Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas  notiek Latvijas sportā un Olimpiskajā komitejā? Īsumā būtu jāsaka – nekas īpašs. Olimpiskās komitejas prezidents Zoržs Tikmers (attēlā) strādā, Olimpiskā komitejas valde strādā, izpildkomiteja strādā, Ģenerālā asambleja ir notikusi ar konstruktīvām un pietiekami asām diskusijām, visi nepieciešamie dokumenti pieņemti, budžets apstiprināts, naudas tēriņi atzīti par adekvātiem.

Cerības, ka visas federācijas būs laimīgas un apmierinātas ar budžetu, ir nesasniedzams sapnis. Lielākās federācijas grib sadalīt visu (valsts naudas) pīrāgu, mazākās – vēlas mazliet vairāk drupaču no šī pīrāga. Olimpiskā komiteja naudu nedrukā, taču braši cīnās par lielāku naudiņu budžetā un piesaista sponsorus. Bet sponsoru piesaiste Latvijā ir ļoti sarežģīts pasākums.

Visi tie, kas cik necik orientējas biznesā, kas pārdod savas preces un pakalpojumus federācijām vai to apvienojošām organizācijām (Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Sporta federāciju padome, Latvijas Paralimpiskā komiteja, Latvijas Komandu sporta spēļu asociācija), saprot, ka nekāda biznesa tur nav un leģendas, ka Latvijas sportā „ir baigais piķis” dzīvo to ļaužu prātos, kam pašiem ar sportu ir tik daudz sakara, kā fotogrāfa aicinātam piespiest savu resno vēderu motocikla stūrei. Uzbrukumi Olimpiskās komitejas prezidentam Žoržam Tikmeram par sievas atrašanos kādas firmas īpašnieku vidū ir čakli papagaiļa mēģinājumi ieknābt prezidentam.

Tas ir mēģinājums atgriezties iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kur Konservatīvā partija pārraudzīja sportu un mēģināja to vadīt (iespējams, citi teiktu – paņemt savus procentus). Un šeit bija divi galvenie uzstādījumi:

• naudu dosim tikai vienai organizācijai, nevis manis iepriekšminētajām četrām, kas apvieno federācijas;

• labas federācijas, kuras ir pelnījušas valsts finansiālu atbalstu ir tās, kuras tieši vai netieši tiek sponsorētas no Optibet, Unibet, Betsafe, Bwin, Pofbet, Sportsbet vai citām azartspēļu struktūrām, kas slēpjas aiz mīlīgiem sportiskiem reklāmsaukļiem, draudzības aicinājumiem, līdzijušanas alus bāriem vai kafejnīcām. Vēl viens uzstādījums, kas uzplauka iepriekšējās Saeimas un konservatīvo pārraudzītās Izglītības un zinātnes ministrijas politiskajā vadībā, ir: dot valsts naudu tieši motosporta vai autosporta sacensību rīkošanai.

Tas, ka Latvijā par vairākiem miljoniem tiek rīkots rallijs vai jebkāda cita motoru sacīkste, nav saistāms ar sportu, bet gan ar tūrismu, alus patēriņu vai ceļu uzturēšanu, un skaitīt šo sacensību rīkošanai iedoto (mūsu – nodokļu maksātāju) naudu pie kopējās sporta naudas ir vienkārši bezgaumīgi.

Atgriezīšos pie azartspēļu biznesa sportā – Skandināvijas valstīs un Somijā ar šo sērgu pakāpeniski ir tikuši galā – azartspēles ir atkarības, un valsts pienākums būtu tās apkarot vai vismaz nepieļaut to pārliecīgu reklamēšanos „sporta draugu” veidolā. Es saprotu, ka daudzi mani kolēģi sportā, izlasījuši šos vārdus, jau pielekuši kājās un vīsta dūres, jo es aiztieku viņu sponsorus.

Es atrados Pasaules Ārstu savienības atbildīgā amatā laikā, kad pasaules ārstiem kopīgiem spēkiem izdevās globāli izņemt cigarešu reklāmu no sporta. Sports nesabruka, bet cigarešu reklāma un patēriņš daudzās valstīs samazinājās. Esmu aicinājis pie Latvijas Antidopinga komisijas izveidot amatvietu ierēdnim, kas risinātu šo godīga sporta jautājumu – godīgs sports ir sports bez likmēm.

