Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms trim nedēļām pirmās instances tiesa atzina bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda viņam astoņarpus gadu cietumsodu. Lai uzskatāmi demonstrētu, kas Latvijā tiek uzskatīts par neizpaužamu valsts noslēpumu, Pietiek turpinājumos publicē Indriķa Latvieša grāmatu „Valstiskais organizētās noziedzības grupējums: Ādamsona faili”, kurā sabiedrībai nodoti J. Ādamsona nosūtītie epasti: lai izvairītos no apjomīgām tiesvedībām, personu uzvārdi ir nedaudz izmainīti, taču – kā redzēsiet, tikai pavisam, pavisam nedaudz. Šodien – VII daļa.

VII “Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece gatava darīt visu, lai tikai izdabātu ASV saimniekiem, pat nevērtējot to, ko viņa dara un kā tas ietekmē situāciju Latvijas ekonomikā un finanšu sektorā…”

2020. gada aprīlī bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis, atrodoties Mežaparkā, redzēja ABLV Bank līdzīpašnieku Oļegu Iļu. O. Iļs brauca ar kabrioletu pa ielu, ieraugot A. Mauksteli, pataurēja un pamāja ar roku.

Ņemot vērā minēto (to, ka O. Iļs atceras A. Mauksteli un sveicinās), A. Maukstelis plāno sazināties ar O. Iļu un satikties. Agrāk aptuveni no 2008. gada līdz 2012. gadam A. Maukstelis uzturēja ļoti tuvas un uzticīgas attiecības ar O. Iļu un regulāri komunicēja ar viņu.

O. Iļs sniedza ļoti daudz ļoti svarīgas operatīvās informācijas A. Maukstelim, ko A. Maukstelis atspoguļoja dienesta dokumentos (Drošības policijai), bet pretī A. Maukstelis vairākkārt palīdzēja O. Iļam konflikta situācijās.

Ar O. Iļu A. Maukstelis iepazīstināja arī vairākus citus Drošības policijas darbiniekus, kam bija kādi jautājumi baņķieriem. Visiem O. Iļs sniedza palīdzību pēc A. Mauksteļa lūguma. Pēc tam bija pārtraukums komunikācijā.

Ņemot vērā to, ka O. Iļs atgāja no ABLV Bank problēmām un situācijas un pašlaik nodarbojas ar Nurmuižas attīstību, A. Maukstelis plāno satikties ar O. Iļu, lai parunātu par iespējamu atbalstu lauksaimniecībai, ko A. Maukstelis plāno veidot Mālpilī.

2021. gada 8. maijā bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim notika tikšanās ar uzņēmēju Oļegu Iļu. Tikšanās notika pēc O. Iļa iniciatīvas, jo O. Iļs gribēja pakonsultēties par viņam piederoša zemes gabala ar diviem ezeriem pārdošanu Carnikavas novadā.

Tikšanās laikā O. Iļs pastāstīja sekojošo.

1 Pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla (FinCEN) izplatītā paziņojuma Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018. gada 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank, AS (turpmāk – Sabiedrība). Klientu un kreditoru interešu maksimālai aizsardzībai 2018. gada 26. februārī Sabiedrības akcionāri ārkārtas sapulcē bija spiesti pieņemt lēmumu par bankas pašlikvidāciju, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija ar 2018. gada 12. jūnija lēmumu oficiāli apstiprināja.

Ar Sabiedrības pašlikvidāciju tika uzsākts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā līdz šim nebijis pašlikvidācijas process. Pašlikvidācijas mērķis ir apmierināt Sabiedrības kreditoru prasījumus pilnā apmērā, ja vien tam nebūs likumisku šķēršļu. Sabiedrības aktīvi pārsniedz tās saistību apmēru, kas bija būtiskākais regulatoru (Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas) priekšnoteikums pašlikvidācijas procesa apstiprināšanai. Sabiedrības aktīvu apjoms šobrīd ir aptuveni 2,3 miljardi EUR. Līdz ar pašlikvidācijas apstiprināšanu darbu kā lēmējinstitūcija uzsāka Sabiedrības Likvidācijas komiteja, kurā šobrīd darbojas četri Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprināti likvidatori.

