Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieka, tagadējā politiķa Jura Juraša jūnijā izteiktie apgalvojumi par to, ka Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no „maksātnespējas administratoru mafijas” saņēmuši attiecīgi vairāk nekā 500 000 un 100 000 eiro, nav vienkārši beigušies ar čiku. KNAB veiktās pārbaudes slēdziens un paša J. Juraša juceklīgie skaidrojumi rada nopietnas aizdomas par vēl vienu KNAB materiālu noplūdi.

Skaļais paziņojums

13. jūnijā Jaunās konservatīvās partijas Facebook lapā tika publicēts īss video, kas tika pieteikts kā „Juris Jurašs ar dokumentiem parāda, kā maksātnespējas mafija pērk politiķus. Raivis Dzintars – virs 100 000 eiro, Imants Parādnieks – virs 500 000 eiro.”

Šajā video partijas pārstāvis J. Jurašs nāca klajā ar paziņojumu, ka „Nacionālās apvienības vadītāji Raivis Dzintars un Imants Parādnieks no maksātnespējas administratoru mafijas personīgi saņem milzīgas naudas summas, kas izskatās pēc prasta kukuļa”.

„Imants Parādnieks ir saņēmis vairāk nekā pusmiljons eiro, Raivis Dzintars – vairāk nekā simts tūkstošu eiro,” precizēja politiķis, demonstrējot pabiezu dokumentu kaudzīti un vēl apliecinot, ka „manās rokās ir dokumenti, kas to apliecina”.

„Turpinājums sekos!” solīja Jaunā konservatīvā partija. „Es, Juris Jurašs, turpināšu lietas saukt īstajos vārdos un pamatot tos ar faktiem,” apliecināja pats politiķis. Tomēr tā nenotika.

Pēc video publiskošanas J. Jurašs kategoriski atteicās publiskot demonstrētos dokumentus, taču apgalvoja, ka visu viņa rīcībā esošo informāciju esot nodevis tiesībsargāšanas iestādēm. Viņš vienīgi precizēja, ka runa esot par bijušā Nacionālās apvienības ģenerālsekretāra Aigara Lūša konta izdrukām.

Jurašs dokumentus KNAB nav nosūtījis

Tagad ir izrādījies, ka J. Juraša apņemšanās ir izplēnējusi. Vēl vairāk – Dienas rīcībā nonākušais KNAB slēdziens met tumšu ēnu pār tagadējā politiķa rīcību, radot aizdomas par apzinātu tiesībsargāšanas iestāžu un sabiedrības dezinformēšanu.

Kā izrādās, J. Jurašs kameras priekšā vicinātos dokumentus nemaz nav nosūtījis tiesībsargāšanas iestādēm. Tā vietā politiķis iesniegumā KNAB ir atsaucies uz nezināmu personu „viņam uzrādītiem dokumentiem” un tāpat nezināmām personām, kuras viņam „atklājušas” faktus par R. Dzintara privātmājas būvniecību.

Šie fakti gan ir aprobežojušies ar nostāstu par to, ka „tiem, kas interesējušies, par kādiem līdzekļiem R.Dzintars būvējis māju, R.Dzintars esot atbildējis, ka naudu viņam aizdevuši vecāki, taču tie, kas pazinuši R.Dzintara vecākus, esot bijuši pārliecināti, ka viņiem tik lielas naudas neesot”.

Turklāt arī nezināmo personu „uzrādītajos dokumentos”, kā izrietējis no diviem J. Juraša iesniegumiem, nav bijuši minēti ne 500 000, ne pat 100 000 eiro, bet tikai 7730 latu pārskaitījums Dinai Parādniecei, kas KNAB pārbaudē izrādījies sadzīvisks aizdevums, un 4000 latu pārskaitījums R. Dzintaram, ko, kā noskaidrots KNAB pārbaudē, politiķis arī deklarējis kā saņemtu aizdevumu un arī oficiāli atmaksājis.

