Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem nosaka, kā turpmāk nācijai būt. Brīži, kuros izšķiras tautas, valodas un kultūras pastāvēšana.

Tāds bija brīdis pirms 102 gadiem, kad 38 Tautas padomes locekļi kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā proklamēja mūsu neatkarīgo valsti.

Viņiem nebija nedz laika, nedz iespēju rīkot referendumus vai plašas tautas aptaujas. Toties viņus vadīja stingra pārliecība, ka latvieši grib savu valsti, ka mums, tāpat kā citām tautām, uz to ir neatņemamas tiesības. Pārliecība, ka tikai sava valsts var nodrošināt latviešu tautas turpmāku pastāvēšanu.

Un tāds brīdis bija arī pirms 30 gadiem, kad 4. maijā 138 deputāti Augstākajā Padomē balsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par 1918. gadā dibinātās Latvijas valsts turpinātību, par mūsu tiesībām pašiem brīvi lemt par sevi un būt drošiem par latviešu tautas, valodas un kultūras turpinātību. 50 okupācijas gadi nebija iznīdējuši mūsu valstsgribu.

Izšķirīgajā 4. maija balsojumā mūsu deputāti apstiprināja skaidri paustu tautas gribu. Tāpēc šodien, kad atzīmējam 30 gadu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, pirmkārt, vēlos pateikties tiem simtiem tūkstošu cilvēku, kuri pašaizliedzīgi un drosmīgi, noliekot malā ierasto dzīvi, pirms 30 gadiem izcīnīja Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Tolaik Daugavmalas grandiozajās demonstrācijās un Baltijas ceļā pēc Latvijas Tautas frontes aicinājuma vienkopus pulcējās divi simti, trīs simti, pieci simti tūkstoši cilvēku no visiem Latvijas novadiem, lai apliecinātu savu gribu dzīvot brīvā un neatkarīgā Latvijas valstī.

Paldies jums visiem! Paldies Latvijas Tautas frontes 250 000 dalībnieku, tās vadītājiem un vietējām nodaļām! Paldies Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai un visām nacionālajām organizācijām! Paldies visiem, kuri piedalījās lielajās demonstrācijās un Baltijas ceļā! Paldies visiem, kuri padarīja 4. maiju iespējamu!

Pirms 30 gadiem Latvijas tauta vienoti ar igauņiem un lietuviešiem izmainīja Eiropu un ietekmēja pasaules vēstures gaitu. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis Berlīnes mūra krišanai un vienotās Eiropas atdzimšanai. Baltiešu izraušanās no padomju impērijas iedragāja tās pamatus un iedvesmoja citas tautas. Ir vērts ar lepnumu to apzināties!

Nu jau 30 gadu mēs ejam grumbuļaino brīvības ceļu. Mūsu tautas vēstures gaita dod pārliecību, ka, saliedējot spēkus, mēs pārvaram lielus šķēršļus un atrodam pareizos ceļus krīzēs. Es aicinu ikvienu pilsoni pielikt roku Latvijas atlabšanas un attīstības labā. Tas mūs tuvinās ideālajai Latvijai, par kādu sapņojām pirms 30 gadiem.

Sveicu mūs visus svētkos un aicinu atcerēties, cik daudz spēka un pacietības ir mūsu tautā, tālredzības un laba spīta, cik prasmīgi mēs mākam vienoties lieliem darbiem izšķirīgos brīžos!

Saules mūžu Latvijai!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...