Viens no likvidatoriem ir ar atbilstošu pieredzi un zināšanām finanšu darījumu un uzņēmumu restrukturizācijas jomā – Andris Ovaļčuks. Vēl trīs likvidatori ir ar pieredzi un zināšanām juridiskajā jomā – zvērinātas advokātes Lauma Ērziņa un Vineta Ukste-Urjeva, kā arī advokāta palīgs Armands Mans.

Pēc O. Iļa vārdiem, bankas intereses sakarā ar FinCEN izplatīto paziņojumu pārstāv viens no labākajiem ASV advokātu birojiem, kurš uztur ciešu komunikāciju ar FinCEN. Ņemot vērā to, ka jau pašlaik ir skaidrs, ka FinCEN paziņojums tapa, balstoties uz ziņām, ko “anonīmi” sniedza bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Imšēvičs ASV FinCEN, lai mākslīgi izveidotu bankai problēmas un piespiestu bankas akcionārus maksāt viņam kukuļus (FinCen to jau skaidri zina) un seguma FinCEN nav nekāda, Sabiedrības ASV advokāti pieprasa, lai FinCEN atsauc savu paziņojumu. Pašlaik notiek aktīvs pārrunu process starp ASV advokātu biroju un FinCEN, un, iespējams, advokātu birojam izdosies panākt FinCen paziņojuma atsaukšanu.

Sakarā ar 2018. gadā pieņemto lēmumu par noguldījumu nepieejamību ABLV Bank un uzsākto pašlikvidāciju Sabiedrības intereses Eiropā pārstāv viens no labākajiem Vācijas advokātu birojiem. Pēc O. Iļa vārdiem, vienlaicīgi notiek vairākas tiesvedības. Viņš uzskata, ka bankai uzdosies uzvarēt minētajās tiesvedībās un panākt to, lai Latvijas valsts maksātu vairāku miljardu kompensāciju par bankai nodarītajiem zaudējumiem.

2. Pieminot bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Imšēviču, O. Iļs pateica, ka bankas akcionāriem ir bijusi tikšanās (viena vai vairākas, neprecizēja) ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Jēkabu Traumi, ar kuru tika runāts par bijušā Latvijas Bankas prezidenta lomu problēmu radīšanā ABLV Bank, par Finanšu izlūkošanas dienestu un dienesta vadītāju, par korupciju banku sektorā.

Pēc O. Iļa vārdiem, komunikācija ar J. Traumi bija (ir?) ļoti veiksmīga, un viņš iedziļinājies katrā informācijā, ko viņam snieguši bankas akcionāri. Pēc O. Iļa vārdiem, tieši J. Traume deva uzdevumu nopublicēt pilno lēmumu par kriminālprocesu izbeigšanu sakarā ar Imšēviča mēģinājumiem izspiest kukuļus no Erņa un Useļņikova.

Kaut arī kriminālprocesi ir izbeigti, tomēr lēmumā ir doti noklausīto sarunu atšifrējumi, kuros redzams, ka Imšēvičs stāstīja par to, ka ABLV Bank drīz būs problēmas (faktiski ļāva saprast, ka ir saistīts ar problēmu radīšanu bankai).

Pēc O. Iļa vārdiem, šī lēmuma nopublicēšana daudziem atvēra acis uz notiekošo banku sektorā Latvijā un korupciju tajā (apliecināja iepriekš paustos bankas valdes priekšsēdētāja paziņojumus par tādas korupcijas esamību banku sektorā un augsti stāvoša ierēdņa tirgošanos ar ietekmi, lai izspiestu kukuļus no baņķieriem).

Uz A. Mauksteļa jautājumu, vai tāda sistēma banku sektorā Latvijā pastāvējusi vienmēr (tirgošanās ar ietekmi, kukuļu izspiešana utt.) O. Iļs atbildēja – tāda sistēma pastāvēja no 1991. gada, un visi baņķieri par to zināja un zina. Pēc O. Iļa vārdiem, Latvijas Bankas prezidentam bija un ir milzīga ietekme uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, jo faktiski Latvijas Bankas prezidents piedāvā komisijas vadītāja un vadītāja vietnieka kandidatūras apstiprināšanai amatos.

3. Sarunas laikā O. Iļs pateica, ka fotogrāfijas no Ilmāra Imšēviča brauciena uz Kamčatku, kurā viņš ir fotografēts ar Krievijas specdienestu darbiniekiem, ir tikai neliela daļa no izzinātas faktūras. Pēc O. Iļa vārdiem, I. Imšēvičs brauca uz Krieviju, Kamčatku vismaz piecas reizes, un tas norāda uz viņa saistību ar Krievijas specdienestiem.

