Iesaki rakstu:

Lai radītu harmoniskas nākotnes sabiedrības pamatus, par galveno prioritāti sociālajā jomā izvirzu principiāli jauna, valsts progresīvās attīstības interesēm atbilstoša, izglītības modeļa izstrādi kā jaunas, uz vispusīgi attīstītas personības un tikumiskās pašdisciplīnas ieaudzināšanu tendētas pedagoģijas stūrakmeni. Šajā nolūkā vajadzētu:

Veikt fundamentālu izglītības sistēmas reformu, ņemot vērā pedagogu un vecāku priekšlikumus (skat. www.tavaskola.lv, www.tautasskola.lv ), privātskolu un citu valstu progresīvo pieredzi;

Nodrošināt, ka jau skolu sākumklasēs (ne vēlāk par 5.klasi) tiktu veikta visu skolēnu profesionālā vērtēšana (testēšana), lai noskaidrotu katra spējas, talantus, rakstura īpašības. Ar testu rezultātiem jāiepazīstina skolēnu vecāki, un katram novērtētajam jāsniedz rekomendācijas (nekādā ziņā tās neuzspiežot) par viņa tālākās attīstības optimālāko, piemērotāko un viņa personībai atbilstošāko virzienu.
Uz šāda pamata skolēniem būtu jāļauj (pēc pamatizglītības iegūšanas) pašiem izvēlēties tos mācību priekšmetus, kurus viņi gribētu padziļināti apgūt, studēt, iegūstot attiecīgu kvalifikācijas baļļu summu (pamatizglītības minimums + izvēlēto specializēto mācību priekšmetu sekmīgas apguves baļļu summa). Šādi jaunietis, beidzot skolu, saņemtu izglītības sertifikātu ar jau noteiktu specializāciju, kas ļautu viņam nesalīdzināmi labāk izvēlēties tālākās studijas, veiksmīgi attīstīt jaunieša personību, organiski iekļaujoties radošajā darba vidē, sabiedrībā.

Ieviest skolu programmās:

3.3.1. Veselīgas un laimīgas dzīves mācību (N. Nadeždins to nosaucis par Mīlestības mācību), kurā tiktu analizētas stresu novēršanas iespējas un veidi atkarībā no personības īpatnībām, izskatīti un izvērtēti priekšnoteikumi aktīvas dzīves pozīcijas veidošanai jauniešos, nolūkā novērst tālāku negatīvisma, ļaunuma izplatīšanos sabiedrībā, iznīdējot tirgus ekonomikas radīto ilūziju, ka laimi un veselību var arī nopirkt;
3.3.2. Cilvēktiesību un pienākumu mācību, lai katrā jaunietī iedzimto brīvības (arī dažkārt dumpinieciskuma) garu ievirzītu uz aktīvu, bet uz gaišiem ideāliem un dievišķo morāli balstītu darbību, rīcību.

Tā kā piedāvātās izmaiņas izglītības sistēmā ir ļoti drosmīgas un nopietnas, lietderīgi to īstenošanas sākumposmā tās aprobēt atsevišķās, brīvi izvēlētās, skolās, atsevišķā reģionā un, atbilstoši iegūtajai pieredzei, paplašināt visas valsts mērogā.

Ņemot vērā, ka pilsoniskās sabiedrības pamatšūniņa ir ģimene, tad ģimenes saišu būtiskas stiprināšanas nolūkā un pilnvērtīgas Mīlestības vairošanas vārdā rosinu ar valsts atbalstu nacionālā mērogā (bet uz brīvprātības pamata - veicot attiecīgu izglītojošu un izskaidrošanas darbu) organizēt cilvēku psiholoģiskā (pēc vecāku vēlmes, arī astroloģiskā, hiromantiskā, u.tml.) portreta (pases) izveidošanu, datus apkopojot visiem šajā procesā iesaistītajiem pieejamā valsts nozīmes informācijas reģistrā. Tas ļautu - panākot iespējami plašāku cilvēku loka iesaistīšanu, jau tuvākajā nākotnē būtiski samazināt liktenīgu, bet ļaunu nejaušību riskus partneru izvēlē, stiprinātu jaunās ģimenes un, protams, arī demogrāfisko situāciju, samazinot nesaderīgu partneru apvienošanos potenciāli irstošā ģimenē ar visām no tā izrietošām, sociāli graujošajām sekām.

