Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau pirms sešiem gadiem, uzreiz pēc Krimas aneksijas ASV noteica sankcijas virknei Kremlim pietuvinātu personu, tostarp oligarham Jurijam Kovaļčukam, kurš faktiski kontrolē Krievijas televīzijas Pirmo kanālu. Latvijas Swedbank vienmēr ir apgalvojusi, ka respektējot starptautisko sankciju nosacījumus, taču šajā gadījumā pagāja vairāk nekā četri gadi, līdz kredītiestāde šo faktu „pamanīja” saistībā ar Pirmā kanāla satura retranslētāju Latvijā – SIA Baltijas Mediju alianse. Kā tas bija iespējams, - par to Swedbank vadība klusē.

Krievu oligarhs sankciju sarakstā

2014. gada 20. martā, jau dažas stundas pēc tam, kad Krievijas Valsts dome pieņēma lēmumu par anektētās Krimas iekļaušanu Krievijas sastāvā, toreizējais ASV prezidents Baraks Obama nāca klajā ar paziņojumu, kurā cita starpā paziņoja, ka ASV paplašinās sankcijas pret Krievijas oficiālajām amatpersonām.

Pēc šī paziņojuma ASV Finanšu ministrija publicēja jaunu sankciju sarakstu, kurā bija iekļauti divi desmiti Krievijas oficiālo amatpersonu un arī Kremlim pietuvinātu uzņēmēju. Viņu vidū bija arī sankciju sarakstā tāpat iekļautās Bank Rossija direktoru padomes priekšsēdētājs Jurijs Kovaļčuks, kuram saskaņā ar publiskotām ziņām piederēja aptuveni 40% šīs bankas akciju.

Ne 2014., ne arī nākamajos gados medijiem un līdz ar to arī sabiedrībai nebija nekāds noslēpums, ka starptautiskajām sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs nav tikai baņķieris vien un ka viņš kontrolē arī virkni citu nozīmīgu uzņēmumu, tostarp ir ar ievērojamu ietekmi Krievijas mediju jomā.

2008. gadā Krievijā tika izveidota kompānija Nacionaļnaja Media Gruppa, kurā tika apvienoti J. Kovaļčuka Bank Rossija un vairāku citu uzņēmēju aktīvi. Jau tolaik J. Kovaļčuks tika minēts kā viens no Nacionaļnaja Media Gruppa patiesajiem labuma guvējiem, un jau toreiz viņš tika dēvēts par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātu cilvēku.

Arī nākamajos gados J. Kovaļčuka saistība ar šo kompāniju, kura kontrolēja un kontrolē tādus Krievijas televīzijas kanālus kā Pirmais kanāls un REN TV, bija vispārzināma. 2014. gadā, kad pēc Krimas aneksijas pret oligarhu tika noteiktas arī Eiropas Savienības (ES) sankcijas, ES oficiāli paziņoja, ka Nacionaļnaja Media Gruppa kontrolētie kanāli „aktīvi īsteno Krievijas valdības politiku Ukrainas destabilizācijā”.

Taču vismaz Latvijā bija struktūras, kas šo saistību saskatīt nevēlējās vai nespēja, - līdz ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi tā bija arī Latvijas Swedbank, kura, kā izrādās, vairākus gadus pēc sankciju noteikšanas bez kādām ierunām ir apkalpojusi Pirmā kanāla retranslētāju Latvijā un Nacionaļnaja Media Gruppa faktisko partneri – pašmāju uzņēmējam Oļegam Solodovam un Krievijas pilsonim Aleksejam Pļasunovam piederošo SIA Baltijas Mediju alianse.

Nolaidība, ieviešot automātisku sekošanu sankciju sarakstiem

Kad šā gada pavasarī tika pabeigta starptautiskā juridiskā biroja Clifford Chance neatkarīgā izmeklēšana saistībā ar Zviedrijas Swedbank un tās Baltijas valstu meitasbanku iesaisti netīrās naudas transakcijās, tās gala ziņojumā cita starpā bija aprakstīta arī Swedbank gandrīz vai noziedzīgā nevērība attiecībā uz apšaubāmu klientu pārbaudi.

Izmeklēšanas ziņojumā bija norādīts, ka pat situācijās, kad bankai bijuši automatizēti rīki, lai monitorētu klientu veiktos maksājumus un fiksētu personas, uz kurām attiecināmas starptautiskās sankcijas, Swedbank nemaz nav centusies tos ieviest. Turklāt saistībā ar šīm apšaubāmajām darbībām slēdzienā minētas tieši meitasbankas Baltijas valstīs.

„Lai gan Swedbank ieviesa automatizētu maksājumu skrīninga sistēmu (ProScan) 2009. gadā, šīs sistēmas izmantošana netika vienādi ieviesta visā Swedbank un tās Baltijas meitasbankās. Piemēram, ProScan netika ieviesta Baltijas meitasbankās līdz 2017. gadam,” slēdzienā minēja starptautiskais juridiskais birojs.

