Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2024. gada 3. jūnijā prokuratūra iesniedza protestu Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājai par šīs tiesas tiesneša Mārtiņa Tupureina rīcību, konkrēti, par 2024. gada 28. maijā Latvijas Tiesu Portālā “Tiesas.lv” publicēto tiesneša paziņojumu par Igora Kuzmuka nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Paziņojumā norādīts, ka 2024. gada 13. februārī pasludināts saīsinātais spriedums krimināllietā, ar kuru attaisnots Igors Kuzmuks viņam celtajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 20. panta ceturtās daļas, 77.2 panta.

Tāpat paziņojumā minēts, ka tiesa saņēmusi I. Kuzmuka lūgumu publiski informēt par viņa nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu no valsts amatpersonas puses. No lūguma izriet, ka 2024. gada 19. februāra TV raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” uz žurnālistes jautājumu par pirmās instances tiesas attaisnojošo spriedumu ģenerālprokurors Juris Stukāns norādījis, ka ir pārliecināts, ka tā ir tiesas kļūda, gala rezultātā būs taisnīgs noregulējums, šeit jābūt notiesājošam spriedumam ar atbilstošu piespriesto sodu.

Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis M. Tupureins secināja, ka ģenerālprokurors J. Stukāns, būdams valsts amatpersona, kas nav kriminālprocesā iesaistītā persona, ar publisku paziņojumu ir izteicies par personas vainīgumu, pārkāpjot nevainīguma prezumpciju attiecībā uz Igoru Kuzmuku, tādēļ atbilstoši Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam publiski informēja par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. 

Prokuratūras ieskatā, tiesneša M. Tupureina rīcība, publiski informējot par nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, neatbilst Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktajam un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva) paredzētajam.

Direktīvas mērķis ir veicināt tiesības uz taisnīgu tiesu kriminālprocesā, nosakot kopējus minimālos noteikumus attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas un tiesībām piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā konkrētiem aspektiem. Atbilstoši Direktīvai dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.

Konkrētajā gadījumā ģenerālprokurors J. Stukāns kā apsūdzības uzturētāja iestādes vadītājs, sniedzot atbildes uz sabiedrību interesējošiem jautājumiem, faktiski sniedza objektīvu informāciju par kriminālprocesa virzību, proti, norādīja uz, prokuratūras ieskatā, pieļautu tiesas kļūdu un prokurora protestu, kas tiks iesniegts par tiesas nolēmumu, lai panāktu krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Atbildot uz žurnālistes jautājumu par taisnīgu tiesas nolēmumu, ģenerālprokurors pauda prokuratūras redzējumu par galīgo nolēmumu šajā krimināllietā. Tādējādi ģenerālprokurors intervijas laikā nepauda nostāju par konkrētas personas vainu, bet gan pauda prokuratūras viedokli par krimināltiesisko attiecību noregulējumu konkrētajā lietā un iemeslu prokurora protesta iesniegšanai. Sabiedrības informēšana tās interešu aizsardzības vārdā par prokuratūras viedokli un prokurora protesta iesniegšanu vai neiesniegšanu par tiesas pasludināto nolēmumu krimināllietā, īpaši gadījumos, kad ir radīta plaša sabiedriskā rezonanse un personai inkriminētais noziedzīgais nodarījums saistīts ar valsts drošības apdraudējumu, nevar tikt uzskatīta par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu. Turklāt intervijā paustais par prokurora protesta iesniegšanu nolūkā panākt sprieduma atcelšanu nerada iespējamību turpmāka kriminālprocesa neobjektīvai norisei, jo prokurora protests konkrētajā krimināllietā tiks izskatīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Ievērojot iepriekš norādīto, prokuratūras ieskatā, tiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 19. panta ceturtajā daļā noteiktās prasības un, neizvērtējot personas iesniegumu pēc būtības, sniegusi nepamatotu paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu.

Prokuratūra tiesas priekšsēdētājai iesniegtajā protestā lūdz atzīt tiesneša Mārtiņa Tupureina rīcību, 2024. gada 28. maijā Latvijas Tiesu Portālā publicējot paziņojumu par personas nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu, par nelikumīgu un atsaukt publicēto paziņojumu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...