Nevēlos moralizēt, bet tieši tām federācijām, kuras sponsorē vai atbalsta azartspēļu bizness, pāri veļas vislielākais aizdomu dūmu mākonis par spēļu ietekmēšanu. To, vai azartspēļu biznesam bija sava ietekme arī uz LOK prezidenta diskreditāciju, man nav zināms, bet mani informācijas avoti šūpoja galvas – nevarot ne noliegt, ne apstiprināt.

Tātad – esmu nonācis pie tēmas, kādēļ šo rakstu sāku – sports ir ļoti daudzšķautnains, sporta veidi ir ļoti atšķirīgi, sports nav tikai nauda, kā labpatīk iztēloties pašreizējiem LOK kritiķiem, bet pats būtiskākais sportā ir bērnu sports, amatieru sports un veterānu sports, kas viss kopā nozīmē – nācijas veselības pamats. Domāju, ka tas, ka Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers savu galveno darba apjomu veic, lai virzītu „sporto visa klase”, lai sporta stundas būtu katrā skolā katram bērnam katru dienu, samazina viņa kapacitāti naudas „izsišanā” lielajam sportam un lielo sporta federāciju rīkotajām sacensībām, un tas sāp dažiem federāciju vadoņiem. Es neesmu pārliecināts, ka lielu sacensību (Pasaules vai Eiropas čempionātu) rīkošana Latvijā ir ieguvums bērnu un jaunatnes piesaistīšanai sportam.

Un vēl kāds arguments, kāpēc pikti ir politiķi un pseidopolitiķi – 30. martā Ģenerālajā asamblejā tika pieņemts LOK Ģenerālās asamblejas sastāva veidošanas un vēlēšanu nolikums. Šajā nolikumā ir teikts, ka no 19 brīvi ievēlamajiem Izpildu komitejas biedriem vismaz 17 ir jābūt Olimpisko sporta veidu federāciju prezidentiem vai izpildinstitūciju vadītājiem, bet tas patiesībā nozīmē, ka turpmāk Olimpiskajā Izpildu komitejā darbosies tikai federāciju vadītāji, bet dažādiem politiskiem riekstiņiem tur vietas nebūs. Žorža Tikmera cietā darbība – LOK vadību atbrīvot no goda politiķiem un pašvaldību vadītājiem – iespējams, nav pēdējiem bijusi tīkama rīcība.

Ko nozīmē 21. gadsimta sports, un kāpēc tik daudz kaislību ap Olimpiskās komitejas Ģenerālās asamblejas lēmumiem?

Latvijas Olimpiskās komitejas himna saka, ka sports ir Dievu prieks, skaistums, taisnība, drosme, gods un prieks, auglība, progress, miers.

Raugoties no olimpiskās kustības skatpunkta, olimpiskajam sportam vajadzētu sevī integrēt visu to, ko sauc par olimpismu – dzīves filozofiju, domāšanas veidu, tieksmi pēc prāta, miesas un gara saskaņas. Olimpisma ideāls ir harmonisks cilvēks harmoniskā sabiedrībā. Paraugoties, kas notiek pasaules sporta dzīvē 21. gadsimtā, nav viegli šajā biznesa un politikas krustpunktā ieraudzīt harmoniju un dzīves filozofiju.

Manā pasaules uztverē sports nozīmē veselību un medicīnu. Es tiešām nezinu neko nozīmīgāku cilvēka primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē – veselības saglabāšanā un atjaunošanā pēc slimības – kā fiziskas aktivitātes un sportu. Vēl vairāk – es tiešām ticu sporta dziedinošajām spējām onkoloģijā, psihiatrijā, ortopēdijā un daudzās citās jomās. Un galu galā – tieši uz sporta un fizisko kustību pamata ir būvēta rehabilitācija.

