"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību
Pietiek lasītājs22.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Viens no nesenajiem piemēriem, kas atklāj Zariņas-Stūres nekompetenci, ir viņas izteikumi par tālmācību. Šie izteikumi liecina par novecojušu un šauru skatījumu uz mūsdienu izglītību. Komisijas priekšsēdētājai būtu jābūt skaidrībā par visām izglītības formām, taču viņa neapjauš, cik vajadzīga tālmācība var būt, piemēram, bērniem ar īpašām vajadzībām vai bērniem no attāliem reģioniem un grūtībās nonākušām ģimenēm.
Zariņa-Stūre, šķiet, uzskata, ka tālmācība ir tikai ārkārtas risinājums tiem, kas nespēj apmeklēt skolu. Tomēr mūsdienu izglītība jau ir pilnībā attīstījusi tālmācību kā svarīgu, rezultātos balstītu un iekļaujošu izglītības formu. Izmantojot tehnoloģijas un digitālās metodes, tālmācība nodrošina veiksmīgu mācību procesu bērniem, kas nevar apmeklēt skolu tradicionālā veidā - skolas solā.
Zariņas-Stūres izteikumi par sākumskolas skolēnu vajadzību pēc fiziskas klātbūtnes skolā liecina par viņas neizpratni par izglītības attīstību. OECD valstīs, piemēram, Kanādā, Austrālijā un Dānijā, jau gadiem ilgi veiksmīgi izmanto tālmācību arī pamatskolās. Šī pieeja ietver ne tikai tradicionālos mācību rīkus, bet arī tiešsaistes grupu darbus, video lekcijas un virtuālus klasesbiedrus, kas veicina bērnu attīstību un sociālo prasmju veidošanos.
Ja Zariņa-Stūre būtu informēta par šīm mūsdienu izglītības tendencēm, viņa saprastu, ka tālmācība ir alternatīva bērnu attīstībai, nevis šķērslis. Diemžēl viņas ierobežotais skatījums liecina par nespēju pielāgoties un iedziļināties izglītības jauninājumos, kas ir būtiski mainījušies no padomiskās audzināšanas. Ja viņa, būdama komisijas priekšsēdētāja, nesaprot tālmācības nozīmi arī sākumskolas vecuma bērniem, rodas jautājums, kāpēc viņa vada šo svarīgo komisiju.
Tas nepārprotami liecina, ka Zariņas-Stūres izpratne par izglītību ir novecojusi, un viņas skatījums uz tālmācību rada bažas par to, kā vispār tiek veidota izglītības politika Latvijā. Tikmēr attīstītās valstis pierāda, ka, pareizi pielāgojot, tālmācība var būt efektīva un pieejama izglītības forma, kas attīsta bērnu prasmes un nodrošina viņiem nepieciešamo izglītību. Agita Zariņa-Stūre, šķiet, pilnībā ignorē tālmācības ieguvumus un pat grauj Satversmes 112. pantu, kas nosaka: "Valsts aizsargā cilvēka pamattiesības. Valsts nodrošina tiesības uz izglītību."
Seko mums 
Kādā senāku laiku dziesmā vai pat kinematogrāfiskā tēlā (atmiņa diemžēl vairs nav saglabājusi precīzākas ziņas par konkrētu avotu) – dzimtene alegoriski salīdzināta ar pamātes tēlu. Vai šis salīdzinājums patiešām ir absurds? Uzkrītoši pieaugošs empātijas deficīts pārvaldē (bet ne tikai), absurdā un nesamērīgā nodokļu nasta, uz tās rēķina pārmērīgi uzblīdusī un dāsni atalgotā birokrātija, ārišķīga eksaltācija un vienlaikus – neadekvāti augsts pašnovērtējums, tiesiskais nihilisms tur, kur tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt, un tamdēļ – nereti veselajam saprātam gluži vienkārši nepieņemama netaisnība – daudziem padarījusi dzīvi gluži vai nepanesamu. 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