__________________________________________________________

Papildinājumi no partiju programmām:

* * *

Ieviesīsim visaptverošu ģimenes un dzimstības atbalsta politiku. Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar „nauda seko bērnam” principu no 1,5 gadu vecuma. Piedāvāsim alternatīvu kompensāciju izvēlei par labu mājaudzināšanai. Ieviesīsim „nākamā bērna” atbalsta politiku. (Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, par katru apgādībā esošu bērnu abiem vecākiem noteiksim Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaides, neapliekamo minimumu un atvieglojumus par vienu apgādībā esošu bērnu nosakot Baltijas valstu augstākajā līmenī. Panāksim, ka audzināt bērnus ģimenē ir goda lieta, ko atbalsta valsts ar savu nodokļu politiku.(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Izveidot vienotu mācību līdzekļu un satura sistēmu visās vispārējās izglītības programmās. .(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Pilnveidot finansēšanas modeli „Nauda seko skolēnam”, pielietojot reģionu koeficientu, saglabājot līdzvērtīguma un taisnīguma principu, nosakot atalgojuma līmeņa pakāpi pēc vidējā audzēkņu skaita izglītības iestādē. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Palielināt budžeta vietu un stipendiju skaitu programmās, kas atbilst Nacionālās attīstības programmas (NAP) izstrādātajām prioritātēm. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Panākt doktorantūras pilnīgu finansējumu no valsts budžeta un ES fondiem. Demokratizēt, inovatizēt un specializēt zinātni pasaules līmenī. Palielināt zinātnes un pētniecības īpatsvaru. Komercializēt pēcdoktorantūras pētījumus, orientējot uz tirgus pieprasītu zinātnes pielietojumu.(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Apvienība paredz, ka jāmaina finansēšanas modelis: nevis finansējot kādu konkrētu pirmsskolas izglītības iestādi, bet gan katru bērnu. Lai pirmsskolu izglītības pakalpojumu finansēšanas metode būtu maksimāli efektīva, pašvaldībām būtu jāievieš princips „nauda seko bērnam”. (Sk.NA programma)

* * *

Augstākās izglītības un zinātnes jomā nepieciešams būtiski celt izglītības kvalitāti (tajā skaitā, turpināt studiju virzienu vērtēšanu, nodrošinot tikai kvalitatīvu studiju programmu pastāvēšanu, augstskolu finansēšanā nodrošināt modeli „nauda seko kvalitātei”), finanšu līdzekļus maksimāli koncentrējot valsts attīstībai un ekonomikas stimulēšanai nepieciešamo speciālistu sagatavošanai. (Sk.NA programma)

* * *

Darba devēji iespējami vairāk jāiesaista studiju rezultātu formulēšanā, profesionālo augstākās izglītības programmu izveidē un novērtēšanā arī ilgtermiņā – tas realizējams sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Uzņēmējiem, kas piedāvā studentiem prakses vietas, nodrošināma iespēja saņemt nodokļu atlaides. (Sk.NA programma)

* * *

Nodrošināsim neatkarīgu un cienīgu finansējumu kultūrai un mākslai caur Valsts Kultūrkapitāla fondu, ieviesīsim tajā skaidrus un izmērāmus kultūras projektu vērtēšanas kritērijus. Veicināsim kultūras darbību reģionos, nosakot reģionālās kvotas. Kopsim un veicināsim Latvijas kultūru un latviešu valodu kā būtiskāko iemeslu Latvijas Republikas pastāvēšanai. (Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Vecuma pensijas apjomam ir jābūt atkarīgam arī no pensionāra bērnu maksātajiem nodokļiem. Jānosaka pensijas piemaksa 5% apmērā no bērna iepriekšējā gadā veiktajām vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas veicinās sabiedrības izpratni par to, ka valsts iespējas uzturēt pensionārus ir tieši saistītas ar nodokļu maksātāju skaitu un netieši veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. (Sk.NA programma)

* * *

Lai darba devējs darbiniekus ar maziem bērniem neuztvertu kā apgrūtinājumu, jāievieš uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaide par katru darbinieku, kura apgādībā ir bērns līdz 7 gadu vecumam. (Sk.NA programma)

* * *

Samazināsim kopējo nodokļu slogu darbaspēkam un būtiski palielināsim progresivitāti kopējā nodokļu sistēmā. Mazināsim bezdarbu, piešķirot nodokļu atvieglojumus un atbalstu apmācībai darba devējiem, kas nodarbina ilgstošos bezdarbniekus, ļaudis pirmspensijas vecumā, jauniešus bez darba pieredzes un cilvēkus ar īpašām vajadzībām.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Ir jāpanāk plašā bezdarbnieku slāņa vismaz daļēja iesaistīšana ekonomikā, par bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumu izvirzot dalību sabiedriskajos darbos, līdzīgi kā tas šobrīd notiek t.s. simtlatnieku programmas ietvaros. (Sk.NA programma)

* * *

T.s. mazo pensiju, kas mazākas par 165 latiem, indeksācija ir jāveic jau 2012. gadā. Pārskatīsim, samazināšanas virzienā, pensiju piemaksas lielajām pensijām. Pakāpeniski atteiksimies no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām. (Sk.NA programma)

