Aizdomas par kanālmalas piestātnes izsoli "pareizajam" pretendentam

Iesaki rakstu:

Lai gan iepriekš visi interesenti, kas vēlējušies veidot kuģošanas līdzekļu piestātnes Rīgas kanālā, saņēmuši kategorisku MVD atteikumu, kas pamatots ar nepieciešamību saglabāt Rīgas vēsturiskā centra pievilcīgumu, tomēr šogad departaments izsludinājis izsoli par jaunu piestātnes vietu pie Gulbju mājiņas.

Taču izsoles nolikums izvirza pretendentiem tādas prasības, kādas nav paredzētas Ministru kabineta noteikumos, kas regulē valsts un pašvaldības rīkotās izsoles. Proti, izsole paredzēta divās kārtās, no kurām pirmajā notiek pretendenta iesniegtā piestātnes projekta vērtēšana, kā arī tiek izvērtēta līdzšinējā pieredze pasažieru pārvadājumos pa ūdeni un administratīvo pārkāpumu neesamība par sabiedriskās kārtības noteikumu un kuģošanas noteikumu neievērošanu.

Pirmajā kārtā izsoles komisija slēgtā sēdē paredzējusi vērtēt pretendentu pieteikumus pēc punktu sistēmas, un tikai tie, kuri iegūs vismaz desmit punktus, tiks pie izsoles, respektīvi, solīšanas.

Tieši šāda divpakāpju izsoles rīkošana radījusi aizdomas, ka izsole tiek rīkota vēlamajam pretendentam, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz citu nomnieka noskaidrošanas kārtību kā vien rakstisku vai mutisku izsoli, savukārt mutiskas izsoles sarīkošanas kārtība neparedz iepriekšēju pretendentu iepriekšēju atlasi.

Ministru kabineta (MK) noteikumi tieši pretēji nosaka  - ja nepieciešams papildu laiks, lai izvērtētu pieteikumu atbilstību publicētajiem iznomāšanas nosacījumiem, mutiskās izsoles beigās paziņo laiku un vietu, kad tiks paziņoti mutiskās izsoles rezultāti. Tātad pretendentu atbilstības noteikšanai iznomāšanas nosacījumiem jātiek izziņotai jau pēc izsoles.

Turklāt  MK noteikumos noteikts, ka vērtējama tikai atbilstība iznomāšanas nosacījumiem, kas nozīmē - atbilst vai ne, un tā nav nekādi mērāma ballēs vai punktos un vēl jo vairāk salīdzināma starp pretendentiem. Līdz ar to MVD piemērotais izsoles modelis var būt pretrunā ar likumā noteikto, ka izsoles mērķis ir nodot lietošanā par iespējami augstāku cenu, nevis iespējami atbilstošākam pretendentam.

Nav arī saprotams, kādēļ izsoles nolikumā paredzēts, ka pretendentu piedāvājumā iesniegto stacionāras piestātnes dizaina un laukuma noformējuma vizualizāciju vides kontekstā un vēsturiskajā vidē iesniegs Rīgas pilsētas būvvaldē atzinuma sniegšanai par to, vai pretendentu piedāvātās piestātnes dizaina un laukuma noformējuma vizualizāciju vides kontekstā un vēsturiskajā vidē drīkstēs uzstādīt norādītajā Rīgas Pilsētas kanāla daļā.

Tā kā pirms būvēšanas jebkurā gadījumā ir jāsaņem būvatļauja būvvaldē, un, ja projekts neatbilst prasībām, tas jālabo būvatļaujas saņemšanai, šīs papildu prasības iekļaušana rada aizdomas, ka tādā veidā tiek mēģināts atsijāt nevēlamos pretendentus.

Turklāt šīs izsoles nolikums paver arī iespēju, ka solīšana vispār nenotiek, bet vienīgais pirmajā kārtā par piemērotu atzītais pretendents iegūst nomas tiesības par izsoles sākumcenu – 5 eiro kvadrātmetrā.

MVD Vides pārvaldes priekšnieks un departamenta priekšnieka vietnieks Askolds Kļaviņš (attēlā) sūdzību par izsoli saista ar konkurentu cīņu, jo jau vairākus gadus interesi par piestātņu ierīkošanu izrādījuši vairāk pretendentu, nekā iespējams ierīkot piestātnes, lai nebojātu Rīgas vēsturisko ainavu.

Turklāt piestātnes vietai pie Kronvalda parkā pie Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes starp kanāla tiltiņu un Rīgas Brīvostas pārvaldi divās izsolēs vispār nav pieteicies neviens pretendents. „Tur nav tūristu plūsmas, tādēļ arī nav intereses, bet centrā, protams, ir interese, tādēļ arī mēs meklējām iespēju izveidot vēl vienu piestātnes vietu un atradām, ka pie Gulbju mājiņas tā arī varētu būt, pret to arī neiebilst kultūras mantojuma sargātāji," skaidro Kļaviņš.

Izsoles procedūra, pēc Kļaviņa domām, atbilstot visiem normatīvajiem aktiem, turklāt tieši šādā pašā veidā izsoles rīkojot arī izpilddirekcijas par ielu kafejnīcu vietu nomas tiesībām. „Vispirms novērtē, vai tas atbilst tam, kas ir pieņemams Rīgas vēsturiskajā centrā, nevis pieļauj, ka kāds par ļoti augstu cenu iegūst tiesības ierīkot kaut ko, kas ir pilnīgi nepieņemams,” norāda Vides pārvaldes vadītājs.

Pēc viņa pārliecības, Ministru kabineta noteikumiem par izsoles organizēšanu esot tikai rekomendējošs raksturs, tādēļ pieļaujamas arī citas formas. Turklāt, ja MVD izsludinātā izsole neatbilst normatīvajiem aktiem, tad ir jārunā ne tikai par šīs izsoles atcelšanu, bet par veselas sistēmas maiņu, jo tieši pēc šāda parauga izsoles organizē arī citas Rīgas domes struktūrvienības.

„Departamenta nomas tiesību izsoles komisija pieņēma lēmumu Izsoli organizēt divās kārtās un veikt pretendentu izvērtējumu tāpēc, ka ir paredzēts iznomāt Pilsētas kanāla ūdens teritorijas daļu un krasta daļu, kas saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojumu 2006.–2018.gadam atrodas apstādījumu un dabas teritorijā un ūdens teritorijā, kā arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Rīgas vēsturiskais centrs” un UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Departaments uzskata, ka šāda pretendentu atlase nav pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem un citiem spēkā esošiem normatīvajiem aktiem un rūpīga pretendentu atlase liks potenciālajiem pretendentiem rūpīgi izvērtēt savu iesniegto piedāvājumu, tādējādi Departaments samazina risku, ka piedāvājumus Izsolei iesniedz negodprātīgiem pretendenti, kuri ir ieinteresēti, lai minētās Izsoles norise tiktu apgrūtināta un traucēta,” uzsver Kļaviņš, piebilstot, ka MVD uzskatot – nav pamata izsoli apturēt. 

Seko mums