Aizdomas, ka pēc policistu ieteikuma ar tiesu eksperta un tiesneses gādību izkrāpj no valsts 3000 eiro
PIETIEK04.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apsardzes darbinieks vēlas vērst sabiedrības uzmanību uz iespējamu Ogres policijas darbinieku organizētu viltotu pierādījumu safabricēšanu, ko piesedz un atbalsta arī tiesu eksperts, prokurore un tiesnese. Pret viņu inkriminētā lietā Ogres tiesas tiesnese Z.Kusiņa nav ņēmusi vērā acīmredzamas liecinieku un tiesu medicīnas eksperta liecību pretrunas un, pēc viņa domām, palīdzējusi izkrāpt no valsts 3000 eiro kompensāciju.
Viss sācies, kad viņš strādājis Ogres naktsklubā par apsargu. Viņš no kluba izraidījis stipri iereibušu kompāniju, kas provocējuši konfliktus un kautiņus. Kad kompānija jau "izmesta" no naktskluba, klubā vēl palikusi kāda sieviete no šīs agresīvās kompānijas, kura enerģiski vērsusies pret apsargu un pat negaidīti iesitusi apsargam pa seju, uz ko apsargs instintīvi reaģējis ar pretsitienu, trāpot sievietei pa seju.
Izskaidrošanās un konflikts turpinājies jau lielākā kompānijā, un vairāki kluba apmeklētāji fiziski vērsušies pret apsargu, līdz viņš negaidīti saņēmis sitienu no aizmugures, uz ko reaģējis ar aizmugurisku sitienu un vēlreiz trāpījis minētajai sievietei pa seju.
Pēc tam apsargs izpūtis asaru gāzi un izsaucis policiju un ātro palīdzību. Sieviete, kurai viņš divas reizes iesitis, nogādāta slimnīcā, bet jau pēc sešām dienām no stacionāra izrakstīta bez operācijas un zilumiem uz sejas.
Taču pēc tam sieviete vērsusies policijā ar tiesu medicīnas ekspertīzi par lauztu žokli. Lai gan viņa pati tiesā liecināja, ka jau slimnīcā spējusi pati uzņemt ar muti barību, turklāt nav bijusi nepieciešama ne operācija, ne kādi īpaši stiprinājumi it kā lauztā žokļa fiksēšanai, tomēr tiesu medicīnas eksperta slēdziens bijis dzelžains - lauzts labās puses žoklis.
Tiesā vairāki liecinieki liecinājuši, ka sievietei pēc kautiņa un sitiena saņemšanas bijis zilums uz kreisā vaiga, tomēr tiesnese Z.Kusiņa ņēmusi vērā tikai tiesu medicīnas eksperta slēdzienu, pat neskatoties uz to, ka tiesas sēdē eksperts nesniedza atbildes uz apsūdzētā jautājumiem un sniegtās atbildes bija pretrunīgas.
Apsūdzētais uzskata, ka lietas safabricēšanu iniciējuši Ogres policisti V.Gžibovskis un O.Belousovs. “Tādēļ lūgums, palīdziet varbūt vēl daudziem citiem, kuri viņu dēļ cietuši,” saka apsūdzētais, kurš sakās esam pārliecināts, ka pastāv pietiekami daudz pierādījumu, kas apliecina, ka lieta nav tīra un ir apzināti radīta, lai no valsts izkrāptu 3000 eiro kompensāciju par nodarītajiem miesas bojājumiem.
Apsargs rakstījis vēstuli Augstākajai tiesai, kura viņa rakstīto pieņēmusi zināšanai, bet pēc būtības atbildi nav sniegusi. Augstākā tiesa norādījusi, ka viņam jāvēršas prokuratūrā, taču apsargs uzskata, ka prokuratūrā vērsties nav jēgas, jo prokuratūra, pēc viņa domām, ir pakļauta tiesai.
Seko mums 
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
Valsts prezidents Egils Levits kādā nesenā televīzijas intervijā, atbildot uz jautājumu, vai kandidēs uz otro termiņu, atbildēja: „Ja partijas uzskata, ka būtu jēdzīgi to darīt, es varu to darīt.” Par šādu izteikumu ir grūti nesmīnēt, taču pašreizējos apstākļos jāsaka godīgi — ir bezjēdzīgi gaidīt drosmīgāku un skaidrāku atbildi. Jo tāda ir mūsu pašreizējā valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība, tāda ir mūsu prezidenta vēlēšanas tradīcija, un tādu piesardzību veicina mūsu attieksme pret zaudētājiem un drosmīgajiem.
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts raksts Enerģētikas zaļais mezgls”. Rakstā norādīts, ka Latvijas delegācija vizītes laikā ASV 2022. gada aprīlī saņēmusi piedāvājumu iegādāties sašķidrināto dabasgāzi (SDG) par ievērojami zemākām cenām nekā pagājušajā gadā tirgū bija pieejamas. Seko apgalvojums, ka sarunas ar ASV gāzes kompānijām neesot tikušas uzsāktas un līgums neesot noslēgts, kā rezultātā noprotams, ka Latvija nav guvusi ievērojamu ekonomisku labumu.
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.