Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsā atbilde ir, jā var. Un te sākas pats interesantākais - ierobežojumi nevar būt nesamērīgi un beztermiņa. Turklāt arī tad cilvēki var vērsties nacionālā vai pārnacionālā tiesā.

Nereti dzirdēts sakām, ka kaut ko šķietami pašsaprotamu un ierastu novērtējam tikai pēc tam, kad tas zudis vai gājis mazumā. Te līdzība arī ar cilvēktiesībām - ja tās baudām ikdienā, uztveram to kā normu, bet, līdzko kāds tās sāk mums ierobežot, rodas loģisks jautājums: "Kāpēc un ar kādām tiesībām?!"

Nevienam nav noslēpums, ka nu jau kādu laiku dzīvojam Covid-19 krīzes diktētajā jaunajā realitātē, kas nesusi virkni izmaiņu iedzīvotāju, uzņēmumu un iestāžu ikdienas darba kārtībā. Vēlos sniegt skaidru pozīciju - Saeimas un valdības līdzšinējie soļi un lēmumi, kas vērsti Covid-19 krīzes pārvarēšanai, ir bijuši nepieciešami un pamatoti. Tā rezultātā, citējot infektologu prof. Ugu Dumpi par pandēmijas ierobežošanu un saslimušo skaitu: "Skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi."

Tomēr vienlaikus vēlos vērst uzmanību, ka, neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem cīņā ar pašu slimību, pandēmijas ierobežošanas piesegā ir centieni ierobežot arī līdz šim baudītas tiesības. Un par to nevajadzētu zaudēt modrību.

Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča savos nesenajos paziņojumos vērš uzmanību uz valstu centieniem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā samazināt konkrētas tiesības vai kādas grupas brīvības, piemēram, mediju brīvību, personu ar invaliditāti vai ieslodzīto personu tiesību ievērošanu.

Atgriežoties pie jautājuma, vai ārkārtējā situācija ir arguments cilvēktiesību ierobežošanai, jāatgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteikto tiesību ierobežojumi šobrīd ir gan Latvijas, gan citu Eiropas Padomes dalībvalstu iedzīvotāju realitāte. Konvencijas 15.pants pieļauj zināmas atkāpes ārkārtas stāvokļa laikā no Konvencijas normu ievērošanas.

Latvijas valdība 2020.gada 16.martā pēc savas iniciatīvas (proaktīvi) informēja Eiropas Padomi, ka ārkārtas stāvokļa dēļ pieņemtie ierobežojumi var potenciāli pārsniegt ierobežojumus, ko jau šobrīd Konvencija pieļauj leģitīmā mērķa "sabiedrības veselība" nodrošināšanai.

Tomēr Konvencijas 15.pantā ietvertās tiesības ir interpretējamas šauri, pieļaujot atkāpšanos no saistībām, tikai tik daudz, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs. Tas nenozīmē, ka Latvijas valdība, izmantojot izsludināto ārkārtas stāvokli, drīkst nesamērīgi ierobežot iedzīvotāju tiesības jomās un veidos, kas nav nenovēršami nepieciešami sabiedrības veselības nodrošināšanai - Covid-19 epidēmijas ierobežošanai.

Vienlaikus vēlos vērst iedzīvotāju uzmanību, ka arī šādā situācijā iedzīvotāji nezaudē savas tiesības vērsties ar individuālām sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Eiropas Cilvēktiesību tiesa joprojām saglabā tiesības izskatīt katru individuālu cilvēktiesību pārkāpuma gadījumu, vai valsts rīcība nav pārsniegusi Konvencijas 15.pantā noteiktās tiesības, proti, vai valsts ir rīkojusies tikai tiktāl, cik to nenovēršami prasa situācijas ārkārtas raksturs.

Papildus uzsveru, ka Latvijas iesniegtā atkāpšanās nemaina to, ka personu Satversmes 96. (privātās dzīves, mājokļa neaizskaramība), 98. (tiesības brīvi izbraukt no valsts), 99. (reliģiskās apliecības brīvība), 100. (vārda brīvība), 112. (tiesības uz izglītību) un citos pantos noteikto tiesību ierobežojumi ir vērtējami Satversmes 116.pantā ietvertā pamattiesību ierobežošanas testa ietvarā. Proti, vai ierobežojums noteikts ar likumu, aizsargā cilvēktiesības, demokrātisku valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Turklāt iedzīvotāji nezaudē tiesības izmantot arī nacionālos tiesību aizsardzības mehānismus, piemēram, vēršanos policijā, prokuratūrā vai tiesā.

Vienlaikus Konvencijas 15.pants uzsver atkāpšanās pagaidu raksturu, un šāda atkāpšanās nevar kļūt pastāvīga. Arī tiesībsargs seko, lai personu tiesību ierobežojumi būtu samērīgi un netiktu noteikti nesamērīgi ilgstoši. Sevišķa uzmanība ir pievēršama precīzai, laicīgai un cilvēktiesību principiem atbilstošai sabiedrības tiesību uz informācijas pieejamību nodrošināšanai, kā arī īpaši aizsargājamo sabiedrības grupu tiesību nodrošināšanai. Ar līdz šim paveikto šajā jautājumā ikviens var iepazīties Tiesībsarga biroja mājaslapā.

Ierobežojumi ir pieļaujami un pat nepieciešami, tomēr aicinu valsts vadītāju un atbildīgos valsts priekšstāvjus atcerēties, ka cilvēktiesības nav atceltas.

Es kā tiesībsargs uzraugu un turpināšu uzraudzīt, lai ierobežojumi būtu samērīgi. Aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju mani informēt, ja sastopaties ar, jūsuprāt, nepamatotiem pamattiesību ierobežojumiem, kas tiek noteikti Covid-19 pandēmijas ierobežošanas vārdā.

Iedzīvotāji, aicinu saglabāt veselo saprātu un nenodarboties ar patvaļu! Tā, piemēram, Tiesībsarga birojā ir ienākusi informācija par kādas pašvaldības patvaļu ieslēdzot pašizolācijā esošu personu mājoklī, neļaujot tam pēc savas gribas izkļūt no mājokļa. Būtībā tā ir prettiesiska personas ieslodzīšana.

Vai gadījums kādā citā novadā, kur kāda iedzīvotāju grupa internetvidē pasludina kādu iedzīvotāju par Covid-19 inficētu, kaut gan tas neatbilst patiesībai, tādejādi aizskarot personas cieņu un godu.

Ja jums ir aizdomas par pašizolācijas, karantīnas vai stingras karantīnas mājās noteikumu neievērošanu, vērsieties policijā! Nenodarbojieties ar patvaļu vai linča tiesu!

Noslēgumā vēlos atgādināt, ka, neskatoties uz Satversmē noteikto valsts pienākumu aizsargāt veselību, valsts esam mēs paši. No tā, cik godprātīgi, apzinīgi un savstarpēji cienoši mēs būsim viens pret otru, arī atkarīgs, cik veiksmīgi mēs kā tauta un ar kādām mācībām šo krīzi pārdzīvosim.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...