Pēc O. Iļa vārdiem, I. Imšēvičs ir dubultaģents vai pat trīskārtējais dažādu dienestu aģents. O. Iļs ieminējās, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, I. Imšēvičs strādājis gan uz ASV, gan uz Krieviju, gan Izraēlu.

4. Sarunas laikā O. Iļs pateica, ka pašlaik pret bankas klientiem ir uzsākti 200 kriminālprocesi, kur Finanšu izlūkošanas dienests saskatījis aizdomīgumu. Nevienā no minētajiem procesiem nav pozitīvas virzības. Procesi uzsākti, bet nekādu pierādījumu naudas atmazgāšanai nav.

Minētā sakarā starp Finanšu izlūkošanas dienestu un LR Ģenerālprokuratūru ir izveidojies ass konflikts. Ģenerālprokuratūra pārmet dienestam nekompetenci un nekvalitatīvu materiālu nodošanu izmeklēšanas iestādēm. Par Finanšu izlūkošanas dienesta nekompetenci ir informēta ne tikai Ģenerālprokuratūra, bet arī daudzi politiķi, Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienests. Par to tiek plaši runāts speciālistu aprindās.

Ņemot vērā minēto, daudzi ir neapmierināti ar I. Notiņu, un viņa jau sen būtu atlaista no darba, ja par viņu neprasītu ASV, kam viņa sniedz absolūti visu informāciju par Latvijas finanšu sektoru un Latvijas kredītiestāžu klientiem un to darījumiem (ASV aģente).

Pēc O. Iļa vārdiem, starp ASV un “politiķiem, kas klausās ASV”, panākta vienošanās, ka ASV paņems Notiņu pēc gada vai diviem strādāt uz kādu ASV valsts finanšu uzraudzības iestādi. Faktiski cerība uz darbu ASV ir galvenais I. Notiņas darba motīvs Finanšu izlūkošanas dienestā – viņa gatava darīt visu, lai tikai izdabātu ASV saimniekiem, pat nevērtējot to, ko viņa dara un kā tas ietekmē situāciju Latvijas ekonomikā un finanšu sektorā, faktiski viņai vienalga, kaut lai visi šeit bomžotu. Viņai primārais dzīves sapnis – aizbraukt uz ASV un kalpot tur.

Pēc O. Iļa vārdiem, daudzos uzsāktajos kriminālprocesos drīzumā iestāsies termiņš, kad advokāti varēs pārsūdzēt finanšu līdzekļu iesaldēšanu. Pēc O. Iļa vārdiem, tad būs redzama Finanšu izlūkošanas dienesta “kompetence”, kad tiesas “atsaldēs” naudu un atdos bankas klientiem.

5. Sarunas laikā O. Iļs pateica, ka Ilmārs Imšēvičs, būdams Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas valdes loceklis, dienu pirms finanšu instrumentu un valūtu pārdošanas biržās zvanīja uz ECB un noskaidroja plānotās likmes valūtām un finanšu instrumentiem. Saņemto slepeno informāciju (šī informācija tiek uzskatīta par slepenu) nodeva kontaktam akciju sabiedrībā Nasdaq Riga (Rīgas birža).

Pēc O. Iļa vārdiem, birža sniedz iespēju uzņēmumiem efektīvā veidā piesaistīt kapitālu, veicinot institucionālo un privāto investoru dalību uzņēmumu publiskajos piedāvājumos un turpmākajā vērtspapīru tirdzniecībā. Izmantojot elektronisko tirdzniecības sistēmu, birža saved kopā uzņēmumus, kuri vēlas piesaistīt kapitālu izaugsmei, un ieguldītājus, kuriem ir brīvi līdzekļi un vēlme gūt peļņu, kā arī biržas biedrus – bankas un brokeru sabiedrības, kuri darbojas kā starpnieki ieguldītāju vārdā.

