Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zemkopības ministrija ierosinājusi izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, kas paredz, ka nevarēs veidot mikroliegumus pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentos norādītajās apbūves teritorijās, kā arī teritorijās, kurās personai darbība atļauta ar administratīvo aktu par būvniecību, derīgo izrakteņu vai koksnes resursu ieguvi. Vides nevalstiskās organizācijas “Latvijas Dabas fonds” un “Latvijas Ornitoloģijas biedrība” pauž bažas par to, ka šīs izmaiņas tiek veiktas atsevišķu konkrētu problēmgadījumu dēļ, taču to sekas var būt graujošas visai mikroliegumu sistēmai un nozīmīgi apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu Latvijā.

Jānis Ķuze, Latvijas Dabas fonda padomes loceklis, skaidro: “Šo noteikumu maiņa nozīmēs to, ka tad, ja apbūvei paredzētā teritorijā vai mežā, kuram ir izņemta ciršanas atļauja, tiek atrasta, piemēram, melnā stārķa ligzda, tad to vairs nebūs iespējams pasargāt. Jau šobrīd, veicot mazo ērgļu ligzdu uzskaiti, mēs redzam, ka apmēram desmitā daļa no neaizsargātajām ligzdām atrodas meža gabalos, kas iezīmēti nociršanai vai kuros nesen veikta mežizstrāde, nerēķinoties ar šī aizsargājamā putna klātbūtni.”

“Noteikumu izmaiņas var novest pie tā, ka notiks stihiska ciršanas atļauju izņemšana uz trijiem gadiem ar sekojošu jaunu atļauju izņemšanu, kad šo termiņš būs beidzies – katram gadījumam, ja nu teritorijās tiek atrastas aizsargājamu putnu ligzdas. Tas var padarīt mikroliegumu sistēmu nefunkcionējošu, lai gan tā šobrīd ir labākais iespējamais veids, kas ļauj nodrošināt aizsardzību nozīmīgām dabas vērtībām,” turpina Ķuze.

Mikroliegums ir precīzi mērķēts dabas aizsardzības instruments, ko izmanto kādas konkrētas aizsargājamas sugas atradnes vai biotopa saglabāšanai. Kā dabas vērtību aizsardzības sistēma mikroliegumi Latvijā pastāvīgi darbojas jau no pagājušā gadsimta 70. gadiem. To pamatprincips ir vienkāršs – sugām ar īpašām prasībām ir nepieciešami apstākļi, kas nav savienojami ar saimniecisko darbību – piemēram, koksnes ieguvi un tās radīto traucējumu. Šo īpašo vietu aizsardzībai tiek veidotas neliela izmēra lieguma zonas. Visbiežāk to izmanto, lai aizsargātu putnus, retāk – citas dzīvo organismu grupas vai biotopus.

Stingrai aizsardzībai tiek iezīmētas tikai tās platības, kas ir svarīgas aizsargājamam putnam katrā konkrētajā gadījumā, savukārt apkārt tām tiek izveidotas buferzonas – teritorijas, kurās mežizstrādi var veikt ārpus putnu ligzdošanas sezonas. Šādi tiek veidotas “saliņas”, kurās ērgļi, melnie stārķi un citi putni var dzīvot un vairoties, neskatoties uz apkārt – drošā attālumā – notiekošo saimniecisko darbību.

Īpašnieks, kura teritorijā atrodas mikroliegums, no valsts var saņemt ikgadēju kompensāciju, kuras summa var sasniegt 160 EUR par vienu hektāru, kas ilgtermiņā atlīdzina negūtos ienākumus. Tomēr privāto īpašnieku neapmierinātība ar mikroliegumu noteikšanu viņu īpašumos norāda, ka sistēmai ir trūkumi.

Vides organizācijas uzskata, ka problēmas, kuru dēļ rosināti šie grozījumi, ir risināmas esošās mikroliegumu sistēmas ietvaros, un aicina Zemkopības ministriju nevirzīt iecerētos grozījumus noteikumos apstiprināšanai Ministru kabinetā. Būtiskākais, kas nepieciešams – pilnveidot mikroliegumu sistēmu un nodrošināt īpašniekam pienācīgu kompensāciju par to, ka tas veic visai sabiedrībai būtisku funkciju nodrošināšanu – dabas vērtību saglabāšanu. Mēs uzskatām:

Nepieciešams paplašināt kompensāciju iespējas, tai skaitā – atjaunot Latvijā jau pastāvējušo iespēju saņemt vienreizēju kompensāciju, kas sedza visu neiegūtās koksnes vērtību;

Kompensēt negūtos saimnieciskos ienākumus pēc citiem modeļiem – piemēram, īpašuma tirgus vērtības krituma kompensēšana, zemes maiņa vai atpirkšana;

Uzlabot kompensāciju saņemšanas mehānismu un padarīt to īpašniekiem draudzīgāku.

Tāpat ir svarīgi savlaicīgi veikt teritorijas izvērtēšanu un pieņemt pamatotus un kvalitatīvus lēmumus par apbūvi vai mežistrādi, lai jau pirms apbūves plānošanas vai ciršanas atļaujas izņemšanas būtu pārliecība par to, kādas dabas vērtības atrodas teritorijā un kā tās tiks saglabātas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...