Advokātam Gobzemam „Maxima” traģēdijas kompensāciju lietas apelācijā piemirsies ierakstīt divus cietušos?
PIETIEK18.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokātam Aldim Gobzemam, kurš ar publiski tā arī neatklātiem nosacījumiem uzņēmies liela skaita Maxima traģēdijā cietušo pārstāvībā, gadījusies savdabīga ķibele, - zaudējis lietā par pieprasītajām kompensācijām pirmajā instancē, viņš apelācijas sūdzībā pie kompensācijas prasītājiem nezināmu iemeslu dēļ nav pieminējis divus apelācijas iesniedzējus. Visticamākais, ka runa ir par nolaidību un aizmāršību, dokumentu gatavojot, - uz to netieši norāda arī Gobzema izvairīgie paskaidrojumi.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, šajā konkrētajā lietā A. Gobzems pārstāvējis divu Maxima veikala sagrūšanā bogājājušo radiniekus un viņu vārdā pieprasījis „atzīt par prettiesisku SIA Homburg Zolitūde bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā ēkā Rīgā, Priedaines ielā 20, kas noveda pie smagām sekām”, un piedzīt no uzņēmuma 70 miljonus eiro kā kompensāciju par morālo kaitējumu
Pagājušā gada 19.decembrī Ventspils tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru prasību par SIA Homburg Zolitūde prettiesisko bezdarbību un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu noraidīja pilnā apmērā. Tāpat ar spriedumu tika nolemts atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu un atbrīvot no apķīlājuma SIA Homburg Zolitūde nekustamos īpašumus un kustamo mantu.
Taču A. Gobzems ar spriedumu nav bijis mierā un to pārsūdzējis Kurzemes apgabaltiesā. Arī apelācijas sūdzība ir iesniegta visu sešu prasītāju vārdā, taču atšķirībā no sākotnējās prasības tajā ir kāda būtiska atšķirība: kā rāda Pietiek rīcībā esošā apelācijas sūdzība, viena bojāgājušā radinieki nekādu materiālo kompensāciju vairs neprasa.
A. Gobzema parakstītajā un iesniegtajā dokumentā tagad vairs tikai četriem vienas bojāgājušās sievietes radiniekiem tiek pieprasīts izmaksāt kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu 70 miljonu eiro apmērā un visus tiesāšanās izdevumus. Savukārt bojāgājušā vīrieša bērnu vārdā nekāda kompensācija vairs prasīta netiek.
Advokāts sarunā ar Pietiek nespēja sniegt racionālu skaidrojumu šim faktam, tā vietā apgalvojot, ka „prasītāji ir visi. Tas ir norādīts pašā sākumā. Beigās vispār varēja nerakstīt personas, jo no paša sākuma norādīts, ka visi kopā”.
Taču uz jautājumu, kāpēc tomēr apelācijas sūdzībā nav minēts, ka arī bojāgājušā vīrieša tuvinieki vēlas saņemt morālo kompensāciju, A. Gobzems atbildēja: Es jau jums sākumā teicu, ka tam nav nekādas nozīmes, jo apelāciju iesniedz visi kopā un tas ir norādīts sākumā! Es vēlreiz saku, tam nav nozīmes, jo prasību uztur visi!”
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