Sports pēdējos 30 gados ir pilnībā mainījies. Sports pilnībā pārvērties par biznesu, reliģiju un politiku, un to vēl vairāk veicināja Covid–19 pandēmija. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē valdības (nepamatoti) ierobežoja sporta nodarbības bērniem, tautas sporta entuziastiem un veterāniem, taču stimulēja sportu kā biznesu – nosēdinot tautas masas pie televizora raudzīties, kā sporto pasaules bagātākie sportisti. Latvijas gadījumā tas nozīmē lokālā sporta pagrimumu, jo visi seko līdzi citu valstu sporta biznesa aktivitātēm.

Globāli sports kļuvis par vienu no vadošajiem biznesa veidiem, pasaules bagātākie supermiljardieri cenšas iegādāties Eiropas čempionlīgas futbola klubus vai NBA basketbola klubus.

Šis bizness var būt tiešs – piemēram, pārdodot biļetes 100 000 skatītājiem uz futbola čempionāta finālu vidēji par 3000 eiro katru biļeti. Šis bizness var būt modernā cilvēku tirdzniecība – sportistus pērk un pārdod par milzu naudu, atmetot dažus procentus tiem treneriem un sporta skolām, kas sportistu īstenībā ir bērnībā uztjūnējuši un sagatavojuši. Bizness var būt populāra sportista izpeļņa – profesionāls sportists pelna ļoti lielu algu, bet no viņa sapelnītā dzīvo komandas īpašnieks, akcionārs, treneri, aģenti, fizioterapeiti, ģimene un daudzi citi cilvēki.

Sports ir ļoti nozīmīgs netiešais bizness. Piemēram, sports ir viens no lielākajiem spēlētājiem TV tirgū, sports ir viens no lielākajiem spēlētājiem reklāmas tirgū, kā jau rakstīju iepriekš – sports uztur totalizatoru biznesu, sports aizņem aptuveni 12–20% globālās informācijas tirgus (to varētu saprast arī tā, ka vidējam vīrietim paredzētā laikrakstā, žurnālā vai portālā tieša un netieša informācija par sportu aizņem 20%, bet sievietēm– 12%). Pašvaldības visā pasaulē lielu daļu savas naudas tērē savam mīļotajam klubam.

Sports rada miljoniem darba vietu, jo sporta preces (vai vienkārši krosa kurpes, ko sports ir ienesis ikdienā) ir pirmā desmitnieka tirdzniecības objekts.

Un beigu beigās – sporta sacensību apmeklēšana (gan kā dalībniekiem, gan kā skatītājiem) ir globālā tūrisma nozīmīga sastāvdaļa, bet lielu sporta sacensību rīkošana valstīs attīsta lokālo infrastrukturu, stimulē celtniecību.

Sarežģītāk ir izskaidrot – kā sports ir kļuvis par reliģiju vai ieņēmis reliģijas vietu. Sporta sacensības ļaudis iet skatīties (stadionā vai pie televizora) ar tādu pašu reliģisku pārliecību, fanātismu un regularitāti kā agrāk gāja uz baznīcu (piemēram, katru nedēļas nogali).

Sports lielā mērā ieņēmis elkdievības lomu – populāra futbolista portretu uz krekliņiem un vēja jakām globāli skatām biežāk nekā visu reliģisko tēlu, ieskaitot Jēzu Kristu, attēlus. Līdzīgi kā savulaik nēsāja krustiņus uz krūtīm, sporta reliģiozi mūsdienās velk viena kluba formai līdzīgus apģērbus ar sportista numuru un uzvārdu, karina sev relišerus, sprauž nozīmītes un ver lietussargus.

Populāri sportisti ieņem elka vai reliģiska līdera lomu. Piemēram, Krištianu Ronaldu facebook, instagram un citos sociālajos tīklos ir vairāki simti miljoni sekotāju. Amerikāņu basketbolisti kļūst par modes ikonām, jo cilvēku apziņā ieņēmuši dieva dēla vietu. Sportistu viedoklim uzticas, pat ja sportists par konkrēto tematu neko nezina, un sportistu ievēl parlamentā vai vismaz mazpilsētas pašvaldībā.

