Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karš arī šogad būs noteicošais faktors Latvijas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē. Labi, ka esam nevis karstā, bet tikai aukstā kara fāzē, tomēr arī tai ir sava specifika. Tāpēc šoreiz par spiegiem un žurnālistiem.

Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā intensīvi strādā Krievijas izlūkošanas dienesti. Te mums to kā dubļu… Dienestu un aģentu ir tik daudz, ka viens otram pa kājām maisās un traucē strādāt.

Atkārtošana ir zināšanu māte, tāpēc vēlreiz:

Служба внешней разведки РФ (СВР, S.Nariškins) – ārējā politiskā izlūkošana. Atšķirībā no analogiem ārvalstu dienestiem ir tiesības veikt noklausīšanos, izsekošanu, operatīvo darbību savas valsts teritorijā.

Федеральная служба безопасности (ФСБ, A.Bortņikovs) - vadošais dienests pretizlūkošanā, bet nodarbojas arī ar ārējo izlūkošanu, īpaši pierobežas reģionu valstis. Bet kur viņu nav?…

Главное управление Генерального штаба (ГРУ, tagad ГУ, I.Kostjukovs) - militārā izlūkošana. Nopietns spēlētājs globālajās spiegu spēlēs.

Izlūkdienestu virsnieki (spiegi) vienmēr strādā aizsegā – legālā vai nelegālā.

Visās diplomātiskajās vēstniecībās strādā izlūkošanas rezidentūras. ГРУ rezidents parasti ir militārais atašejs. Rezidents nodrošina naudas, sakaru un informācijas apriti starp aģentiem un centru. Rezidentūrās strādā izlūkdienestu virsnieki, kuri vada aģentūras tīklus. Aģenti ir savervētie attiecīgās valsts pilsoņi, kas nodot savu valsti, respektīvi, spiegi un nodevēji.

Rezidentam (legālajam) parasti ir diplomātiskā imunitāte. Iekrišanas gadījumā viņu var izraidīt, bet ne arestēt – pretinieka pretizlūkošana viņam vienkārši netiek klāt.

No 24.02.2022 viss ir mainījies. No vairuma ES valstu Krievijas diplomāti ir izraidīti, sūtņi atsaukti, un diplomātisko pārstāvniecību darbība tiek nodrošināta minimālā apjomā. Krievijas izlūkdienestu darbība ir būtiski ierobežota.

PSRS izlūkdienestu vēstures spožākās lappuses ir rakstījuši nelegālie aģenti – nelegāļi. Sveši vārdi un izdomātas dzīves – leģendas. Iekrišanas gadījumā garantēti ilgi gadi cietumā. Nekādu palīdzību no savas valsts viņi vismaz oficiāli nesaņem – nezinām un zināt negribam, kas tas tāds…

Izcili ar nelegālajiem aģentiem strādāja VDR drošības dienests Stasi. Līdz 60. gadu sākumam Rietumi neatzina VDR - nebija ne diplomātisko sakaru, ne diplomātisko pārstāvniecību, varēja izmantot tikai nelegāļus. Martins Volfs (Stasi šefs) izstrādāja un īstenoja veiksmīgas nelegālo aģentu integrācijas operācijas. Piemēram, uz Rietumvāciju pie sievietēm, kuras bija piedalījušās nacistu Trešā Reiha eigēnikas programmā Lebensborn (no neprecētiem āriešu vecākiem dzimuši bērni tika atdoti speciālos bērnu namos), devās blondi, zilacaini jaunekļi ar vārdiem – Māmiņ!... Un tā kā visi bija blondi un zilacaini, bet DNS analīžu toreiz nebija… Martins Volfs uzspieda uz so sieviešu mātes instinktu un vainas apziņu. Labāko grāmatu, kādu esmu atradis par Stasi un tā leģendāro vadītāju Martinu Volfu, ir sarakstījis Leonīds Mļečins (Млечин Л.М. Маркус Вольф).

Sociālie tīkli, elektroniskās datu bāzes, seju /balsu atpazīšanas programmas un DNS analīzes faktiski ir likvidējuši nelegālos aģentus kā šķiru. 2023.gada augustā Lielbritānija aizdomās par spiegošanu Krievijas labā apcietināja trīs Bulgārijas pilsoņus, kuri izmantoja viltotas identitātes. Viens no viņiem laikā, kad Ukrainā 2014. gadā sākās karš, Latvijā nodibināja telekomunikāciju uzņēmumu, kurš noslēdza līgumu ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru un izvietoja tā objektos savas iekārtas.

