Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski skaļi iestājoties pret plānoto akcīzes nodokļa pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem, kas iedragāšot valsts tautsaimniecību, 13. Saeimas deputāte un labklājības ministre Ramona Petraviča ir „aizmirsusi” pieminēt, ka atrodas klaja interešu konflikta situācijā: lai gan viņas vadītajai ministrijai jāpiedalās alkoholisma ierobežošanā valstī, viņai netīkamā akcīzes nodokļa paaugstināšana, kas sadārdzinātu un padarītu mazāk pieejamas reibinošās dziras, iedragās arī viņas ģimenes ienākumu avotu un personisko labklājību.

Daudzus „RīgaTV 24” raidījuma “Ziņu Top 5” skatītājus šajās dienās varēja pārsteigt fakts, ka laikā, kad Labklājības ministrijas valsts sekretārs darbojas Nacionālajā alkoholisma ierobežošanas padomē, kuras galvenais mērķis ir samazināt alkohola patēriņu un tā radītās sekas, pati labklājības ministre publiski uzstājas pret alkoholisko dzērienu cenu palielināšanu, kas ierobežotu to pieejamību.

“Ceļot akcīzi, pirmais, ko mēs zaudēsim, būs pierobežu uzņēmumi. Tie tirgo apmēram 20 procentus no kopējā alkohola, līdz ar to akcīzes nodoklis ir ap 20 procentiem, kas tiek iekasēti tieši no pārrobežu tirdzniecības. Tie būs zaudējumi budžetam. Mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji,” TV raidījumā pavēstīja ministre R. Petraviča.

Ja tiks palielināta akcīze, izzudīs pierobežu tirdzniecība, būs zaudējumi ne tikai akcīzes nodokļos, bet arī pievienotās vērtības nodokļos, zudīs darba vietas un līdz ar to samazināsies gan sociālā nodokļa ieņēmumi, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi un uzņēmuma ienākuma nodokļi, būs bezdarbs un bezdarbnieki būs papildu slogs valsts budžetam, TV raidījumā klāstīja R. Petraviča.

Tas, ko labklājības ministre TV skatītājiem noklusēja, - par nekonkurētspējību visvairāk satraukto uzņēmumu vidū ir arī viņas vīram Aleksandram Petravičam piederošā SIA „Monēta”, kura cita starpā nodarbojas arī ar specializēto alkoholisko dzērienu tirdzniecību Lietuvas pierobežā – Ezerē.

Līdz šim Petraviču laulātā pāra uzņēmums „Monēta”, kurā tagadējā ministre vēl 2018. gadā bijusi finanšu vadītāja un saņēmusi algu, bija publiski zināms tikai saistībā ar nopietnajām aizdomām par aplokšņu algu maksāšanu. Taču citādi tas vienmēr medijos ir ticis pieminēts tikai kā skaitā nedaudzu pārtikas un rūpniecības preču tirdzniecības veikalu īpašnieks un uzturētājs Saldus novadā.

Taču patiesībā SIA „Monēta” nodarbojas arī tieši ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību: Lietuvas pierobežā – Ezerē tam pieder ne tikai „Elvi” veikals, bet arī specializētā alkoholisko dzērienu tirdzniecības vieta „Alko outlets”.

Tas nozīmē, ka Petraviču ģimenes uzņēmuma biznesu tieši ietekmēs akcīzes pieaugums un ka, labklājības ministrei publiski runājot par to, kā paaugstinātā alkohola akcīze radīs situāciju, kad „mēs būsim nekonkurētspējīgi gan kā tirgotāji, gan kā ražotāji”, viņas teiktais attiecināms arī uz nevēlamo triecienu pašas ģimenes labklājībai, zūdot nozīmīgam ienākumu avotam.

R. Petraviča trešdien nevēlējās sniegt atbildi uz jautājumu – kādus tieši ienākumus SIA „Monēta” pērn ir guvusi no alkoholisko dzērienu tirdzniecības, tai skaitā no pārrobežu alkohola tirdzniecības, un kādus zaudējumus šim viņas ģimenes uzņēmumam nodarīs alkohola akcīzes paaugstināšana, pret ko viņa publiski iestājusies.

Tā vietā ministrijas preses pārstāve pavēstīja labklājības ministres norādi – „sabiedrība ar ierobežotu atbildību nav kopīpašums” un „visa informācija par jebkuru uzņēmumu peļņu ir publiski pieejama „Lursoft” datu bāzē”. Taču versija par to, ka uz vīra vārda reģistrētā SIA ir tikai viņa īpašums, šajā gadījumā neatbilst patiesībai.

Oficiāli gan vienīgais SIA „Monēta” īpašnieks un vadītājs ir ministres vīrs Aleksandrs Petravičs. Taču viņš un R. Petraviča, kā rāda „Lursoft” datu bāze, nav noslēguši līgumu par mantas šķirtību, kas nozīmē, ka uzņēmums ir abu laulāto kopēja manta tāpat kā viss pārējais, kas iegūts un radīts laulības laikā.

Turklāt nevienā no publiskajām datu bāzēm nav atrodama informācija, ka labklājības ministre būtu deklarējusi no sava vīra atsevišķu, nodalītu saimniecību, un tas, kā apliecināja vairāki juristi, gan juridiski, gan praktiski nozīmē – Petraviču ģimene kopā gūst labumu no savas kopmantas (122 tūkstošu eiro peļņu 2018. gadā), un gaidāmā akcīzes nodokļa celšana, pret ko tik asi iestājusies labklājības ministre, šo labumu un viņas ģimenes labklājību var būtiski samazināt.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa preses pārstāvis, paužot premjera viedokli, trešdien norādīja, ka iespējamās interešu konflikta situācijas ir jāvērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atbilstoši tā kompetencei, bet jautājums par iespējamām akcīzes nodokļa likmes izmaiņām alkoholiskiem dzērieniem pašlaik neesot valdības dienas kārtībā.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...