Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā portālā pietiek.com parādījās raksts par tiesneses Intas Naruškas pēkšņo pārcelšanos strādāt no Rīgas rajona tiesas uz Zemgales rajona tiesu Ogrē. Rakstā šī pārcelšanās saistīta ar bēdīgi slaveno „kokvilnas lietu’’, taču ir jau arī citas lietas, kuras skatījusi šī konkrētā tiesnese. Tādēļ pavisam reāli ir tas, ka patiesībā šai mukšanai apakšā stāv vairāku lietu kopums. Jo, ja jau tiesnese Inta Naruška ir rīkojusies, maigi sakot, dīvaini vienā lietā, tad visticamāk arī citas viņas iztiesātās lietas nav vērtējamas viennozīmīgi.

Vēl viena no skaļajām un neviennozīmīgajām lietām, kuras iztiesājusi tiesnese Inta Naruška ir tā sauktā Baložu traģēdija. Arī šajā lietā tiesnese bija tieši ŠĪ PATI Inta Naruška. Iztiesāja lietu salīdzinoši ātri (mazliet vairāk nekā pusgada laikā) un notiesāja sievieti, kura bija cietusi vissmagāk, – nogalināto divu bērnu māti Gintu Voicišu.

Lai arī prokurore Jekaterina Kušakova pieprasīja mūža ieslodzījumu, “humānā” tiesnese Inta Naruška tomēr iedeva “tikai” divdesmit gadus. Lai gan pierādījumu viennozīmīgi nepietika, Ginta Voiciša pašlaik atsēdējusi Iļģuciema “gulagā” nu jau gandrīz ČETRUS gadus!

Faktiski vienīgais kaut cik par pierādījumu uzskatāmais (juridiski nepietiekošais - gan tikai aizdomas radošais) bija no Gintas Voicišas istabas izņemtais tā sauktais datora sistēmas bloks ar interneta lietojumu vēsturi tajā. Pēc Valsts policijas izmeklētājas Veronikas Čuprikas domām Ginta Voiciša it kā esot internetā meklējusi veidus, kā nogalināt savus bērnus, bet pēc tam izdomājusi, ka nav ko te daudz gudrot, un advancētās noindēšanas vietā (kuras veidus it kā apskatījusi šajos meklējumos) vienkārši ņēmusi un ar spilvenu nosmacējusi abus savus puikas.

Tamlīdzīgu absurdu tur vēl pietiek (kaut vai fakts, ka pirmās nogalināšanas metožu meklēšanas laikā Gintai Voicišai nemaz nebija interneta pieslēguma un, iespējams, dators pat neatradās pie viņas!), nesāksim pašlaik aprakstīt. Šos nogalināšanas metožu meklēšanas “pierādījumus” jau kopš paša sākuma apšaubīja šajā lietā iesaistītie. Kaut vai tāpēc ka dators:

1. piederēja Gintas Voicišas bijušajam vīram (un tika atdots viņam, nevis Gintai Voicišai!),

2. kurš (bijušais vīrs) to bija instalējis un bija kompetents šai jomā,

3. kuram visdrīzāk bija gan fiziska, gan ārējā distances pieeja šim datoram (“kompetentā” izmeklētāja Veronika Čuprika paziņoja, ka datoram neesot ārējas pieejas (!), lai gan tas bija konstanti ADSL pieslēgts internetam, un dators bija ilgstoši ieslēgtā stāvoklī...),

4. kurš bija draudējis Gintai Voicišai atņemt viņai visdārgāko (!).

Taču tiesnese Inta Naruška pilnīgi ignorēja un neņēma vērā VISUS šos faktus. Atteicās veikt atkārtotas ekspertīzes un svēti ticēja gan prokurorei Jekaterinai Kušakovai (kuras dienesta (bez)atbildība arī ir izmeklējama), gan izmeklētājai Veronikai Čuprikai (par kuras veiktajām dienesta darbībām ir ierosināma krimināllieta). Liecinieku, aizstāvju un pašas apsūdzētās teiktais tika klaji ignorēts.

Taču, kad lieta bija iztiesāta jau trijās instancēs, lietišķie pierādījumi (izņemot citus, ļoti būtiskos - kas tika steidzami iznīcināti ar šo pašu tiesas spriedumu!) tika atdoti īpašniekiem. Un tad sāka atklāties satriecošas lietas.

Man KĀ LIECINIEKAM (!) pēc gandrīz 3 gadiem (!) tika beidzot atdots man izņemtais (atņemtais) mobilais tālrunis ar divām SIM kartēm - kurā bija visi mani privātie un biznesa kontakti, biznesa sakari, kodi un vadības elementi (bizness, protams, smagi cieta no tā, jo NEKO nokopēt Valsts policija neļāva, par to, ka vietā iedotu citu telefonu, nemaz nerunājot...).

