"Vienotība" valsts kontrolieres amatam piedāvā bijušo auditorfirmas "Rodl&partner" partneri Ivetu Rutkovsku
PIETIEK07.01.2013.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinājušās prognozes, ka valsts kontroliera amatam valdošā partija Vienotība noskatījusi kādu ar lielajām ārvalstu auditorfirmām saistītu personu. Šim amatam Vienotība pirmdienas pēcpusdienā koalīcijas partneriem piedāvāja bijušo auditorfirmas Rodl&partner partneri Ivetu Rutkovsku.
Valsts kontroliera amatam Rutkovsku uzrunājis personiski premjers Valdis Dombrovskis, Pietiek apstiprināja pati auditore. Vēl pirmdienas rītā viņai bijusi saruna ar premjeru, bet citus komentārus Rutkovska neesot gatava sniegt līdz pirmdienas vakaram.
Valsts kontroliera kandidāta vārdu Vienotība vēl pirmdienas rītā nebija atklājusi arī koalīcijas partneriem no Nacionālās apvienības un Reformu partijas, liecina to pārstāvju Gaida Bērziņa un Vjačeslava Dombrovska Pietiek teiktais. Kad piektdienas vakarā kandidāta vārdu Vienotības frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim bija jautājis RP līderis Valdis Zatlers, pretī saņemta atbilde, ka Zaķis nav pilnvarots to izpaust. Piektdienas vakarā LTV diskusiju raidījumā 100.panta preses klubs Zaķis slepenību pamatoja ar kandidāta saudzēšanu no publiskas iztirzāšanas. Šāds arguments kandidātu publiskās apspriešanas iespējamai saīsināšanai bija populārs savulaik, kad pie varas bija Tautas partija.
Jau novembra pēdējās dienās Vienotība koalīcijas partiju sanāksmē bija piedāvājusi partneriem vienoties par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātiem uz valsts kontroliera amatu, kā vēlamu izvirzot pieredzi auditora darbā. Kā Pietiek tobrīd neoficiāli norādīja Nacionālās apvienības un Reformu partijas politiķi, radušās aizdomas, ka Vienotība šādi cenšas sašaurināt pretendentu loku, jo valsts kontroliera amatam jau noraudzījusi kādu Vienotībai pietuvinātu auditoru.
Rutkovskai ir četrpadsmit gadu konsultantes un biznesa pasniedzējas pieredze finanšu un grāmatvedības jomā. Viņa ir zvērināta revidente un sertificēta nodokļu konsultante kopš 1995. gada. Rutkovska strādājusi apdrošināšanas akciju sabiedrībā Balta par vecāko iekšējo auditoru Centrālajā un Austrumu Eiropā. Pirms tam astoņus gadus strādājusi starptautiskajā audita kompānijā SIA Rodl & Partner, ieņemot rīkotājdirektores un valdes locekles amatu, kā arī kļūstot par partneri. Šobrīd Rutkovska ir valdes locekle auditorfirmā SIA Larssen Donoway Inkens, rāda Lursoft datubāze.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
