Aizdomas par tīšu vilcināšanos kriminālprocesā par Ramoliņu ģimenes kāpu apbūves plāniem
PIETIEK12.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizvien nopietnākas kļūst aizdomas, ka nu jau slavenajam meža nozares miljonāram Andrim Ramoliņam ir izdevies veiksmīgi nobremzēt viņam nepatīkamo kriminālprocesu Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē, kas tika sākts tikai pēc prokuratūras iejaukšanās.
Pagājušā gada 11. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Tukuma iecirknī tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu saskaņā ar Krimināllikuma 18.nodaļu.
Lēmuma pieņemšanas pamatā bija portāla jau iepriekš publiskotā trauksmes cēlāja informācija par iespējamām blēdībām saistībā ar meža nozares miljonāra A. Ramoliņa ģimenes īpašumu Apšuciemā, kāpu aizsargjoslā.
Informācijas bija daudz, un tā bija apstiprināta arī oficiālās pārbaudēs. Valsts meža dienesta pārbaudē bija konstatēts, ka dienesta amatpersona 2020.gada sākumā ir izdevusi prettiesisku labvēlīgu administratīvo aktu par situācijai dabā neatbilstošas meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā.
Savukārt trauksmes cēlāja detalizētajā iesniegumā bija aprakstīts, kā Apšuciema nekustamo īpašumu Teikas un Teikiņas jaunā īpašniece Anna Ramoliņa ar ģimeni „jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespējams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktīvu iepriekšējas apbūves ēkas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumīgi iegūt atļauju būvēt iegūtajā īpašumā dzīvojamo ēku”.
Pašlaik šis konkrētais projekts ir apturēts, notiek pārbaudes, attiecīgie tehniskie noteikumi ir atcelti, bet miljonāra ģimene mēģina tiesāties. Taču neapšaubāmi nepatīkamākais un potenciāli bīstamākais miljonāram ir tieši kriminālprocess.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) līmenī viss jau ir ticis „sakārtots”, - kā ziņots, biroja izmeklētājs nonācis pie slēdziena, ka noziedzīga nodarījuma pazīmes esot konstatējamas, bet nekāds būtisks noziegums neesot nodarīts, un šo nostāju „piesedz” arī KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.
Tagad vēl atlikusi Valsts policija, kura šo kriminālprocesu pat sāka tikai pēc „atkārtotas izvērtēšanas” un prokuratūras iesaistīšanās. Kā liecina Pietiek avotu sniegtā informācija, vairāk nekā pusotra gada laikā, kopš kriminālprocess tika sākts, tiek darīts (pareizāk – nedarīts) viss iespējamais, lai to novilcinātu.
To netieši apliecina arī Valsts policijas reakcija uz tai uzdotajiem jautājumiem - kāds ir pašreizējais stāvoklis ar jau pusotru gadu ilgušo izmeklēšanu kriminālprocesa Nr. 11390009921 ietvaros, vai kriminālprocesa ietvaros kādām personām ir noteikts procesuālais statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, vai aizdomās turētais un, ja šāds statuss nevienai personai nav noteikts, ar ko skaidrojams tas, ka pusotra gada laikā izmeklēšanas laikā kriminālprocesa ietvaros šāds statuss nevienai personai vēl nav noteikts?
„Lūgums sniegt atbildes uz iesniegumā minētajiem jautājumiem ir noraidāms, ņemot vērā, ka atbildes uz jautājumiem satur informāciju, kas ir izmeklēšanas noslēpums,” – tas ir viss, ko šai sakarā atbild Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļa.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