Nasdaq Riga tiek izmantota vērtspapīru tirdzniecības sistēma INET, kas ir Nasdaq pamattehnoloģija, un to lieto Nasdaq akciju tirgos visā pasaulē. Tirdzniecībai ar obligācijām un pirmreizējām izsolēm izmanto Genium INET, kuru lieto arī Nasdaq biržās Baltijā un Ziemeļvalstīs. Nasdaq Riga darbību licencē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

I. Imšēviča kontakts tālāk saņemtās ziņas nodeva “pietuvinātiem” finanšu brokeriem (treideriem) biržā, kuri, balstoties uz iepriekš zināmām finanšu instrumentu un valūtu likmēm, pelnīja naudu. Daļa naudas aizgāja kukuļos I. Imšēvičam. Pēc O. Iļa vārdiem, tas, ko darīja I. Imšēvičs, Rietumos, tajā skaitā ASV, tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu. Faktiski tā ir krāpšana īpaši lielos apmēros. Treideri, zinot plānotās finanšu instrumentu un valūtu likmes, varēja pelnīt miljardus USD vai eiro. O. Iļs pateica, ka bankas akcionāri par minēto plāno vērsties ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Sarunas beigās O. Iļs pateica, ka daudzos Rietumu masu medijos krietni plašāk tiek atspoguļota I. Imšēviča korumpētība, tirgošanās ar ietekmi un Latvijas finanšu uzraugu nekompetence un viņu atkarība no politiķiem.

2021. gada 8. maijā bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim notika tikšanās ar uzņēmēju Oļegu Iļu. Tikšanās laikā O. Iļs pastāstīja, ka 2020. gada 6. oktobrī Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis likvidējamās ABLV Bank īpašnieku Ernesta Berņa un Oļega Iļa izveidotā labdarības fonda Novum Riga Charitable Foundation līdzekļus 12 miljonu eiro apmērā.

Šis nodibinājums ir ABLV Charitable Foundation pēctecis, kura projekti pārtraukti līdz ar ABLV Bank darbības apturēšanu. Fonds, kas savā mājaslapā publicē iesniegtās sūdzības valsts iestādēm, to sniegtās atbildes un pieņemtos lēmumus.

Fonds norādījis, ka līdz ar uzsākto kriminālprocesu par iespējamu nelegālo līdzekļu legalizāciju ir arestēti visi fonda līdzekļi, tostarp Zolitūdes traģēdijas upuru atbalstam paredzētie.

2020. gada septembrī fonds vēršas ar iesniegumu pie Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes galvenās izmeklētājas par aresta atcelšanu labdarības programmas Palīdzēsim 21.11. mērķziedojumiem. Tādējādi iesaldēts Zolitūdes traģēdijā cietušo ģimeņu bērniem paredzētais atlikums 146 350 eiro apmērā.

Tāpat apturēta programma Palīdzēsim dzirdēt! (palīdzība vājdzirdīgiem bērniem, atlikums 206 104 eiro), Jaunā Rīga (palīdzība galvaspilsētas labiekārtošanai un kultūrvidei, atlikums ir 3 286 866 eiro), Atbalsts skatuves mākslas projektiem (atlikums ir 200 000 eiro) un citas programmas.

Fonds argumentē, ka naudas izcelsme ir pierādāma, izsekojama, un saņemtajiem mērķziedojumiem nav nekādas kopsakarības ar Finanšu izlūkošanas dienesta identificētajiem ziedojumiem, kuriem varētu būt neskaidras naudas izcelsme.

Policijas lēmumos norādīts, ka aizdomas tiesībsargājošajām iestādēm varētu būt par ziedojumiem aptuveni viena miljona eiro apmērā, bet iesaldēts ir daudz vairāk.

Finanšu izlūkošanas dienesta izmeklēšanas interesēs nesniedz komentārus par Novum Riga. Dienesta priekšniece Ilze Notiņa vienīgi jau jūnijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norādīja, ka nevalstiskās organizācijas, gluži tāpat kā jebkuru juridisko personu, var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, turklāt līdz šim nevalstisko organizāciju sektors bijis ļoti vāji vai pat vispār neuzraudzīts.

Pēc O. Iļa vārdiem, no 2020. gada oktobra līdz šim brīdim kriminālprocesa ietvaros nav pierādīts, ka caur labdarības fondu Novum Riga Charitable Foundation tiktu legalizēta kāda nauda. Kad Valsts policijas izmeklētāji ieradušies uz kratīšanām fondā, viņi domājuši, ka fondam nebūs neviena dokumenta par visām labdarības akcijām un personām, kuras viņi atbalstījuši. Aptuveni tā izmeklētājiem pasniedza informāciju Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Notiņa.