* * *

Atjaunosim ilgtspēju pensiju sistēmā, palielinot 2.līmeņa iemaksas un ieviešot jaunus stimulus uzkrāšanai 3.līmenī, kā arī izveidosim 4.līmeni, kas saistīts ar bērniem. Strikti vērsīsimies pret vecuma diskrimināciju darba tirgū.(Sk. Zatlera Reformu partijas 4000 zīmju programma)

* * *

Nepieciešams paredzēt proporciju sociālās apdrošināšanas iemaksām starp pensiju 1. un 2. līmeni attiecīgi 14% un 6%, līdz vidējais algas līmenis valstī kļūst konkurētspējīgs ar citu ES valstu algu līmeni. (Sk.NA programma)

* * *

Vecuma pensijas apjomam ir jābūt atkarīgam arī no pensionāra bērnu maksātajiem nodokļiem. Ir jānosaka pensijas piemaksa 5% apmērā no bērna iepriekšējā gadā veiktajām vidējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas veicinās sabiedrības izpratni par to, ka valsts iespējas uzturēt pensionārus ir tieši saistītas ar nodokļu maksātāju skaitu un netieši veicinās demogrāfiskās situācijas uzlabošanos. (Sk.NA programma)

* * *

1. Veidot veselības aprūpes sistēmas stratēģiju un efektīvu vadību:

jāizstrādā ilgtermiņa veselības aprūpes stratēģiju, kas vērsta uz sabiedrībai saprotamu un reālu sistēmas uzlabojumu un acīmredzamu rezultātu;

jāizstrādā konkrētus virsmērķus un jāstrukturē nozares darbības stratēģiju;

jānodod lēmumu pieņemšana par instrumentu un līdzekļu izvēli un pielietošanu VM nospraustās stratēģijas realizācijai veselības aprūpes organizētājiem attiecīgajās struktūrvienībās, pašvaldībās un reģionos;

jāizstrādā tādu veselības aprūpes pakalpojumu grozu un standartus, kas atbilst valsts budžeta iespējām;

jāsabalansē iepirkumu atbilstība pakalpojumu groza realizācijai un pieejamajiem finanšu resursiem nozarē;

jāsamazina birokrātija;

jāpilnveido standarti un vadlīnijas, ko un kādā apjomā apmaksā valsts;

jāveido pakalpojumu izmaksu pārskatīšana un pārraudzīšana;

jāveido vairāklīmeņu medicīnas pakalpojumu sistēma, nosakot stingru katra līmeņa pakalpojuma apjomu un skaidru pēctecību;

jādefinē pienākumi, tiesības un atbildība gan no veselības aprūpes sniedzēja, gan saņēmēja puses;

jāveido efektīvu sadarbību ar ārstu un medicīnas darbinieku profesionālajām un sabiedriskajām asociācijām, veselības aprūpes organizētājiem, veicinot vienota izpratni par risinājumiem veselības aprūpē;

norēķinu sistēmā jāievieš izmaksu efektivitātes un izcilības atbalstīšana;

jāpopularizē sabiedrības veselības uzlabošanas pamatnostādnes, veidojot konstruktīvu par veselību atbildīgās ministrijas sadarbību ar citām ministrijām;

ar likumdošanas palīdzību jāierobežo veselībai kaitīgu uzturvielu un atkarības vielu pieejamība, t.sk. ražotāju un tirgotāju kontrole par noteiktu vielu esamību pārtikas produktos, alkohola tirdzniecības vietu lokalizācija u.c.

2. Nodrošināt efektīvu veselības pakalpojumu pieejamību:

prioritāri jānodrošina primāro un neatliekamo medicīnisko palīdzību, maksimāli izmantojot ģimenes ārsta institūciju. Jāparedz, ka reģiona ģimenes ārsti ir pieejami diennakts režīmā, strādājot pēc noteikta grafika;

jāpilnveido valsts pasūtījumu ģimenes ārstiem, paplašinot profilaktiskā darba apjomu, veidojot ģimenes ārstu komandu principu un pastiprinot saslimstības uzraudzību;

jāuzlabo un jāveicina slimību agrīnas diagnostikas un profilakses pasākumus, ieviešot obligāto pārbaužu mehānismu, efektīvi izmantojot ģimenes ārstu institūciju;

jādefinē atbildība par ģimenes ārsta prakses pacientu veselības stāvokli, nosakot stingrus darba kvalitātes rādītājus;