Mūsu laikos nelegālos aģentus ir visvieglāk atklāt un viņu vainu pierādīt tiesā. Tāpēc izlūkdienesti masveidā pāriet uz hibrīdvariantu - personas identitāte ir īsta, tikai nodarbošanās ir dubulta. Žurnālista / korespondenta profesija tiek uzskatīta par vienu no vislabākajiem jumtiem.

Krievijai ir senas vēsturiskas tradīcijas žurnālistu darba izmantošanā spiegošanas piesegam. Nu kaut vai Rihards Zorge (segvārds Ramzajs), kurš viens no pirmajiem informēja PSRS par nacistiskās Vācijas plānotajiem iebrukuma datumiem. Kas viņš bija, un kur viņš strādāja? Rihards Zorge bija padomju izlūkdienestu darbinieks, kurš kā vācu žurnālists strādāja Japānā un draudzējās ar vācu un japāņu diplomātiem, armijniekiem un rūpniekiem, tā teikt, grozījās aprindās.

Ieteiktu noskatīties filmu Mirusī sezona (Мёртвый сезон) par krievu izlūku (nelegāli), kura prototips ir Konons Molodijs (Конон Молодый), kuru 1961.gada arestēja Londonā un pēc 3 gadiem apmainīja pret amerikāni. Donātu Baņoni izvēlējās lomai, jo aktieris vizuāli bija ļoti līdzīgs prototipam. 1970.gadā Konons Molodijs mira Maskavā, oficiālais nāves iemesls - plašs infarkts. To apšaubīja viņa dēls un arī draugs un kolēģis Leonīds Kolosovs, kuri uzskatīja, ka bijušais izlūks tika likvidēts.

Leonīds Kolosovs (Леонид Колосов) - padomju žurnālists/ ārējās izlūkošanas darbinieks (КГБ apakšpulkvedis), kurš kā laikraksta Известия korespondents 15 gadus nostrādāja Romā. Par šo laiku viņš uzrakstīja grāmatas Разведчик в вечном городе. Операции КГБ в Италии un Записки разведчика и журналиста. Par to, kā strādā ārējās izlūkošanas virsnieks, kurš maskējas kā žurnālists – no Vatikāna līdz mafijai… Un nav principiāli - Roma vai Rīga…

Vēl gribu pieminēt Leonīdu Mļečinu, kurš no 1979 līdz 1993 gadam bija nedēļas žurnāla Новое время korespondents, starptautiskais komentētājs, galvenā redaktora vietnieks. Pēc viņa vārdiem vairums šī žurnāla ārvalstu korespondenti bija padomju/Krievijas izlūkdienestu aģenti. Arī pats viņš pārzina šīs lietas ļoti profesionālā līmenī, kā var zināt, tikai esot iekšā procesā... Tā ka grāmatas iesaku – informatīvi.

Nav iespējama karjera Krievijas centrālajos medijos, ja aiz muguras nav kāds no specdienestiem. Tur konkurss ir nevis starp indivīdiem, bet gan starp kantoriem. Arī tā saucamie opozicionārie mediji Meduza, Doždj, Eho Moskvi vienmēr ir bijuši cieši saistīti gan ar kādu no lielajām valsts korporācijām, gan kādu no Kremļa torņiem, gan kādu speciālo dienestu. To pašu bijušā Эхо Москвы šefu Alekseju Venediktovu (Алексей Венедиктов) ļaunas mēles saista tieši ar СВР. Un, kas interesanti… Informācijā par Эхо Москвы norādīts, ka līdz 2022.gadam (līdz slēgšanai) raidīts tika uz divām valstīmKrieviju un Latviju. Par ko tieši mēs tie izredzētie? Tagad Aleksejam Venediktovam ir youtube kanāls Живой Гвоздь, kuru es reizēm paklausos un jau vairākas reizes esmu dzirdējis, ka Krievijas žurnālistikas metrs stāsta par kopēju alkoholu lietošanu ar Putina preses sekretāru Peskovu, kā arī bijušo Latvijas vēstnieku KF M.Riekstiņu, kurš tagad ir vēstnieks NATO, arī Lietuvas diplomāti tiek piesaukti – ar visiem pašreizējiem amatiem, tikai igauņi netiek pieminēti. Klausos, brīnos… kā tās vīzas tika dalītas…

Tūlīt pēc Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā liels skaits Krievijas žurnālistu tika organizēti pārdislocēti uz Latviju. Visu cieņu СВР (vispār kopš KF vēstnieka J.Lukjanova Latvija prevalē tieši СВР). Reāli labi izplānota, organizēta un īstenota operācija. Kāpēc tas Krievijai bija nepieciešams? Kremlis, protams, plānoja Blitzkrieg, bet rēķinājās ar iespējamajām sankcijām un pasaules sabiedrības sašutumu, tāpēc, lai turētu roku uz pulsu un veidotu rietumu sabiedrisko domu, tika komandēti krievu žurnālistu (vienlaicīgi izlūkdienestu darbinieki) pulki. Turklāt bija nepieciešams stiprināt rezidentūras un nodrošināt aģentūras tīklu darbības nepārtrauktību, sakarā ar diplomātisko pārstāvniecību darbības ierobežošanu.

