Iesaki rakstu: 
Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas un funkcijas, virzīties uz efektīvu valsts pārvaldi un vairot sabiedrības uzticēšanos, Apvienotā saraksta (AS) deputāti iesnieguši grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, paredzot likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju (KEM).
Vērtējot KEM darbību gandrīz pusotra gada laikā, secināms, ka šāda ministra amata un ministrijas izveidošana ir bijusi dārga kļūda, nesasniedzot jebkādu lietderīgu rezultātu. Tā nav arī atrisinājusi kompetenču pārklāšanās problēmu, jo joprojām dublējas KEM, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas saistībā gan ar klimata, gan enerģētikas jautājumiem.
Joprojām nav nedz sagatavota aktuālā Latvijas ilgtermiņa enerģētikas stratēģija, nedz izstrādāti citi svarīgi likumprojekti, kā arī Klimata likumprojekts un Transporta enerģijas likumprojekts tika sagatavoti neprofesionāli un neveiksmīgi virzīti Saeimā. Var arī secināt, ka vēja parku un citu atjaunojamo energoresursu projektu attīstība notiek haotiski. Joprojām nav efektīvas valsts atbalsta sistēmas iedzīvotājiem energoefektivitātes uzlabošanai.
Vienlaikus KEM izveidošana ir prasījusi papildu finanšu resursus, kas ir palielinājuši valsts izdevumus, pēc būtības nespējot sasniegt ministrijai izvirzītos stratēģiskos mērķus.
Ir acīmredzami, ka gan ES, gan jo īpaši Latvijā klimata politika un tās ambiciozie daudzus miljardus prasošie mērķi ir pilnībā zaudējuši savu prioritāti. KEM nav spējusi rīkoties atbilstoši šai situācijai, bet turpina birokrātiski sekot politikām, kas zaudējušas aktualitāti. Tā vietā, lai proaktīvi aizstāvētu Latvijas intereses, saprātīgi pārskatot klimata politikas mērķus un atsakoties no neracionālām, tautsaimniecībai kaitīgām saistībām, ministrija turpina atražot pati sevi.
Turklāt arī sabiedrībā KEM pārsvarā tiek uztverta kā kārtējā birokrātiskā institūcija bez saprotama mērķa, vairumam pēc būtības nespējot atbildēt uz vienkāršu jautājumu, ar ko tieši šī ministrija nodarbojas, kā arī kas ir tās ministrs.
"KEM ir bijusi par simbolu tam, kā birokrātija aug un tērē, nerisinot problēmas. Kad ministrija tika veidota, bija skaidrs solījums, ka process notiks bez papildu izdevumiem. Tomēr šie solījumi nav izpildīti – izdevumi ir pieauguši, pārvaldība ir neskaidra, un sabiedrībai nav pārliecības par ministrijas pastāvēšanas jēgu. Latvijas prioritāte ir pilnīgi skaidra, tā ir aizsardzība, kurai nepieciešami lieli papildu ieguldījumi. AS kopā ar uzņēmēju organizācijām ir parakstījis memorandu par izdevumu samazināšanu un uztver to nopietni. Ņemot vērā valdības nespēju samazināt izdevumus un jēgpilni apkarot birokrātiju, šis būtu skaidrs pirmais solis, ar ko sākt. Ir jāsāk no pašas augšas," norāda frakcijas vadītājs Edgars Tavars.
AS deputāti uzskata, ka klimata un enerģētikas ministra amats ir likvidējams, KEM kompetenci sadalot starp EM un VARAM. Tādējādi arī tiks optimizēta valsts pārvaldes struktūra un samazinātas administratīvās izmaksas, jo KEM darbinieki, ja tas būs nepieciešams, tiks pārcelti uz citām ministrijām, novēršot funkciju dublēšanos, kas šobrīd tieši sasaucas ar valsts politikas mērķiem par birokrātijas apkarošanu.
Apvienotā saraksta frakcija aicina Saeimas kolēģus, īpaši tos, kas parakstījuši memorandu ar uzņēmēju organizācijām, atbalstīt šo priekšlikumu un sākt darbu pie plašas valsts pārvaldes reformas.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.