Valsts policijas izmeklētāji bija šokēti, ka ir dokumentu mapes par katru centu, ko fonds kādam piešķīris, un ir dokumentu mapes par visam iekārtām, ko fonds no kāda nopircis, piemēram, invalīdu ratiņkrēsli vai dzirdes aparāti. No kriminālprocesa uzsākšanas dienas līdz šim brīdim kriminālprocesa ietvaros nav izdevies pierādīt absolūti neko, un drīz bankas advokāti vērsies tiesā par iesaldēto finanšu līdzekļu atsaldēšanu. Pēc O. Iļa vārdiem, tiesa viennozīmīgi atcels lēmumu par naudas līdzekļu arestu.

Minētā fonda un iesaldētas naudas sakarā gan LR Ģenerālprokuratūrai, gan politiķiem ir visvairāk jautājumu Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājai Notiņai. Faktiski uz iestādes ziņojuma pamata tika uzsākts kriminālprocess, iesaldēti finanšu līdzekļi, kā rezultātā desmitiem invalīdu un personu, kam nepieciešams finanšu atbalsts, nav saņēmuši gaidīto palīdzību. Un gala rezultātā I. Notiņas vadītās iestādes ziņojums izrādījies “fikcija” – visi pieņēmumi un apgalvojumi no ziņojuma nav guvuši pierādījumus. Bet, kā O. Iļs minēja iepriekš, I. Notiņa paliek amatā, kamēr ASV nepaņems viņu strādāt pie sevis, kaut gan LR Ģenerālprokuratūra un koalīcijas politiķi “jau sen noņemtu viņu no amata”.

2021. gada 13. maijā notika saruna ar kontaktu. Sarunas laikā kontakts pastāstīja, ka 2020. gadā Finanšu izlūkošanas dienests izdevis 440 rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu, iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi 429,412 miljonu eiro apmērā.

Pērn arī liegta 45 nekustamo īpašumu pārreģistrācija un piekļuve četriem bankas seifiem. Absolūti lielākā daļa – 349,10 miljoni eiro – iesaldēti likvidējamās kredītiestādēs (ABLV Bank, PNB Banka un Trasta komercbanka). Tiesībaizsardzības iestādēm 2020. gadā nosūtīti 622 materiāli. Pērn ierosināti 344 kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 195. panta saskaņā ar Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju.

Pēc kontakta vārdiem, Valsts policijas struktūrvienībās, kas strādā ar ekonomiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, jau pašlaik aktīvi runā, ka drīzumā paies 24 mēneši no laika, kad Finanšu izlūkošanas dienests izdevis rīkojumus par līdzekļu iesaldēšanu ABLV Bank, un materiālu saņemšanas Valsts policijā par daudziem ABLV Bank klientiem, uz kuru pamata tika uzsākti kriminālprocesi.

Pēc kontakta vārdiem, gandrīz visos šos kriminālprocesos virzības nav nekādas – ir Finanšu izlūkošanas dienesta apgalvojums “noziedznieki”, bet tam nav izdevies iegūt nekādus pierādījumus, līdz ar ko jau šogad sāksies smagas tiesvedības, kuru ietvaros būs jāatsaldē daudzu ABLV Bank klientu iesaldētie finanšu līdzekļi.

Sakarā ar minēto gan Valsts policijas Rīgas reģionālās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja vadība, gan Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadība ir dusmīga uz Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieci par nekompetenci un angažētību – fiktīva darba rezultāta radīšanu, kas drīzumā sāks nest problēmas (tiesvedības).

Pēc kontakta vārdiem, neapmierinātības sakarā ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju kāds no Valsts policijas priekšniekiem painteresējies par viņu savam kontaktam zvērinātu advokātu birojā Sorainen, kur I. Notiņa strādāja iepriekš, un saņēmis atbildi, ka laikā, kad viņa aizgāja prom no darba zvērinātu advokātu birojā, visi darbinieki kļuva laimīgi, jo, strādājot birojā, viņa tikai pina intrigas un bojāja darba klimatu kolektīvā (negatīvs raksturojums).