Kāds darbinieks intervijā, kas tikusi veikta kā daļa no izmeklēšanas, ir aprakstījis reālo situāciju: pirms ProScan novēlotās ieviešanas Baltijas meitasbankas, tostarp Latvijas Swedbank, ir paļāvušās uz manuālu risinājumu, kurā tika izmantota Excel programmas datu lapa un tā sauktā non-STP sistēma sankciju skrīningam.

Faktiski šī sistēma bijusi manuāla datu ievadīšana un salīdzināšana: „To darbinieks raksturoja kā primitīvu, jo tā lielākoties bija balstīta uz manuālu datu ievadīšanu Excel datu lapā un automātiski nelejuplādēja OFAC [ASV sankciju] saraksta atjauninājumus.” Citas Dienas aptaujātās bankas šādu situāciju raksturo īsi – uzprasīšanās uz lielām nepatikšanām.

„Pamanīja” tikai pēc kratīšanām

Atklāts joprojām ir jautājums, vai tikai ar datu neievadīšanu Excel datu lapā vien ir izskaidrojams tas, ka Latvijas Swedbank vairākus gadus „nepamanīja”, ka tā apkalpo starptautisko sankciju sarakstā iekļauta krievu oligarha faktisku partnerkompāniju, kura no ar oligarhu saistīta uzņēmuma iegādājas Krievijas mediju saturu, ko pēc tam retranslē Latvijā.

ASV un ES sankciju saraksti bija publiski pieejami, un to, ka J. Kovaļčuka aktīvos līdz ar Bank Rossija, Sogaz, STS Media un Tele2 Rossija ietilpst arī Nacionaļnaja Media Gruppa, regulāri pieminēja gan Krievijas, gan Rietumu mediji. Arī savu saistību ar Pirmo kanālu un tā satura iegādi SIA Baltijas Mediju alianse un tās meitasuzņēmums – SIA Pirmais Baltijas kanāls – nekad nebija slēpuši.

Tomēr līdz pat 2018. gadam, kā Dienai tagad apliecina uzņēmumā, šī saistība Swedbank nebija radījusi nekādus iebildumus vai neatbildētus jautājumus sistēmas „Zini savu klientu” ietvaros.

Tikai aptuveni četrus gadus pēc sankciju noteikšanas J. Kovaļčukam un divus gadus pēc tam, kad Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija Swedbank par pārkāpumiem uzlika 1,36 miljonus eiro lielu sodanaudu, šī saistība beidzot tika „pamanīta”.

Swedbank neatklāj, kā un kāpēc notikusi „šķiršanās”, oficiālus komentārus nesniedz arī uzņēmums, taču neoficiāli Dienai zināms, ka nekādi skaidrojumi Baltijas Mediju aliansei nav sniegti, - vienkārši paziņots par konta slēgšanu un sadarbības pārtraukšanu.

Tiesa, arī pēc šī „principiālā soļa” Swedbank nav iebildusi pret to, ka Baltijas Mediju alianse no sava konta citā bankā pārskaita ikmēneša atalgojumu saviem darbiniekiem uz viņu norēķinu kontiem Swedbank.

Šajā ziņā nekas nemainījās arī pēc tam, kad 2019. gada novembra beigās pat Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome „pamanīja” sankciju sarakstā iekļautā krievu oligarha ietekmi Nacionaļnaja Media Gruppa, atzina viņu pat patieso labuma guvēju šajā kompānijā un pieņēma lēmumu par deviņu viņa tieši vai netieši kontrolētu TV kanālu bloķēšanu.

Swedbank arī ar to bija par maz, un kredītiestāde īsti principiāla kļuva tikai pēc tam, kad Valsts drošības dienests sadarbībā ar Igaunijas Drošības policiju Kaitsepolitsei ne tikai sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamu starptautisko sankciju pārkāpšanu, bet arī veica virkni skaļu rezonansi ieguvušu kratīšanu ar Baltijas Mediju aliansi un tās īpašniekiem saistītos objektos.

Tikai šajā brīdī Swedbank nolēma pilnībā saraut saites ar sankcionētā Krievijas oligarha vietējiem partneriem, turklāt izdarīja to īpatnā veidā, - februāra algas vietā savos privātajos norēķinu kontos Swedbank uzņēmuma Baltijas Mediju alianse darbinieki saņēma paziņojumus, ka pārskaitījums nav veikts...

