Aizdomas, ka "Vienotība" un Lembergs vienojušies iesaldēt pārmaiņas ostās
PIETIEK01.03.2012.
Komentāri (16)
Iesaki rakstu: 
Nekādas aizkulišu vienošanās starp Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Vienotību nav panāktas un zaļo zemnieku trešdien apsolītais atbalsts ES fiskālās disciplīnas līguma un Lisabonas līguma grozījumu ratifikācijai Saeimā nav saistīts ar Ventspils un Rīgas brīvostu jautājuma iesaldēšanu. Tā Pietiek pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) apgalvoja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Vienīgā vienošanās starp abiem politiskajiem spēkiem esot premjera publiskā apņemšanās Briselē aizstāvēt taisnīgākus tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem.
Uz premjera un ZZS vienošanās vēl nebija paguvusi nožūt tinte, kad no ar Rīgas un Ventspils brīvostu darbību saistītām amatpersonām neoficiāli izskanēja - šī vienošanās nozīmē arī ostu refromu jautājuma iesaldēšanu un zaļo zemnieku pārstāvji brīvostu valdēs, kā arī Vienotības pārstāvji, kuri ar viņiem spējuši konstruktīvi sadarboties, netiks nomainīti. Brigmanis Pietiek atzina, ka zaļajos zemniekos, protams, esot bijušas "atsevišķas vēlmes vienoties plašāk, bet tie noteikti nebija ostu jautājumi".
Tomēr avoti ar Ventspils tranzītbiznesu saistītās aprindās, kur pēdējos mēnešos novērojamas pamiera pazīmes starp ZZS faktisko līderi Aivaru Lembergu un viņa kādreizējiem oponentiem, kuri atbalsta Vienotību, norāda, ka vienošanās par "kopīgām interesēm ostās" un līdz ar to esošās situācijas saglabāšanu tomēr ir panākta, bet citā - mazāk publiskā formātā.
Netieši šādas vienošanās esamību apstiprina Vienotības norautais "stopkrāns" koalīcijas partneru Zatlera Reformu partijas (ZRP) rosinātajām reformām ostās un līdzšinējo valžu locekļu nomaiņu, kuri atbalstījuši veco, oligarhiem izdevīgo lēmumu pieņemšanas shēmu turpināšnos. Nedēļā, kad Rīgas brīvostas valdē tika nomainīts zaļais zemnieks Viesturs Silenieks un aktualizējās jautājums par Vienotības pārstāvja Ērika Škapara atbildību, jo viņš bija pieņēmis analoģiskus lēmumus, Vienotība pēdējā brīdī "norāva" pēc ZRP iniciatīvas ieplānoto neformālo tikšanos par šo tēmu. Kad Pietiek todien Vienotības līderei un Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai jautāja, kā Škapara darbības nevērtēšana saskan ar partijas deklarētajiem vērtību principiem, politiķe jautājumu ignorēja. Šai Pietiek interesei bija sekojusi iekšējā izmeklēšana koalīcijā par Vienotībai neglaimojošas informācijas noplūšanu.
To, vai vienošanās par ostu jautājuma iesaldēšanu starp Vienotību un Lembergu ir panākta un cik noturīga tā būs, parādīs tuvāko nedēļu lēmumi - vai netiks likti šķēršļi ZRP plāniem turpināt pārmaiņas ostās un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa iecerei nomainīt divus zaļo zemnieku pārstāvjus abās brīvostās. Izskan versijas, ka Vienotība centīsies uzlikt veto šiem jautājumiem vismaz līdz brīdim, kad Saeima nebūs nobalsojusi par ES fiskālās disciplīnas līguma un Lisabonas līguma grozījumu ratifikāciju, kam nepieciešamas ZZS balsis.
Satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies arī premjera Vienotība, arī pēc ZZS un Dombrovska politiskās vienošanās plāno tuvāko pāris nedēļu laikā valdībā virzīt jautājumu par divu zaļo zemnieku pārstāvju nomaiņu Rīgas un Ventspils brīvostas valdēs. To, ka nekas nav mainījies un jebkādas politiskās vienošanās arī nevarētu izmainīt viņa plānus, Pietiek trešdien uzsvēra Ronis. Juristu Arti Stucku Ventspils brīvostā un ar banku sfēru iepriekš saistīto Juri Vaskānu Rīgas brīvostā, kurus tur apstiprināja iepriekšējā satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) laikā, plānots nomainīt ar Satiksmes ministrijas augstāko ierēdniecību - valsts sekretāru un kādu tā vietnieku.
ZRP politiķi ieilgušo pauzi pēc zaļā zemnieka Viestura Silenieka nomaiņas Rīgas brīvostas valdē neoficiāli skaidro ar augsnes gatavošanu tālākiem soļiem, lai tie būtu argumentēti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