2021. gada 19. maijā bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim notika tikšanās un saruna ar uzņēmēju, zvērinātu advokātu Juri Anagu. Tikšanās laikā J. Anags pastāstīja, ka viņš pēdējā laikā par savu klientu (advokāta klientu) jautājumiem ļoti cieši komunicē ar starptautisko zvērinātu revidentu komandu no komercsabiedrības Ernst&Young.

Pēc J. Anaga vārdiem, komunicējot ar revidentiem no Ernst&Young par ABLV Bank klientu jautājumiem, noskaidrojis, ka caur revidentiem pastāv iespēja iegūt jebkura ABLV Bank klienta konta izdrukas, kā arī par samaksu pastāv iespēja vienoties par to, lai revidenti “nesaskata nekādus pārkāpumus saistībā ar konkrēto klientu”, ko viņi pārbauda, pirms ļaut tiem atgriezt ABLV Bank “iestrēgušo” naudu. J. Anags minēja, ka ABLV Bank klienta konta izdrukas caur revidentiem maksā ap 3000 EUR. J. Anags nepateica, cik maksā “pārkāpumu nesaskatīšanas pakalpojums”.

Piezīmes. Jau pirms kāda laikā tika saņemta operatīvā informācija, ka “atbildīgo iestāžu vadītāji” jau kādu laiku atpakaļ saņēmuši “politisko uzdevumu” (iespējams, tiešo uzdevumu mutiska rīkojuma formā vai “mājienus par to, kādus lēmumus nepieciešams pieņemt”) nedot ABLV Bank pašlikvidēties, bet novest pie piespiedu likvidācijas vai bankas un bankas klientu aktīvu aizturēšanas.

Kā redzams, vēlme palikt pie “siles” ved pie “mājienu vai rīkojumu” burtiskas izpildes, un izskatās, ka “politiskas vēlmes” piepildīsies un būs kārtējās dzīres un zādzības uz banku un banku klientu aktīviem.

Daļēji pie tāda nobeiguma ved šādas Drošības dienesta darbības.

1. “Problēmu sākotnējais periods”, kad bankai parādījās “problēmas ASV” – kad ar bankas īpašniekiem vēlējās satikties ASV CIP darbinieki ASV teritorijā, lai “apspriestu nākotni”. Kad Drošības dienesta vadītājs slēpa to un novirzīja uz cita “rīcības ceļa”.

2. Drošības dienesta “metode” – meklēt “pārkāpumus citur” un mest tos “uz ambrazūras”, piemēram, “pasūtot” pie Dmitrija Trogonova un Co. izmeklēšanas pret citām kredītiestādēm, un “ziņu par pārkāpumiem publicēšana medijos”, kas laika gaitā izgaismojās un noveda pie ienaidnieku skaita vairošanas.

3. Nepareiza sabiedroto izvēlēšanās. Sabiedroto izvēlēšanās notika pamatā pēc “banāna principa”. “Kur lētāk, tur labāk” vai vēlme par banānu atrisināt simtiem miljonu vērtus jautājumus. “Banānu risināšana” pakāpeniski izmirst. Tie uzņēmēji, personas, kas tendēti uz banānu – ja agrāk tiem šad tad izdevās “veiksmes stāsti”, tad mūsdienās tas vairāk noved pie problēmām un “banānu piedāvātāja” reputācijas bojāšanas, ar kuru neviens negrib saistīties. “Banānisti” arī tieši vainīgi pie tā, ka “musora” jau sen to secinājuši un mūsdienās pamatā paši veido “kādas shēmas”, no kā pelna vai modelē “noziegumus”, no kuriem var “noņemt džekpotu”.

Var jau prognozēt, ka ABLV Bank izbeigsies un tiešām būs dzīres un danči aktīvu izlaupīšanas laikā.

Latvijā ir svarīgi, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās tiesas process būtu ātrs, taču tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes, mācībās likumsargiem norādījusi Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Notiņa.

Oktobra beigās Finanšu izlūkošanas dienests organizēja tiešsaistes mācības, kurās tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā.

Dienesta mājaslapā rakstīts, ka mācību galvenais temats – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un apkarošana ir valsts prioritāte. Dienests norāda, ka būtiskākie predikatīvie noziegumi, kas rada NILL apdraudējumu, ir korupcija un kukuļošana, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, akcīzes preču un narkotisko vielu nelegālā aprite un noziegumi pret īpašumu.

Praksē pastāvot situācijas, kad Finanšu izlūkošanas dienestu un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību NILL lietās atšķiras, norāda Finanšu izlūkošanas dienests.

