Algas diena klāt, mediķi nesaņem solīto, bet Čakša sēž Saeimā kā lielmāte
Pēteris Apinis10.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pienākusi algas diena par janvāri. Medicīnas māsa, ārsta palīgs NMPD, ārsti uzņemšanas nodaļā un visi medicīnas darbinieki gaida savu 20% algu pielikumu. Šī pielikuma nebūs, taču būs mediķi, kas ieraudzīs reālu algas samazinājumu, jo būs samazinātas piemaksas, atņemtas pusslodzes.
Atgādināšu tikai trīs Andas Čakšas paziņojumus. Pirmais nāk jau no 2017. gada, kad Anda Čakša satraucas, ka mediķu algas pieaugs pārāk strauji. Informācija vēl joprojām internetā atrodama.
Pērnā gada 5. decembrī mediji ziņoja: „Čakša: mediķu algas par 20% tiks palielinātas jau no janvāra”. Un vēl paziņojums 18. decembrī: „No nākamā gada 1. janvāra mediķu darba samaksa pieaugs vidēji par 20%, salīdzinot ar šo gadu, paredz otrdien – šāgada pēdējā Ministru Kabineta (MK) sēdē pieņemtais valdības lēmums apstiprināt grozījumus MK noteikumos”. Šis gan ir izraksts no preses relīzes, bet visādos locījumos ar svinīgiem ministres solījumiem, tas joprojām atrodams avīzēs un portālos.
Ja mēs palasām pērnā gada Andas Čakšas solījumus, tad tagad mediķiem kredītkartei būtu jāuzsprāgst no pārpilnības.
Solījumi savu ir sasnieguši, Anda Čakša kā lielmāte sēž Saeimā, saņem milzu algu (salīdzinājumā ar ārstiem un māsām), reizi nedēļā nospiež balsošanas pogas, bet divas reizes nedēļā – stundu vai pusotru gudri par visiem jautājumiem izsakās komisiju sēdēs.
Solījumi ir viņu atveduši uz Saeimu. Tiesa, Andas Čakšas solījumi bija krietni plašāki par algas pielikumu. Augustā pirms vēlēšanām viņa ārstiem solīja tikai algas pielikumu, bet pacientiem – turpat vai saules mūžu.
Vai politiķis drīkst nesolīt? Ja paskatām, ko sasolījušas iesācēju partijas, tad šajos solījumos pensijas tiks pasniegtas zelta stieņos, bet algas piecsimt eiro banknotēs. Bet uz šīm partijām visi raudzījās ar izpratni – nezina taču, ka nauda kokos neaug.
Ja solītājs ir ministre ar divu gadu amatprasmi, kura piedalījusies divu budžetu pieņemšanā, viņas vārdos klausās.
Ja priekšvēlēšanu solījumu došanā tiktu rīkots nacionālais čempionāts, veselības ministre Anda Čakša to būtu pārliecinoši uzvarējusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrības priekšsēža parakstītu diplomu.
Viņa solīja pārliecinoši, solīja katru dienu televīzijā, radio, avīzēs un feisbuka kontā, solīja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palīdzības šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vēzi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solīja lielas kvotas, superātru e-veselību un medicīnisko palīdzību visiem NATO karavīriem ar tādu ķirurģisku pieredzi, kādu tikai Sīrijas karā var šobrīd iegūt.
Fantastisks solījums bija būtiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselības aprūpi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu. Un kur tad vēl ikdienas solījumi, ka zāles kļūs lētākas tieši pēc vēlēšanām.
Šie solījumi televīzijā, radio, laikrakstos un portālos labo darbu čempionei Andai Čakšai nebija par brīvu. Šīs priekšvēlēšanu reklāmas maksāja milzu naudu, jautājums, kas to naudu deva un vai deva par padarītiem darbiem (iepirkumiem?) vai solījumiem kaut ko darīt (iepirkt par valsts naudu?).
Problēma tāda, ka naudu veselības budžets saņēma lielu (papildus 200 miljonus), bet ministrei Čakšai to izdevās iztērēt zāļu un tehnikas iepirkumos, e-veselības un jaunās finansēšanas kārtības e-sistēmas ieviešanā, patiesībā visur, izņemot mediķu algās. Varbūt tādēļ, ka mediķu algas ir vienīgais, no kā nevar paņemt „otkatu”?
Un tomēr es aicinu visus kolēģus, kas šajās dienās saņems algu, bet nesaņems cerētos papildu 20% (vienkāršoti – ja Jūs saņēmāt „uz rokas” 600 eiro, Jums vajadzētu šonedēļ algā „uz rokas” saņemt 720 eiro), atcerēties šos solījumus.
Pārpublicēts no la.lv
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
