Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šopēcpusdien bijušās politiķes, tagad vēstnieces amatā iekārtotās Solvitas Āboltiņas sponsoru apmaksātās komplimentārās intervijgrāmatas „Varēt” (nejaukt ar nesen iznākušo romānu „Vara”) prezentācijas pasākuma apmeklētājiem pie Dailes teātra bija vienreizēja iespēja. Ikviens no viņiem tika pie gandrīz vai antikvāras mantas – pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām izdotās avīzes Vienotība, PIETIEK! eksemplāra. Gaidāms, ka tuvākajās stundās Pietiek publicēs arī emocionālu video no šī notikuma.

Šai avīzei Solvitas Āboltiņas politiskajā dzīvē bija īpaša vieta: tieši šis Vienotība, PIETIEK! numurs 2014. gada rudenī, dažas dienas pirms 12. Saeimas vēlēšanām ar Latvijas pasta vadības ziņu tika nozagts daļai Kurzemes iedzīvotāju.

Kopā tika nozagtas vismaz 9382 avīzes Vienotība, PIETIEK! par toreizējo Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Rezultātā Solvita Āboltiņa, kas uz vietu Saeimā kandidēja tieši no Kurzemes, deputātes mandātu ieguva, pateicoties šai avīzes tirāžas daļas „politiskajai zādzībai” un deputāta mandātu saņēmušā Jāņa Junkura „pierunāšanai”.

Atklājoties avīzes tirāžas zādzībai, Latvijas pasta vadība, tostarp uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs, kas tagad pilda Raimonda Vējoņa kancelejas vadītāja pienākumus, vairākas dienas publiski meloja, ka nekāds rīkojums apturēt Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! numura izplatīšanu neesot dots. Taču, pateicoties pasta darbiniekiem, atklājās, ka pasta vadība ir melojusi.

Vispirms Latvijas pasta Pasta pakalpojumu nodrošināšanas departamenta direktora pienākumu izpildītājs, galvenais ekonomists Kristaps Krūmiņš intervijā pietiek.com atklāja, ka Latvijas pasta nodaļas "no augšas" tiešām ir saņēmušas skaidru rīkojumu pirms vēlēšanām apturēt Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! nogādāšanu Kurzemes iedzīvotājiem.

Savukārt pēc tam videokameru priekšā melos tika pieķerts arī pats Arnis Salnājs - viņam tika demonstrēta elektroniskā pasta vēstules izdruka, ko pasta pārstāve bija adresējusi virknei pasta vadības pārstāvju un kurā bija norādīts: "Kolēģi! Lūgums steidzami apturēt avīze "PIETIEK" piegādi uz pasta nodaļām un izplatīšanu līdz tiek KNAB noskaidr... Paldies!"

Toreiz arī atklājās, ka pasta pārdošanas vadītāja Ilze Kloka no 2012. gada marta līdz 2013. gada oktobrim ir strādājusi uzņēmumā McCann Worldgroup. Tieši šis uzņēmums vairākus gadus bija rīkojis Solvitas Āboltiņas vadītās Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas.

Pēc tam Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Arnis Salnājs arī rakstiski atzinās, ka melojis, apgalvojot, ka neko nezinot par toreizējai Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes Vienotība, PIETIEK! izplatīšanas apturēšanu.

Vēl vēlāk atklātībā nonāca Arņa Salnāja parakstīta vēstule, kurā Latvijas pasta vadītājs atšķirībā no 2014. gada rudens, kad viņš izlikās, ka par slepeno rīkojumu Kurzemes pasta nodaļām nekavējoties apturēt Solvitai Āboltiņai veltītās avīzes izplatīšanu neko nezinot, skaidri atklāja - šīs avīzes apturēšana notikusi ar Latvijas pasta vadības akceptu un rīkojumu un viņš par to bijis informēts.

Saskaņā ar Arņa Salnāja vēstulē detalizēti aprakstīto pastam esot radušās "neskaidrības", kas īsti ir Solvitai Āboltiņai veltītā avīze, tāpēc tas vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) "ar lūgumu sniegt viedokli turpmākai VAS Latvijas pasts rīcībai šādā gadījumā", savukārt avīzes izplatīšana patiešām apturēta ar Latvijas pasta vadības rīkojumu.

Turpinot saraksti ar KNAB, kas tolaik tāpat vēl bija būtiskā Vienotības ietekmē, Latvijas pastam tad arī izdevās "novilkt" laiku līdz vēlēšanām,  lai Solvitai Āboltiņai netīkamā avīze tā arī nenonāktu pie lasītājiem.

Tā nu avīzes izdevējiem ir palikuši vairāk nekā 9000 šīs avīzes eksemplāru, kuri turpmāk tiks dalīti ikvienā pasākumā, ko rīkos Solvita Āboltiņa, un tā tas turpināsies tikmēr, kamēr pārpalikušie eksemplāri nebūs pilnībā izdalīti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...