Notiņa šajās mācībās klātesošajiem pauda cerību, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nokļūs strupceļā, ja tiesas procesā aicinās uz tiesu lielu daudzumu liecinieku vai nozīmēs apjomīgas ekspertīzes.

“Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgu līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,” liecina Notiņas paustais videoierakstā.

Notiņa norādīja, ka šajos jautājumos ir ārkārtīgi būtiski, lai tiesas process ir ātrs.

“Lai ne tikai, no vienas puses, mēs izņemtu no apgrozības, no ekonomikas nelegālus līdzekļus, bet arī tādēļ, ka tas ir, protams, ļoti nopietns apdraudējums un tāds ierobežojums no cilvēktiesību viedokļa tai personai, kuru mēs turam aizdomās un kuras līdzekļus mēs aizturam,” skaidroja Notiņa. Viņa uzskata, ka ātri un efektīvi ir jāstrādā, kā arī jāizmanto visas tās iespējas, ko citas valstis ir atzinušas par iespējamām. Tādēļ arī ārvalstīs noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātika neesot tik liela kā Latvijā.

Plašāku skaidrojumu no Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas neizdevās iegūt, taču dienestā skaidroja, ka mācības bija paredzētas konkrētai auditorijai – tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, drošības iestāžu pārstāvjiem, prokuroriem un tiesnešiem.

Mācības tika veidotas specifiski darba vajadzībām ar mērķi izskatīt izmeklēšanas, kriminālvajāšanas un iztiesāšanas problēmjautājumus, pārskatīt pielietojamās metodes, nodrošināt pieredzes apmaiņu un dalīties ar labākās prakses piemēriem.

Mācību materiāli – prezentācijas un lektoru sacītais – saturot ierobežotas pieejamības informāciju, tai skaitā arī tiesībaizsardzības iestāžu darba informāciju. Līdz ar to, ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests nesniegs plašākus komentārus par mācībās pārrunāto tematiku un konkrētu lektoru paustajiem izteikumiem.

Piezīmes. Notiņas paustais, ka “daudzu liecinieku uzklausīšana un plašas ekspertīzes naudas atmazgāšanas lietas novedīs strupceļā”, ir izaicinājums “nevainīguma prezumpcijai” un demokrātijas pamatiem. Aicinājums izmeklēt naudas atmazgāšanas lietas “ātri”, neklausoties tos, kam tā nauda pieder, bet tikai “kompetentas iestādes”, – tāda nebija pat PSRS laikos.

Oponējot šizofrēniķei Notiņai, var teikt, ka ir jāizstrādā izmeklēšanas un pierādījumu vākšanas metodoloģija, balstoties uz kuru pēc iespējas ātrāk varētu pierādīt, ka nauda ir noziedzīga. Pie tā ir jāstrādā, nevis pie “sārtisma” – bļaušanas un tukšdiršanas (apgalvojumiem, kas ne ar ko nav nostiprināti).

Nezinu, kas deva šizofrēniķei Notiņai pilnvaras apšaubīt kriminālprocesuālos principus un normatīvus, kur ir nostiprinātas cilvēktiesības. Katru idiotismu pamatot ar to, ka “tas ir valsts un sabiedrības interesēs”, – tas ir ceļš uz Pinočeta režīmu (totalitārismu), kas vienmēr beidzas ar “silinieku, atbildīgo valsts iestāžu darbinieku” patvaļas un ļaunprātīgas varas izmantošanu.

Notiņas paustais ir vēl viens pierādījums tam, ka tādiem cilvēkiem kā Notiņa un viņas vīram Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieka vietniekam Reinim Notiņam nedrīkst uzticēt pilnvaras un varu. “Vecajos laikos” tādi ar “tādu pašu argumentāciju” mierīgi izsūtīja latviešus uz Sibīriju, dancodami Torņakalna stacijā.

Skaidrs, ka cīņa ar noziedzīgo naudu ir valstisks uzdevums – tikai aiziet galējībās, “cīnoties ar to”, nav pieļaujams. Beigsies ar to, ka tādi kā Notiņa un Reinis Notiņš piedāvās izsūtīt Latvijas iedzīvotajiem sodus par visu ko – profilaksei, “vadoties pēc iekšējās pārliecības”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...