Par šo telefonu dokumentāli (izdrukas) zināms, ka tas ticis lietots pēc izņemšanas un to darījuši tieši Valsts policijas darbinieki (kas gan cits?)! Ar telefona izdrukām arī ir satriecoša to viltojumu vēsture, bet to citreiz. Taču, ieslēdzot telefonu jau pēc tā atdošanas, man mati saslējās stāvus. Telefons ir ne tikai acīmredzami lietots, bet arī dati tajā ir tikuši mainīti! Tas viss noticis Valsts policijā jau pēc telefona izņemšanas.

Un tad tika veikta NEATKARĪGA ekspertīze arī datora sistēmas blokam. Iemesls bija ļoti vienkāršs. Ja Valsts policijas izmeklētāja ir modificējusi datus liecinieka tālrunī, tad tikpat iespējams ir, ka datora lietojumu vēsture arī ir modificēta. Un izrādījās, ka tas tiešām tā arī ir noticis! Ekspertīze uzrāda, ka kāds no Valsts policijas izmeklētājiem (visdrīzāk pati Veronika Čuprika) ĪSI PIRMS oficiālās Valsts policijas ekspertīzes (uz kuras pamata tad arī tika notiesāta Ginta Voiciša), ir datorā izmainījis šo lietojumu vēsturi.

Nu it kā viss būtu skaidrs. Pierādījumu pret Gintu Voicišu vairāk nav (bet ir pierādījums pret Valsts policijas izmeklētāju(iem) lietas viltošanā!), atsāciet lietas izmeklēšanu, un galvenais – nekavējoties izlaidiet ārā no cietuma visvairāk cietušo cilvēku, kuram nekādi nespējat pierādīt viņa vainu!

Taču tā tas Latvijas Republikā nenotiek. Tā vietā prokuratūra noraidīja sūdzību. Un tad nu sūdzība ATKAL nonāca pirmās instances tiesā (kurā pēc trešās instances glabājas lietas materiāli), kur to ATKAL izskatīja tā pati tiesnese Inta Naruška.

Viņai, vadoties pēc Kriminālprocesa likuma (KPL), bija jāpārsūta sūdzība uz Augstāko tiesu. Jo pati viņa skatīt šo sūdzību nedrīkstēja – interešu konflikts. Taču tiesnese Inta Naruška, ignorējot likumu, vienpersoniski noraidīja šo sūdzību. Tātad nevainības prezumpcija Latvijas Republikā nestrādā, vismaz tiesneses Intas Naruškas izpratnē...

Šeit jāpiebilst, ka tieši tiesneses Inta Naruškas pieņemtais spriedums pirmajā instancē arī ir vienīgais, uz kura pamata Ginta Voiciša ir notiesāta. Jo ne otrā, ne trešā instance tajā nav izmainījusi nevienu burtu. Kas nozīmē, ka, vadoties pēc cita KPL panta, pēc šīs pretlikumīgās darbības visi šīs amatpersonas lēmumi šajā lietā IR ATCEĻAMI. Tātad secinājums – Latvijas Republikas cietumā joprojām ir ieslodzīts cilvēks, kurš tur atrodas uz atceļama sprieduma pamata.

Saprotot to visu, tika uzrakstīts iesniegums KNAB (kura kompetencē ir arī interešu konflikta jautājumi). Un šī gada desmitajā maijā tika saņemta vēstule, ka ir ierosināta pārbaude par tiesneses Intas Naruškas iespējamiem likumpārkāpumiem un iespējamām koruptīvām darbībām.

Tas, kam nevar nepievērst uzmanību fakts, ka vienu dienu pirms šīs pārbaudes uzsākšanas – 9. maijā Tieslietu padomes priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs parakstījis dokumentu par tiesneses Intas Naruškas pārcelšanu uz Ogri! Vai tiešām tikai sakritība, jeb arī  „žurkas pamet grimstošo kuģi’’?

Ir pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš pārbaudes uzsākšanas un atbildes pagaidām nav. Tas var nozīmēt vairākus potenciālos attīstības scenārijus. Pirmais – tiek vienkārši stiepta gumija ar cerību, ka viss apklusīs. Uzreiz saku – tas ir tā panaivi. Otrais – KNAB pārbaude ir pagarināta, un tiek gaidīti vēl kādi svarīgi dokumenti/pierādījumi.

Ar kuru konkrēto lietu ir saistīta šī tiesneses Intas Naruškas pārbēgšana uz Ogres tiesu, mēs varam tikai minēt. Visdrīzāk, ka ir vēl kādas ne mazāk nesmukas lietas (dažas ir pat zināmas), kurās šī tiesnese ir izrādījusi savu “kompetenci”, “zināšanas” un “godīgumu”. Jācer, ka šī netālā aizmukšana nespēs tiesnesi Intu Narušku paglābt no KNAB izmeklēšanas rezultātiem. Atgādina “strausa” galvas iebāšanu Ogrē...

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...