Papildus tam J. Juraša iesniegumos bijušas atrodamas tikai dažādas aizdomas un ziņas no publiski pieejamiem avotiem.

Jurašam dokumentu nemaz neesot

Taču īpaši interesanti ir bijuši J. Juraša skaidrojumi KNAB par to, kas tad ir noticis ar TV kameras priekšā demonstrētajiem dokumentiem.

„No plašsaziņas līdzekļos esošās informācijas izrietēja, ka J.Juraša rīcībā ir dokumenti par bijušā maksātnespējas administratora Aigara Lūša naudās pārskaitījumiem Nacionālās apvienības politiķiem,” – kā redzams no KNAB slēdziena, arī šajā iestādē pēc politiķa video noskatīšanās bija radies tieši šāds iespaids.

Taču, kad KNAB nosūtījis J. Jurašam pieprasījumu iesniegt viņa rīcībā esošos dokumentus, politiķis negaidot paziņojis, ka tādu viņam nemaz neesot.

„Šī gada 21.augustā saņemta J.Juraša vēstule, kurā viņš informē, ka viņa rīcībā bija dokumenti par naudas pārskaitījumiem Nacionālās apvienības politiķiem, taču šobrīd šie dokumenti viņam vairs nav pieejami,” no politiķa saņemtais skaidrojums atreferēts KNAB slēdzienā.

Šādā situācijā birojam nācies izdarīt secinājumu, ka „J.Juraša iesniegumā minētie fakti par R.Dzintara un I.Parādnieka korumpētību balstīti uz pieņēmumu, kas izdarīts pēc sarunām ar cilvēkiem, kuri nav identificēti, šo sarunu saturs nav zināms, ne arī fiksēts”.

Izvairās no atklātām atbildēm

Garākā sarunā J. Jurašs Dienai tā arī neatklāj ne to, kas tieši šie ir bijuši par dokumentiem, ne to, kā tie nonākuši viņa rīcībā un kur viņš tos pazaudējis vai kas viņam tos atņēmis.

Vispirms politiķis apgalvo, ka KNAB darbinieki „nav pārbaudījuši visu manu sniegto informāciju”. Pēc vairākiem jautājumiem noprotot, ka to uzdevējs ir iepazinies ar KNAB slēdzienu, J. Jurašs atzīst, ka nekādus dokumentus tiešām birojam nav iesniedzis, taču no skaidrām atbildēm turpina izvairīties.

„Es nevēlos šobrīd detalizēti klāstīt šo dokumentu saturu. Es joprojām ceru, ka pārbaude notiks, un, lai nekaitētu šīs pārbaudes rezultātam, es neesmu gatavs komentēt ne šī iesnieguma saturu, ne to, kādi dokumenti nonāca manā rīcībā, kāpēc es nevēlos KNAB sniegt,” – tas ir viss, ko J. Jurašs ir gatavs atbildēt uz jautājumu, vai tad kādi dokumenti vispār ir bijuši viņa rīcībā.

Vēl viena KNAB noplūde?

Šī pretrunīgā rīcība, politiķim vispirms publiski demonstrējot kontu izdrukām līdzīgus dokumentus un pēc tam paziņojot, ka tādu viņa rīcībā nemaz neesot, rada nopietnas aizdomas par jau kārtējo KNAB materiālu noplūdi.

To pilnīgi skaidri nenoraida arī pats J. Jurašs. Viņš gan vairākkārt apgalvo, ka tie noteikti neesot dokumenti, ko viņš pats būtu paķēris līdzi, pametot savu iepriekšējo darbavietu, taču papildus tam ir gatavs tikai pavēstīt: „Man rūp to cilvēku drošība, kuri man ir snieguši atbalstu!”

Tikmēr KNAB pašreizējais vadītājs Jēkabs Straume atsakās atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par iespējamu šādu dokumentu noplūdi no kādas viņa vadītās iestādes iepriekš izmeklētas lietas.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena. Pietiek pirmdien publicēs gan interviju ar Jurašu, gan arī pilnu KNAB slēdzienu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...