„airBaltic” stratēģiskais kurss – dodiet, dodiet, dodiet vēl naudu!
Klāvs Vasks*05.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Skatoties uz nākamo gadu, jāatzīst, ka airBaltic atrodas lielu krustceļu priekšā. Neskatoties uz to, ka satiksmes ministrs vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka atbildība par uzņēmuma kapitāla piesaisti gulstas tikai uz Martina Gaussa un maniem pleciem, ir svarīgi izcelt progresu un izaicinājumus, ar kuriem esam saskārušies šajā gadā. Vienlīdz būtiski ir atzīt, ka akcionāru loma IPO iespējošanā ir kritiska, īpaši situācijās, kad iesaistītās puses ne vienmēr runā vienā valodā vai dalās vienotā skatījumā.
Sasniegtais progress ceļā uz kapitāla tirgiem
Pirmie soļi kapitāla tirgu virzienā ir bijuši saistīti ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā airBaltic biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts. Šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.
Jāatzīmē, ka vienlaikus esošā politiskā vide pievieno papildu izaicinājumus. Lai airBaltic būtu gatavs IPO, ir nepieciešami drosmīgi un pārdomāti politiķu lēmumi. Tomēr nav noslēpums, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz airBaltic un tiek pieņemts Brīvības bulvāra 36 kabinetos, bieži izraisa mediju un publikas sašutuma vētru – jāatzīst, ka bieži balstītu nepatiesos pieņēmumos vai situācijas skaidrā izpratnē par šo lēmumu būtību un nepieciešamību.
Piemēram, lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, kam nebija nekādas ietekmes uz akciju patieso vērtību kā vien dramatiski virsraksti un skaļi pseidoekspertu sašutuma bļāvieni sociālajos medijos. Lai gan politiskā drosme runāt skaidri un atklāti pat par sarežģītām tēmām bieži tiek atlikta un novilcināta, airBaltic ietekmes un vērtības Latvijas ekonomikā apzināšanās varētu motivēt uz pareiziem lēmumiem un nepieciešamo rīcību.
IPO grafiks un finansiālās realitātes
Pašlaik airBaltic IPO agrākais iespējamais datums ir 2025. gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas.
Tomēr jāatzīst, ka laiks nav mūsu sabiedrotais. Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas uzņēmuma ilgtermiņa darbībai. Lai izpildītu savas saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, airBaltic nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu. Lai arī papildu kapitāla injekcija no valsts var izraisīt jaunu lokālu “PR krīzi”, ieguldījuma nepieciešamība, visticamāk, ir neizbēgama, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.
Pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no IPO procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.
Nepieciešamība pēc stratēģiskās vīzijas
Neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību. airBaltic atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.
Aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs airBaltic ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams. Šo ieguvumu ignorēšana politiskās manevrēšanas vai dezinformācija dēļ apdraud vienu no Latvijas atpazīstamākajām un ietekmīgākajām zīmoliem, pat ja mums par to nācies maksāt augstu cenu, kura gan ticu ir bijusi objektīva un vajadzīga.
Aicinājums uz pacietību un sadarbību
Stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka nekā iespēja, to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus. Tāpēc es aicinu visus iesaistītos: gan tieši atbildīgos, gan ikkatru, kam rūp Latvijas attīstība tuvākajos gados, izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām.
Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai airBaltic panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi. Nākamais gads būs izšķirošs, un, lai gan izaicinājumi saglabāsies, es esmu pārliecināts, ka, saskaņojot mūsu mērķus un rīcību, mēs varam nodrošināt gaišu nākotni gan airBaltic, gan Latvijai, gan plašākam reģionam, kuru tas apkalpo.
* airBaltic padomes priekšsēdētājs, Strategic Business Developer | Governance Expert | Leading THORA Sailing Team to Victory in Baltic Regattas | Driving Success Across Diverse Industries
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
