Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Prokurors Uldis Cinkmanis ir blēdis un plaģiators, taču plaģiātisms ir veikts ļoti sen un nav ietekmējis zinātnes attīstību, tāpēc krāpnieciski iegūtais bakalaura grāds viņam nav atņemams, - šādu spriedumu šodien pieņēmusi administratīvā rajona tiesa.

Administratīvās tiesas pilnais skaidrojums par pieņemto spriedumu ir šāds: „Ar Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 21.jūnija spriedumu atcelts Latvijas Universitātes 2021.gada 13.maija lēmums saistībā ar pieteicējam izsniegtā diploma anulēšanu.

Tiesa atzina, ka pieteicēja bakalaura darbā pamatoti konstatēts plaģiātisms – personas izteiktu vai uzrakstītu domu uzdošana par savējām, nenorādot atsauci uz patieso autoru. Tiesa norādīja, ka šādos apstākļos var tikt piemērots Administratīvā procesa likuma 86.panta otrās daļas 4.punktā ietvertais tiesiskais regulējums par adresātam labvēlīga prettiesiska administratīvā akta atcelšanu.

Tiesa nekonstatēja pārkāpumus pieteicēja bakalaura darba plaģiāta vērtēšanas procesā. Vienlaikus tiesa piešķīra izšķirošu nozīmi tam, ka administratīvā akta atcelšana nav neierobežota laikā.

Tiesa, atsaucoties uz juridisko literatūru un tiesu praksi, skaidroja, ka administratīvo aktu var atcelt saprātīgā termiņā. Vērtējot termiņa saprātīgumu, tiesa ņēma vērā pārsūdzētā lēmuma mērķi nodrošināt akadēmisko godīgumu un sabiedrības uzticēšanos akadēmiskā grāda iegūšanas tiesiskumam, kā arī preventīvo nozīmi atturēt citus studējošos no līdzīgu pārkāpumu izdarīšanas.

Tiesa apsvēra, ka bakalaura grāds pieteicējam tika anulēts 13 gadus pēc tā iegūšanas, pieteicēja bakalaura darba ietekme uz zinātnes attīstību nevar tikt uzskatīta par vērā ņemamu, pārsūdzētā lēmuma pieņemšana nav ietekmējusi pieteicējam piešķirto maģistra grādu un jurista kvalifikāciju, Latvijas Universitāte kopumā spēj nodrošināt akadēmiskā godīguma ievērošanu, turklāt būtiska nozīme ir pašam plaģiāta konstatēšanas faktam. Apkopojot minēto, tiesa atzina, ka pārsūdzētais lēmums nav pieņemts saprātīgā termiņā, tāpēc ir atceļams.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no tā sastādīšanas dienas.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...