Latvija viņiem izsniedza vīzas, pēc tam uzturēšanās atļaujas ES, darba vīzas, un tad jau viņi izkliedējas pa visu Eiropu. Viņiem visiem ir tuvinieki, īpašumi Krievijā, kas ļoti ierobežo nodevības iespēju. Un, kā to pierāda Leonīda Ragozina (Inga Spriņģe, Re:Baltic) sociālie tīklu ieraksti, brīvi var izplatīt jebkādu Kremļa propagandu, neriskējot ar izraidīšanu no ES. Visticamāk, ka galējas krīzes gadījumā daļa (jo visi būtu aizdomīgi) ir kādas ES valsts specdienestam atzinuši, ka ir Krievijas aģenti un tagad skaitās pārvervēti - dubultaģenti. Formāli strādā uz Eiropas dienestu, reāli uz Krieviju.

Par Krievijas mērķiem un motīviem viss būtu skaidrs, bet pārsteidzoša ir Latvijas institūciju un amatpersonu aktīvā iesaiste šai pasākumā. Piemēram, Baltijas Mediju izcilības centra (izpilddirektores Gunta Sloga) loma šajos pasākumos - gan Krievijas žurnālistu trafikā uz ES, gan krievvalodīgo mediju aizstāvībā Latvijā. LR Ārlietu ministrijas pārstāvju nesaprotamais entuziasms krievu žurnālistu iepludināšanas organizēšanā. Šajā sakarā būtu jāpiemin nu jau valsts prezidenta Edgara Rinkeviča ilggadējais cīņu biedrs un kolēģis Ārlietu ministrijā Viktors Makarovs, kurš esot bijis galvenais tranzīta plūsmas organizētājs. Makarovs daudzus gadus aktīvi piedalījās Kremļa organizētajā pasākumā “Baltijas forums”, kur Kremļa domubiedri un atbalstītāji nodarbojās ar Русский мир celšanu, kā arī kopā ar Pēteri Viņķeli (kuram tika atteikta pielaide valsts noslēpumam - jo ļoti īpaša Maskavas universitāte un sieva) nodibināja nevalstisko organizāciju “Politikas centrs "EuroCivitas"”. Viktors Makarovs arī šobrīd ir ietekmīga ārlietu resora amatpersona. Šķiet, ka pa Ārlietu ministrijas gaiteņiem joprojām klīst Vilhelma Muntera rēgs…

Kāpēc Edgars Rinkēvičs (tolaik ārlietu ministrs, tagad valsts prezidents) pilnībā ignorēja Latvijas drošības dienestu izteiktās bažas par riskiem, ko rada masveidīga Krievijas žurnālistu iepludināšanu ES? Kādas intereses aizstāvēja Rinkēvičs?

Kopš simtu krievijas žurnālistu ienākšanas ES valstīs nav manīts, ka viņi aktīvi organizētu opozīciju Putina režīmam vai citos aktīvos veidos atbalstītu Ukrainas tautas cīņu par savu brīvību un teritorijām. Ir tikai ņaudēšana, ka no sankcijām cieš parastie krievi, kas taču ne pie kā nav vainīgi, un ka vīzu nedošana ir cilvēktiesību ierobežošana. Tas arī raksturo šos Krievijas žurnālistus. Lai gan varbūt viņi ļoti ir ieguldījušies savā paralēlajā profesijā…

Lai cik profesionāls un spēcīgs bija Stazi, tas nenovērsa Berlīnes mūra krišanu, tāpat kā КГБ nepasargāja PSRS no sabrukšanas. Latvija pārdzīvoja padomju okupāciju, pārdzīvos arī Krievijas spiegu invāziju. Galvenais ir tikai saprast - kas ir kas. Lai gan, protams, skatīties uz to ir nomācoši, kaitinoši un arī pazemojoši… Bet nav slēptas lietas, kas agrāk vai vēlāk nenāktu gaismā… To pierāda gan Stasi aģentu, gan Čekas maisu figurantu pieredze. Visus tiesā laiks un vēsture – agrāk vai vēlāk visi arhīvi tiek atvērti un vārdi nosaukti.

Stāv rakstīts (Mateja ev. 7:15,20). - Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki…Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt….

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...