Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija ir iepazinusies ar elektronisko vēstuli, kurā tiek lūgts sniegt komentāru - kā vērtējams fakts, ka Lursoft dati rāda – no 50 pēc apgrozījuma lielākajiem uzņēmumiem Latvijā 29 pieder nerezidentiem, un no 50 mīlētākajiem patēriņa produktu zīmoliem 31 savai produkcijai lieto uzņēmumi, kuri pieder nerezidentiem, saistībā ar valdības un Finanšu ministrijas aktualizētajām rūpēm nerezidentu biznesa sakarā.

Finanšu ministrija norāda, ka, ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai, ir izstrādāti un apstiprināti steidzamības kārtā īstenojami pasākumi uz risku balstītas uzraudzības pasākumu pilnveidošanai un augsta riska biznesa modeļu straujākai pārskatīšanai – Finanšu sektora attīstības padomes 2018.gada 21.martā apstiprinātais pasākumu plāns “Par papildu pasākumiem finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības līmeņa nodrošināšanai”.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānorāda tas, ka aktualizētās situācijas sakarā nav veikts dalījums, ņemot vērā rezidentu vai nerezidentu uzņēmumus, bet gan vērtēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riski atbilstoši noteiktajiem risku paaugstinošajiem faktoriem, kas noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk - likuma) 11.1 panta trešajā daļā. Likums par pienākumu uzliek likuma subjektiem apzināties atbilstoši savam darbības veidam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku un atbilstoši veidot kontroles sistēmu. Veidojot iekšējās kontroles sistēmu un veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir jāņem vērā minimālie risku ietekmējošie faktori:

1) klienta risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

2) valsts un ģeogrāfiskais risks, proti, risks, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risks, proti, risks, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

2018.gada 26.aprīlī Saeimā tika atbalstīti jaunie likuma grozījumi, kur paredzēts aizliegums kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un attiecībā uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām sadarboties ar čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām, kuras atbilst noteiktām pazīmēm:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību, un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo;

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību.

Likuma grozījumu tiesiskais regulējums neierobežo Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu iespējas sadarboties ar finanšu iestādēm, jo saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām ir pienākums sagatavot un iesniegt attiecīgajām valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatu par savu darbību, tādējādi uz Latvijas Republikā reģistrētām juridiskām personām pēc būtības nevar tikt attiecināta, kā arī grozījumi neparedz aizliegumu nedz dibināt, nedz slēgt darījumus, nedz darboties šādiem veidojumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Republikā, bet tikai regulē viņu piekļuvi Latvijas finanšu sektoram, proti, valsts, kurā  viņi nav reģistrēti, finanšu sektoram, kā arī neliedz fiziskai vai juridiskai personai no Latvijas veikt pārskaitījumus uz kādā citā valstī reģistrētu čaulas veidojumu, kas ir citā valstī reģistrētas bankas klients, ja vien nav citu šķēršļu šāda pārskaitījuma veikšanai.

An error has occured