"Vienotības" un Čakšas sistēma: miljoni monitoringa sistēmām, bet izglītība – bez grāmatām
Aija Ilga Ozola, matemātikas un inženierzinību skolotāja14.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Viena vai dažas mācību grāmatas visai klasei – tāda ir šodienas realitāte daudzās skolās un vairākos mācību priekšmetos. Alternatīva ir mācīšanās no grāmatām, kas neatbilst jaunajam kompetenču saturam, skolotājam cenšoties pielāgot un pārveidot uzdevumus. Arī skolēniem, kuri ārpus mācību stundām ļoti daudz laika pavada ierīcēs, būtu ļoti svarīgi vismaz nodarbību laikā izmantot drukātas grāmatas un rakstīt darba burtnīcās, nezaudējot prasmi rakstīt ar roku. Diemžēl, līdzīgi kā ar lasītprasmi, arī rokraksta kvalitāte kļūst par būtisku problēmu.
Vajadzīgās prasmes un grāmatu saturs atšķiras
Pedagogiem jāpalīdz skolēniem apgūt mūsdienīgas prasmes, bet novecojušos mācību materiālos ir pavisam citu veidu uzdevumi. Rezultātā skolotāji mācību materiālus, cik iespējams, cenšas veidot paši, taču tam vajadzīgs ļoti daudz laika. Lai gan pedagogiem ir pieejami dažādi rīki, piemēram, soma.lv, uzdevumi.lv, skolo.lv u. c., jāatrod papildu laiks arī tam, lai platformās pieejamo izpētītu, pielāgotu skolēnu prasmju līmeņiem u. tml.
Viena grāmata visai skolai
Pašlaik realitāte ir tāda, ka daudzās skolās jaunajam saturam atbilstošu grāmatu nav vispār vai, piemēram, ir tikai 1. daļa, kas nozīmē trīs vai četras tēmas. Viena mācību grāmatas daļa maksā nepilnus 18 eiro, turklāt grāmatas svara dēļ būtu nepieciešams, ka jaunākiem bērniem viens eksemplārs ir skolā un otrs - mājās. Nav pieņemami, ka uz visu skolu ir tikai viens vai divi grāmatas eksemplāri.
Ministrija plāno tērēt 21 miljonu eiro izglītības kvalitātes monitoringa sistēmai, lai gan par šiem līdzekļiem varētu un vajadzētu iegādāties grāmatas, konstruktorus, uzskates līdzekļus. Realitātē viss slogs paliek uz pedagogu pleciem, kuriem jāizstrādā savi materiāli, jāpielāgo uzdevumi un 10 minūšu starpbrīdī vai pēc stundām jācenšas sakopēt nepieciešamos materiālus, lai pietiktu visiem. Un tam papildus vēl, protams, - ilgais darbs pēc stundām, lai sagatavotos nākamajām nodarbībām.
Iespēja attīstīt prasmi rakstīt ar roku
Tagadējā situācijā, kad bērni jau tā pārlieku daudz lieto dažādas viedierīces - bieži vien nekontrolētā apjomā, kā rezultātā cieš miega kvalitāte, stundās ir grūti koncentrēties u. tml. -, pēc vairākām stundām, kas pavadītas pie ekrāniem, vēl viens ekrāns klasē ir pēdējais, kas nepieciešams. Tā vietā vajadzīga drukāta grāmata un darba burtnīca. Papīra formāts ne tikai ir daudz saudzīgāks prātam un acīm, bet arī sniedz iespēju rakstīt ar roku, attīstot prasmes, kas mūsdienās jau tiek aizmirstas.
Somija un Zviedrija atgriežas pie tradicionāliem mācību līdzekļiem
Mēs vienmēr esam raudzījušies uz Somijas un Zviedrijas izglītības sistēmām kā uz atdarināšanas vērtu piemēru. Tad paraudzīsimies arī tagad! Abu valstu izglītības nozares pārstāvji atzīst, ka pilnīga izglītības sistēmas digitalizācija ir bijusi kļūda un jāatgriežas pie tradicionālajām grāmatām.
Mēs šo kļūdu varam neatkārtot. Lasīšanas tradīcija ģimenēs izzūd, tāpēc reizēm skola ir vienīgā vieta, kur bērns var strādāt ar grāmatu, lasīt, meklēt informāciju un, kas nav mazsvarīgi, stiprināt ilgtermiņa atmiņu.
Grāmatas nozīmē arī pozitīvu ietekmi uz lasītprasmi, kas daudziem skolēniem ir kritiski zema. Ja 9. klasē skolēns nav spējīgs ar izpratni izlasīt uzdevumu, tas ir nopietns trauksmes signāls.
Bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties
Izglītības pamatā jābūt kvalitatīviem, pieejamiem un piemērotiem mācību materiāliem, kas skolēniem palīdz attīstīt ne tikai digitālās prasmes, bet arī lasītprasmi, rokrakstu un spēju domāt kritiski. Mēs nedrīkstam pieļaut situāciju, kad pedagogi ir spiesti ziedot savu laiku un resursus, lai aizpildītu sistēmas robus, savukārt bērni zaudē iespēju pilnvērtīgi mācīties. Lai nodrošinātu izglītību, kas patiesi sagatavo nākotnei, nevis padara bērnus atkarīgus no ekrāniem un virspusējas informācijas uztveres, investīcijām jābūt vērstām uz būtisko - uz reālajām skolēnu un pedagogu vajadzībām.
Attēlā – bezjēdzīgā un izšķērdīgā 21 miljona eiro monitoringa projekta atbalstītāja, izglītības un zinātnes ministe Anda Čakša (Jaunā Vienotība)
Seko mums 
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