Kā savulaik katras pilsētas lielākais un dižākais nams bija baznīca vai mošeja, tā mūsdienās dižākā celtne ir stadions vai slēgta halle. Bieži tas ir saistīts ar lokālo sporta reliģiju, piemēram, piemēram, Jaunzēlandes reliģija ir regbijs, Lietuvas – basketbols, bet reizi gadā Latvijas lokālreliģija ir hokejs.

Kāpēc es apgalvoju, ka sports ir politika? Sports ir kļuvis par valstu politiku vai vismaz iespēju valstīm sevi globāli izcelt. Šoreiz nerunāšu par Krievijas sporta filosofiju, kur daudzi nopietnākie sportisti ir iesaistīti bruņotajos spēkos un saņem algu no militāristiem. Dalasā skolas bērniem ir jāiemācās, ka bez Amerikas Savienotajām valstīm uz zemeslodes globusa ir atrodama arī Slovēnija, bet Vašingtonas skolas bērniem – ka ir arī Latvija.

Savukārt politiķi, par kuru esamību neviens pat nenojaustu (Saeimas deputāts, vidējais), pamanās nofotografēties kopā ar olimpisko medaļnieku, un raugi – 40 minūtes redzams sportacentrs.com vai cita tikpat nozīmīga portāla augšpusē (pat, ja pirms tam balsojis pret atbalstu sportam budžeta pieņemšanas sēdē). Un politiķi tiešām sporta panākumus uztver par savu nopelnu pat tad, ja paši lieguši visai tautai divus gadus sportot. Tiesa, cieta ne tikai tautas sportisti un bērni; cieta arī varturi – pandēmija neļāva prezidentam, deputātiem un ministriem blīvā slānī braukt uz Tokijas un Pekinas spēlēm Latvijas sportistiem līdzi just.

Bet pa īstam sports kā politika izpaužas detaļās. Pasaules valstis iegulda miljonus un miljardus atsevišķa sporta veida attīstībai (piemēram, tūkstošus bobsleja slidās, kas nobrauciena ātrumu paātrina par 0.01 sekundi). Valstu līmenī tiek pieņemti lēmumi nekautrīgi izmantot negodīgus līdzekļus, piemēram, mainīt ledus temperatūru kamaniņu un skeletona trasē – kad brauc saimnieku pārstāvis, ledus netīši kļūst par dažiem grādiem aukstāks, bet, kad brauc mūsējais – sāk kust (un kamanu slidas slīd sliktāk). Bet, kas netīkamākais – valstis nekautrējas ieguldīt naudu fizioloģijas, bioķīmijas un farmakoloģijas pētījumos, kas beigu beigās nozīmē dopinga attīstību (mēs nojaušam par Krievijas aktivitātēm šai jomā, bet, skatoties uz olimpiskajiem rezultātiem, daža Āzijas valsts noteikti ir vēl agresīvāka dopinga pētījumu un sasniegumu jomā).

Sports no ārsta skatpunkta

Kā jau teicu – manā pasaules uztverē sports nozīmē veselību un medicīnu, īpaši fiziskās aktivitātes un sports nozīmīgi cilvēka primārajā, sekundārajā un terciārajā profilaksē – veselības saglabāšanā un atjaunošanā pēc slimības.

Mūsdienu sports nav iedomājams bez sportista, trenera, tiesneša, tehniskā speciālista, organizatora, promotiera, aģenta, fizikālās terapijas speciālista, masiera, komentētāja, federācijas funkcionāra un ārsta. Bet ārstam sports nozīmē ne tikai sporta medicīnu klasiskā izpratnē, bet gan vismaz četras dažādas medicīnas jomas:

• augstas klases sportistu fizisko rādītāju diagnostika, medicīniskā aprūpe, sporta fizioloģija un patofizioloģija, rehabilitācija, bērnu un jaunatnes sporta medicīna; 

• sacensību un treniņprocesa uzraudzība, pretsāpju, ortopēdiska un cita veida neatliekamā medicīniskā palīdzība;

• slimību profilakse un rehabilitācija darbā ar dažāda vecuma un trenētības cilvēkiem;

• smagu slimību, piemēram vēža un sirds slimnieku ārstēšana ar sporta un fizisko aktivitāšu elementiem.