Swedbank klusē, Valsts drošības dienests sācis jaunu pārbaudi

Ņemot vērā, ka kredītiestādēm Latvijā nav tiesību sniegt komentārus par saviem esošajiem un arī bijušajiem klientiem, Diena saziņā ar Swedbank īpaši uzsvēra, ka jautājumi tiek uzdoti nevis par tiem, bet gan par bankas informācijas iegūšanas un apstrādes sistēmu, lai izvairītos no sankcijās iekļautu personu apkalpošanas.

Taču ne Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis, ne arī bankas preses pārstāvji nevēlējās atklāt ne to, kad tā beidzot „pamanījusi” J. Kovaļčuka iekļaušanu sankciju sarakstā, ne pat to, kā tieši kredītiestāde tagad vispār rīkojas, lai sekotu aktuālajai informācijai par personām, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas.

Zviedrijas Swedbank gan pēc tai graujošās informācijas par līdzdalību netīrās naudas miljardu atmazgāšanā ir paziņojusi, ka pāršķir jaunu lappusi savā darbībā un cita starpā īstenojot „152 punktu uzlabojumu programmu”, pēc kuras īstenošanas kļūšot par „reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.”

Taču arī pēc atkārtotiem Dienas lūgumiem Swedbank nevēlējās šo programmu atklāt, un no tās sniegtajām izvairīgajām atbildēm skaidrs kļuva tikai tas, ka izšķirīga bankai ir nevis kāda klienta iekļaušana sankciju sarakstā, bet tas, vai klienta vārds šai sakarā „parādās publiskā telpā”.

„Swedbank ir zemu risku banka, kas ļoti rūpīgi izturas pret savu un klientu reputāciju. Kredītiestāžu likums mums neļauj komentēt savas attiecības ar klientiem. Swedbank pati analizē klienta iesniegto, kā arī citu pieejamo informāciju, lai konstatētu un pārvaldītu iespējamos ar sadarbību saistītos riskus. Tomēr, ja kāda klienta vārds parādās publiskā telpā saistībā ar kāda īpašnieka vai amatpersonas iekļaušanu kādā no sankciju sarakstiem, mēs reaģēsim, un visticamāk ierobežosim vai pārtrauksim sadarbību. Latvijā banku nozarē darbojas dažāda riska līmeņa bankas vai maksājumu pakalpojumu iestādes, kas nozīmē, ka augstāka riska darījumus ir gatavi apkalpot attiecīga profila uzņēmumi,” – tas ir viss, ko Swedbank vēlējās atbildēt uz Dienas jautājumiem.

Vai šāda attieksme palīdzēs Swedbank izvairīties no nepatikšanām turpmāk? Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets oficiālā dokumentā Dienu informē, ka dienestā nule ir sākta pārbaude par 4,8 miljonu ASV dolāru transakcijām AS Swedbank, kas, iespējams, veiktas, pārkāpjot starptautisko organizāciju noteiktās sankcijas.

Jautājumi, uz kuriem Swedbank vadība nevēlējās atbildēt:

1) kā tieši Jūsu kredītiestāde rīkojas, lai sekotu aktuālajai informācijai par personām, pret kurām noteiktas starptautiskas sankcijas? Kādi ir izstrādātie mehānismi Jūsu kredītiestādē un visā grupā?

2) kad tieši Jūsu kredītiestāde uzzināja, ka 2014. gadā starptautiskās sankcijas ir noteiktas Krievijas uzņēmējam Jurijam Kovaļčukam?

3) kā tieši Jūsu kredītiestāde rīkojās, lai pārliecinātos, vai tās apkalpotos uzņēmumos minētā persona nav patiesais labuma guvējs vai arī nav ar tiem ciešās darījumu attiecībās?

4) kad tieši un kā tieši Jūsu kredītiestāde uzzināja, ka šī persona, pret kuru jau 2014. gadā noteiktas starptautiskas sankcijas, kontrolē Krievijas holdingu Nacionālā mediju grupa, kura ietvaros ir arī Krievijas Pirmais kanāls, kura saturu Latvijā retranslē SIA Baltijas Mediju alianse? Ar ko skaidrojams tas, ka šo informāciju Jūsu kredītiestāde nebija spējīga vai nebija vēlējusies iegūt un ņemt vērā ne 2014., ne nākamajos gados?

5) kādus tieši ieteikumus attiecībā uz minēto SIA Jūsu kredītiestāde saņēma no valsts drošības iestādēm? Vai šajos ieteikumos bija skaidri noteikta nepieciešamība pārtraukt darījumu attiecības ar šo SIA?

6) Swedbank savā Twitter kontā ir informējusi: “ Lai novērstu konstatētos trūkumus, veicam 152 punktu uzlabojumu programmu, pēc kuras īstenošanas apņemamies kļūt par reģiona līderi cīņā ar finanšu noziegumiem.” Lūdzu, nosūtiet šo programmu vai arī pamatojiet atteikumu. Kāds termiņš ir noteikts šīs programmas īstenošanai?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...