Aizdomas par ES fondu naudas "apgūšanu" ar pārrobežu amatnieku mājas lapu

Iesaki rakstu:

“2015.gadā ievēroju mājaslapu, kura tapusi ar ES fondu atbalstu 90% (no 190 tūkstošiem eiro). Tā kā man pašam ir vairākas mājas lapas un viena pat taisīta dārgā kompānijā, es saprotu, ka te kaut kas nav tīrs. Lūdzu, ņemiet vērā, ka lapa netiek nedz reklamēta, nedz tajā kas papildus ieguldīts. Serveri lēni strādā, un preces pa retam tiek ievietotas par lielām naudām tikai izskata pēc,” Pietiek informēja kāds lasītājs.

Viņš bija konstatējis, ka attiecīgajā Facebook lapā tikai 2015.gadā ievietoti „kaut kādi raksti - un viss”. “Izskatās pēc bankrotējušas vietnes mazāk nekā 2 gadu laikā, un 178 tūkstoši eiro iztērēti no ES fondu līdzekļiem,” secināja lasītājs.

ES fondu finansēto pārrobežu sadarbības projektu realizēja 2004. gadā oficiāli reģistrētais nodibinājums Verus, kura oficiāli deklarētie mērķi ir: „1. Veicināt labdarības kultūras tradīcijas Latvijā; 2. Veicināt sociālās atstumtības riska grupu pārstāvju aktivitātes paaugstināšanu, atbalstot pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanu; 3. Veicināt kultūras mantojuma saglabāšanu un starpkultūru dialoga attīstību; 4. Sniegt palīdzību tām sabiedrības grupām, kurām nav pietiekamu resursu, lai īstenotu savas vajadzības izglītības, zinātnes, cilvēktiesību, vides, kultūras un veselības veicināšanas un slimību profilakses jomā, it īpaši uzmanību vēršot uz trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu; 5. Piesaistot ziedojumus labdarības mērķu īstenošanai, balstoties uz Latvijas sabiedrības vajadzībām.”

Projekta ietvaros bijis paredzēts realizēt pārrobežu sadarbību starp Latviju un Baltkrieviju “Mājās pašnodarbināto personu iespēju veicināšana”.

Kā skaidro Verus pārstāvis Miks Balodis, projektā iesaistītās puses bija šis nodibinājums un Darba devēju un uzņēmēju asociācija no Vitebskas Baltkrievijā. Projekts paredzēja ne tikai mājas lapas izveidi un komunikāciju ar tās starpniecību, bet arī virkni citu pasākumu – gadatirgus un to organizēšanu Latvijā un Baltkrievijā, amatnieku un amatnieku grupu apzināšanu Latgalē un Baltkrievijā, Latgales amatnieku ekspozīcijas Baltkrievijā un baltkrievu amatnieku vizītes Latvijā, pieredzes apmaiņas braucieni un citi tamlīdzīgi pasākumi.

Kopumā tas bijis laikietilpīgs un darbietilpīgs process, kurš, kā norāda Verus Fonds pārstāvis, “pēc manas visdziļākās pārliecības arī deva vajadzīgo rezultātu”. Papildus šiem pasākumiem daļa līdzekļu esot atvēlēta arī mediju reklāmām un reklamēšanas pasākumiem – tostarp trīs video klipiem, izdales materiāliem, brošūrām, baneriem utt. Šādā veidā 190 tūkstoši eiro arī sekmīgi iztērēti.

Kā skaidro Balodis, interneta projekts bijis tikai viena, turklāt neliela no sastāvdaļām, kur baltkrievu un latgaliešu amatnieki bez maksas varējuši iepazīstināt ar saviem ražojumiem, dalīties pieredzē un iegūt nepieciešamo informāciju par noieta tirgiem abās valstīs.

Projektu uzraudzīja ES “Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments 2007-2013 pārrobežu sadarbības programma Latvija-Lietuva-Baltkrievija” sekretariāts, kas arī ir pieņēmis un akceptējis visus iesniegtos dokumentus un pārbaudījis projektā paredzēto pasākumu izpildi.

“Jāatzīmē, ka pārbaudes tika veiktas ļoti plaši un pamatīgi, un netika konstatēta nekāda neatbilstība – ne veiktajās darbībās, ne projekta mērķu sasniegšanā. Visi projekta izdevumi tika atzīti kā attiecināmi. Iebildumi no uzraugošās institūcijas netika saņemti,” uzsver Verus pārstāvis.

Kā rāda Verus gada pārskati Lursoft datu bāzē, ar mikroskopisku apgrozījumu strādājošajam nodibinājumam 2014. tiešām bijis uzplaukuma gads – no saņemtajiem 148 tūkstošiem eiro (kuru oficiālais avots uzrādīts „nezināms”), faktiski viss arī iztērēts, savukārt 2015. gads atkal bijis ieņēmumu ziņā niecīgs.

Interesanti, ka, lai saņemtu ES finansējumu, nepieciešamo līdzfinansējumu 27 tūkstošu eiro apmērā nodibinājumam ir devusi SIA Remiķis, kuras valdes loceklis un netiešais īpašnieks ir tas pats Balodis un kuras saimnieciskā darbība pērn apturēta ar VID lēmumu.

Lai gan sākotnēji Balodis klāstīja, ka privāto finansētāju identitāte nav jāatklāj, tomēr, kad informāciju par Remiķa līdzfinansējumu jau Pietiek bija ieguvis no oficiāliem avotiem, Balodis apstiprināja, ka privāto finansējumu deva uzņēmums, kura valdes loceklis bija viņš.

“Un, domāju, ir tikai normāli, ja uzņēmums, kuru es pārstāvu, piedalās manis paša realizētā un izlolotā projektā. Nedomāju, ka šeit ir kāda pretruna. Projektam bija vajadzīgs līdzfinansējums, tādēļ šādu līdzfinansējumu deva manis pārstāvētais uzņēmums, lai projekts varētu veiksmīgi notikt,” uzsvēra Verus pārstāvis. Viņš arī piebilda, ka aptuveni 15% no projekta finansējuma netika izlietoti un tika atdoti atpakaļ.

Uz jautājumu, cik lielu finansējuma daļu no šī projekta saņēma pats Remiķis par sniegtajiem pakalpojumiem, Balodis apgalvo: „Verus Fonda projekta ietvaros SIA Remiķis nodrošināja darba vietu uzņēmuma birojā, par ko kopumā tika piestādīti rēķini fondam – EUR 100 mēnesī nepilnu gadu, tādējādi kopējā summa bija aptuveni 1000 eiro.” Tas, vai šī tiešām ir bijusi vienīgā summa, ko Remiķis „atguvis” projekta ietvaros, nav zināms.

Seko mums