„airBaltic” oficiālais skaidrojums Valsts valodas centram: Gauss nav mūsu darbinieks, bet, kad viņš sevi sauc par prezidentu vai izpilddirektoru, tas ir tikai publicitātes nolūkos
PIETIEK19.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Martins Gauss nav mūsu darbinieks, bet, kad viņš sevi sauc par prezidentu vai izpilddirektoru, tas ir tikai publicitātes nolūkos, - šāds ir bijis airBaltic oficiālais skaidrojums Valsts valodas centram, uz kura pamata tas izdarījis secinājumu, ka Latvijas valstī nacionālās aviokompānijas vadītājam valsts valoda nemaz nav jāzina. Publicējam Valsts valodas centra oficiālo skaidrojumu pilnā apmērā.
Par atbildes sniegšanu
Valsts valodas centrs (turpmāk - centrs), atbildot uz Jūsu 2023. gada 4. aprīļa iesniegumu, kurā lūdzāt sniegt informāciju par Air Baltie Corporation AS, reģistrācijas numurs 40003245752, (turpmāk - airBaltic) valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Martina Gausa valsts valodas prasmi, kompetences ietvaros sniedz turpmāk norādīto atbildi.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju airBaltic ir privātā kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (valsts līdzdalības apmērs - 97,97 %). Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publiski pieejamai informācijai Martins Gauss 2023. gada 1. martā iecelts par airBaltic valdes priekšsēdētāju. Savukārt saskaņā ar airBaltic 2022. gada pārskatu Martins Gauss kopš 2011. gada novembra ieņem airBaltic valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora amatu. Ņemot vērā minēto, centrs pieprasīja airBaltic sniegt informāciju par Martina Gausa darba tiesiskajām attiecībām ar airBaltic.
Centrs saņēma airBaltic skaidrojumu, kurā norādīts, ka: "Martins Gauss nav airBaltic darbinieks. Lai gan publiskajā telpā regulāri tiek norādīta informācija, ka Martins Gauss ir airBaltic izpilddirektors vai airBaltic prezidents, kas var radīt priekšstatu par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, šāda informācija neatspoguļo airBaltic un Martina Gausa savstarpējās juridiskās attiecības. Starp airBaltic un Martinu Gausu nepastāv darba tiesiskās attiecības, jo starp pusēm nav noslēgts darba līgums, bet tikai un vienīgi valdes locekļa līgums, kas ir slēgts uz airBaltic padomes lēmuma par viņa iecelšanu valdes locekļa amatā pamata.
Attiecībā uz Martina Gausa amata nosaukumu - izpilddirektors vai prezidents, tai skaitā airBaltic oficiālajā tīmekļa vietnē, norādāms, ka tas tiek izmantots publicitātes nolūkos. Aviācija pēc definīcijas ir starptautiska nozare, tādējādi norādot Martinu Gausu kā airBaltic izpilddirektoru, tas sniedz skaidrību ārzemju partneriem par airBaltic vadības struktūru. [..] Turklāt, kad nepieciešams, Martins Gauss nodrošina tulkojumu. [..]"
Pamatojoties uz airBaltic sniegto skaidrojumu, centrs secina, ka Martins Gauss nesastāv darba tiesiskajās attiecībās ar airBaltic, bet ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Ņemot vērā to, ka Martins Gauss ir ārzemnieks, kurš ieņem Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdes locekļa amatu, uz viņu ir attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta ceturto daļu ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot valsts valoda un uz tiem attiecināma valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta ceturto daļu ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Ņemot vērā to, ka personām ar specifiskām zināšanām un augstu kvalifikācijas līmeni saskaņā ar valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām valsts valoda jāprot un jālieto augstākajā līmenī, likumdevējs ir paredzējis, ka ārvalstu speciālisti un uzņēmumu ārvalstu pārvaldes locekļi vai nu prot un lieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Līdz ar to ārvalstu speciālisti un uzņēmumu ārvalstu pārvaldes locekļi var nezināt valsts valodu, ja viņi spēj nodrošināt attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Proti, ja uzņēmuma ārvalsts valdes priekšsēdētāja profesionālie un amata pienākumi ietver informācijas sniegšanu, tā nodrošināma ar tulka starpniecību.
Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa noteic, ka valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. No minētā izriet, ka attiecībā uz šā panta ceturtās daļas subjektiem nav attiecināmas tiesību normas, kas noteic profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.
Ievērojot minēto un atbildot uz Jūsu iesnieguma pirmo, otro un trešo jautājumu, centrs paskaidro, ka uz Martina Gausa profesionālo darbību, ieņemot airBaltic valdes priekšsēdētāja amatu, ir attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa. Tādējādi, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta ceturto un piekto daļu. centrs nav izvērtējis Martina Gausa valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atbilstoši iepriekš izklāstītajiem apstākļiem un minēto tiesību normu jēgai un mērķim neplāno to darīt.
Centrs, atbildot uz Jūsu 2023. gada 9. jūnija iesniegumu, paskaidro, ka centra rīcību neattaisno neviena tiesību norma, kas ļautu nepamatoti ilgi nesniegt pieprasīto informāciju. Apzinoties, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešajai daļai atbildes uz privātpersonu iesniegumiem ir jāsniedz saprātīgā termiņā, saņemto iesniegumu daudzums kopsakarā ar to izskatīšanas kapacitātes trūkumu nedrīkst radīt lieku kavēšanos ar atbildes sniegšanu. Tādējādi centrs atvainojas par savlaicīgas atbildes nesniegšanu uz Jūsu 2023. gada 4. aprīļa iesniegumu un norāda, ka centra amatpersona, kura ir atbildīga par iesniegumu izskatīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe.
Vadītāja M. Rēķe
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
