Āboliņa kungs, ja atbrīvosities no manis, arvien paliks stipru žurnālistu komanda
Edgars Kupčs, Latvijas Radio darbinieks06.10.2017.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un Latvijas Radio par ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Runa ir par kādu pērnā gada raidījumu „Īstenības izteiksme”, ko pats uzskatu par vienu no savā žurnālista pieredzē kvalitatīvākajiem un ar ko tika sasniegts galvenais mērķis – tajā apskatītās problēmas pretēji gadiem ilgai vilcināšanai pēc raidījuma tika strauji risinātas. Plašāk par šo tiesvedību runāt pagaidām negribu, jo spriedumu tiesa sola pasludināt tikai 19. oktobrī*.
Taču tieši šīs tiesvedības aizsākums ir viens no tematiem, ko tieši šodien publiskotā īsziņu apmaiņā pavasarī apspriedis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks un par radio atbildīgais Ivars Āboliņš un tolaik jau no trim viena palikusī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe, ko nu padome ar apšaubāmiem paņēmieniem atbrīvojusi. Pieņemu, ka publiskotā domu apmaiņa tiešām notikusi, jo neesmu pamanījis klaigas, ka tas būtu kāds falsificējums.
Publikai izliktās īsziņas, kā noprotams no sarunas konteksta, ir tikai fragments no daudz plašākas un ilgākas diskusijas starp Āboliņu un Roķi. Un Āboliņš šo fragmentu izlēma publicēt tieši šodien, kad žurnālā "Ir" Roķe līdz ar visu ko citu dalījusies arī atklāsmēs par to, kā jau pavasarī padome viņai likusi mani atlaist.
Atgādināšu, ka pavasarī un līdz pat vasaras vidum padomes un vienīgās valdes locekles attiecības vismaz publiski izskatījās pat ļoti lādzīgas. Kad atbrīvoja pirmos divus valdes locekļus, NEPLP uzteica atstāto, ka viņa "vienīgā varēja piedāvāt medija attīstības redzējumu". Āboliņš arī norādīja, ka Roķei līdz 1.aprīlim jāiesniedz padomē Latvijas Radio funkciju audits un jāpierāda, ka viņas paustais par radio attīstību un problēmu risināšanu atbilst padomes redzējumam.
Vēlāk kādā radiointervijā Āboliņš vairākkārt uzsvēra, ka NEPLP ļoti uzticas Roķei un viņai dotas plašas pilnvaras.
Taču vēlākā notikumu gaita rādīja, ka patiesie Latvijas Radio "attīstītāji" vai "sakārtotāji" ir padome, nevis palikusī valdes locekle. Pēkšņi publikai nokrita vāji sagatavots redzējums, ka "Pieci.lv" jākļūst muzikāli latviskam, un Āboliņš dižojās, ka tā ir Roķes ideja, lai gan pati Roķe kautrīgi liedzās. Viņa nespēja brutāli īstenot NEPLP iegribas, jo pret bija gandrīz trīssimt darbinieku lielais kolektīvs. Atgādināšu – kolektīvs vienmēr ir uzsvēris, ka ir par pārdomātām reformām, bet iebilst pret jaukšanos saturā un apšaubāmām, iespējams, tikai šauram personu lokam zināmām pārmaiņām.
Pavērsiens Roķes un NEPLP attiecībās, visticamāk, notika 6. jūlijā, kad, nesagaidījusi paša radio rīcību, padome paziņoja, ka LR5 latviešu mūzikas īpatsvars būs jāpalielina līdz 80%. Roķe pret to sāka arvien asāk un skaļāk iebilst. Iespējams, par to laiku arī viņas šodienas vēstījumā paustais: "Es atzīstu, man neizdevās uz diviem baļķiem upē nostāvēt - kādā brīdī nācās izvēlēties - būt padomes pusē vai Latvijas Radio pusē."
Kopš padomes sāktajām Latvijas Radio "reformām" ir notikušas vairākas darbinieku tikšanās ar Roķi, kur esam atklāti pauduši savas bažas par padomes apšaubāmajām iecerēm un to, ka viņu redzam kā ielikteni, kas tās īstenos.
Jā, pavasarī arī es "uz savas ādas" izjutu centienus iejaukties Ziņu dienesta darbā un koriģēt, kā jāstrādā žurnālistiem. Toreiz Ziņu dienests valdei skaidri pateica, ka gadījumā, ja tādas lietas turpināsies, celsim trauksmi. Neturpinājās.
Radio kolektīvam ir arī bijusi viena divstundīga un asas vārdapmaiņas pilna tikšanās ar visu NEPLP, kas tā arī neieklausījās radio cilvēku bažās, pārmetumos un argumentos, bet agresīvi palika savu "pārmaiņu" pozā. Galvenais vēstījums bija tāds – ja jūs gribat papildu naudu budžetā, jums ir jādara tā, kā gribam mēs. Taču šajā pašā sanāksmē vairākkārt arī no kolektīva izskanēja: "Šeit nebūs nauda tas galvenais. Pat tad, ja naudas nebūs vairāk, cilvēki turpinās strādāt." Atgādināšu, ka par radio atbildīgais padomes loceklis ir arī saņēmis Latvijas Radio darbinieku paustu neuzticību, taču arvien turpina darbu.
Šodien mediju uzrauga publiskotā īsziņu sarakste ar nu jau paša uzrauga atbrīvoto radio valdes locekli uzrāda divas, kā teiktu pats Āboliņš, ļoti satraucošas lietas.
Pirmkārt, tas ir brīvas žurnālistikas apdraudējums, ja tik ciniskā veidā sabiedriskā medija vadība ar padomi var apspriest Ziņu dienesta personāliju jautājumus. Vēl satraucošāks ir pats fakts, ka sabiedriskā medija valde ar padomi vispār tādā veidā un tik šauri "risina" medija "attīstības" lietas.
Nobeigumā atļaušos citēt Ziņu dienesta vadītāju, kas vasarā izteicās tajā tikšanās laikā ar NEPLP: "Pašlaik Latvijas Radio Ziņu dienests ir viens no spēcīgākajiem, kāds jebkad ir bijis. Ziņu dienests ir pietiekami spēcīgs, jo ir spēcīgi žurnālisti, spēcīgi producenti un spēcīga galvenā redaktore. Un mēs strādājam labā komandā."
Tāpēc, Āboliņa kungs, šis nav stāsts tikai par Kupču. Reģionālajā medijā jau esmu pieredzējis, kā oligarhi politiķiem tīkami sakārto medijus. Ja atbrīvosities no Kupča, Latvijas Radio arvien paliks liela komanda ar stipriem žurnālistiem, kas turpinās izgaismot sabiedrībai nozīmīgus jautājumus gan par jūsu padomi, gan jums zināmiem politiķiem un daudzām citām būtiskām lietām. Turklāt ne tikai pirms pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām.
Pārpublicēts no sabiedriskā medija mājas lapas
* Red.piez. Autora slēptie uzņēmumi, kuri vēlas no viņa un Latvijas Radio piedzīt kompensāciju, ir divi - SIA Rettenmeier Baltic Timber un AS Inčukalns Timber.
Seko mums 
Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, Apvienotā saraksta (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).
Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti gribas arī man izteikties!
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