Neatkarīgi no tā, vai ārsts pieskata sporta skolu, sporta klubu, olimpisko vai paralimpisko izlasi, šim ārstam netieši tiek pieprasīti izcili sportista rezultāti un sasniegumi. Tā nu sporta medicīna izplešas no bērnu fizisko spēju pārbaudes līdz ļoti precīzai operācijai. Bet sportam, kā saprotams, ir arī biznesa un politikas seja. Medicīna, treniņi un sacensības saduras rūpēs par bērnu un sportistu veselību, un šīs sadures vietas ir:

• pārmērīga vai nepamatota medikamentu lietošana;

• pārmērīga vai nepamatota uzturbagātinātāju lietošana;

• nezināmas izcelsmes un satura sporta dzērienu un pulveru lietošana;

• nepamatotas slodzes, kuras tiek noteiktas bez trenera palīdzības, treniņu plānu neesamība, vienpusība treniņos;

• dopingvielu lietošana (tas vismaz Latvijā vairāk attiecas uz veterānu un tautas sportu, jo Antidopinga birojs labi tiek galā ar augstas klases sportistu kontroli);

• sporta traumas un sporta inducētas slimības;

• atsevišķu sporta medicīnas jautājumu stigmatizācija no sporta organizatoru, treneru un mediju puses;

• medicīnas dienestu nesagatavotība vecu ļaužu sporta un izturības (izdzīvošanas) sporta dalībnieku veselības pārbaudēm un neatliekamajā palīdzībā;

• medicīnas dienesta (ārpus sporta medicīnas) pilnīga nesagatavotība atbildēt uz jautājumu – vai bērns vai veterāns ar kādu problēmu (aritmija, sirds vārstuļu mazspēja, epilepsija utt.) kādā mērā var piedalīties treniņos un sacensībās. Grūtības atrast speciālistu – konsultantu, kas ir lojāls sportam un lielām slodzēm;

• nāve sportā (īpaši veterānu un tautas sportā). Stigmatizēts jautājums, jo patiesībā nāve sportā ir daudz retāka nekā nāve sadzīvē.

Katrs no šiem sadures jautājumiem ir vesela raksta vai pētījuma vērts.

Es Jums ilustrēju tikai nelielu daļu no jautājumiem, kas saistīti ar sportu. Katrā no sporta kā politikas, biznesa, reliģijas vai medicīnas sadures punktiem parādās viedokļi, intereses, pretrunas. Sports ir tik ļoti dažāds, ka vienotība sporta politikā ir iespējama tikai totalitārā valstī. Tomēr kaut kādai vadībai sporta dzīvē ir jābūt. Grūti iet Dāvim Mārtiņam Daugavietim, kuram nācies uzņemties Saeimas apakškomisiju pēc 13. Saeimas haosa un alkatības. Bez vadības palicis Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departaments.

Latvijas Olimpiskā komiteja ir gatava uzņemties atbildību un vadību sporta jomā, un patiesībā tā ir vienīgā struktūra, kas zina, ko un kā darīt, kam ir kapacitāte, pieredze un jauda. Bet protams, visur, kur parādās darītājs, parādās arī kaitētāji. Tā tas pēc Ģenerālās asamblejas noticis arī burziņā ap LOK prezidentu un viņa sievu.

Un nobeigumā: tieši Žoržs Tikmers un Latvijas Olimpiskā komiteja līdz ar mūsu kaimiņu – lietuviešu, igauņu, somu un dāņu olimpiskajām komitejām bija iniciatori Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepielaišanā Olimpiskajām spēlēm un izolācijā no lielā sporta pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā. Iespējams, kādam tas ir ļoti sāpējis; iespējams – šobrīd ir mēģinājumi svešām rokām atdarīt Žoržam Tikmeram par viņa pilsonisko stāju un iniciatīvām.

* ārsts, Latvijas Olimpiskās komitejas Izpildu komitejas loceklis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...