jāparedz motivācijas sistēma ģimenes ārstiem par noteiktiem kvalitatīva ārsta darba rādītājiem, kā arī soda sistēma par ielaistiem gadījumiem, kad pēc būtības tiek tērēta valsts nauda nopietnu seku un komplikāciju ārstēšanai, bet nav neviena atbildīgā par šādas situācijas iestāšanos;

jāpalielina pašvaldību loma primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanā (transports, sociālais atbalsts u.c.);

jāsabalansē, jāpadara taisnīgs un iedzīvotājiem saprotams pacientu līdzmaksājums par medicīnas pakalpojumiem;

būtiski jāierobežo zāļu reklāmas un farmācijas industrijas spiedienu uz ārstiem. Jāveicina godīga konkurence zāļu biznesā. Jāparedz informācijas nodošanas sistēma ārstiem, kā arī jāiesaista profesionālās asociācijas rekomendāciju veidošanai farmācijas līdzekļiem, samazinot farmācijas firmu tiešā mārketinga ietekmi ārstu praksēs. Stacionāros jāveido zāļu saraksti.

tuvākajā laikā, sadarbojoties ar Finanšu ministriju, jāpārskata medicīnas preču un ierīču saraksti, izvērtējot atvieglotā un pilnā PVN pielietošanu;

jāefektivizē dienas stacionāru darbību un jāpabeidz e-medicīnas pakalpojumu ieviešana;

jāuzlabo ārstniecības iestāžu personāla kapacitāte, iesaistot darba tirgū jaunos speciālistus un ārstus – rezidentus. Jānosaka - ja valsts maksā par medicīnas izglītību, tad 2-3 gadi jaunajam ārstam ir jāstrādā noteiktā valsts reģionā, lai uzlabotu speciālistu pieejamību un panāktu medicīnas pakalpojumu decentralizāciju;

jāatbalsta veselības pakalpojumu eksportu, paplašinot piedāvājumu ārvalstniekiem, jāveicina Latvijas medicīnas pakalpojumu pieejamību ārvalstniekiem (ātri pieejamas vīzas, ja noslēgts līgums par ārstēšanos ar Latvijas medicīnas iestādi u.c.);

jānodrošina sabiedrības informētību par medicīnas pakalpojumu pieejamību, finansiālo nodrošinājumu un izmaksām.

3. Palielināt privātās partnerības lomu veselības pakalpojumu nodrošināšanai:

jānoņem likumdošanas un birokrātiskos šķēršļus izmantot privātā veselības aprūpes biznesa iespējas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanā;

jāpārvirza nauda no valsts uz privātpersonu, kas spēj veidot sev apdrošināšanu, kā papildus motivācijas faktoru piedāvājot mērķtiecīgas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides, palielinot attaisnoto izdevumu apjomu par medicīnas pakalpojumiem;

jārealizē rīcības programma pilnvērtīgas brīvprātīgās veselības apdrošināšanas piesaistei valsts veselības aprūpes sistēmas papildināšanai, kas būtu arī viens no priekšnoteikumiem „aplokšņu” tradīciju izskaušanā;

jāmotivē darba devējus nodrošināt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu savā uzņēmumā, noteiktās nozarēs to veidojot kā obligātu prasību;

jāveicina apdrošināšanas maksājumu diversifikācija, kas stimulētu cilvēkus rūpēties par savu veselību - piekopt veselīgu dzīvesveidu;

jāveido plānota veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju iekļaušana ilgtermiņa stratēģiskajā plānā neatkarīgi no īpašuma formas, izvērtējot tos pēc atbilstības noteiktajiem kritērijiem (izmaksu efektivitāte, pakalpojuma kvalitāte, u.c.) tādā veidā arī tiktu sabalansētas arī augstās tehnoloģijas stratēģiskā plāna dalībnieku ietvaros;

jāpanāk augsto tehnoloģiju jaudu sabalansēšana valsts sektorā, ilgtermiņā stratēģiski iekļaujot arī privātā sektora resursus.

4. Uzlabot Latvijas medicīnas cilvēkresursu darba un izglītības vidi:

jāizveido sociālo garantiju un ārstniecības personu profesionālā riska apdrošināšanas sistēmu veselības aprūpes nozarē, lai veicinātu darbaspēka piesaisti;

jāparedz ārstu civiltiesiskā apdrošināšana, lai iegūtu līdzekļus komplikāciju un ārsta pieļauto kļūdu seku ārstēšanai;

jāveido progresīva darba samaksas sistēmu veselības aprūpē, kas veicinātu personāla piesaisti;

jāveicina medicīnas periodikas izdošana latviešu valodā;

jāpārskata rezidentu apmācības kvalitātes un izmaksu efektivitāte, kā arī rezidentūru vietu sabalansējums ar valstij nepieciešamo speciālistu skaitu;

lielajās klīnikās jānosaka atklātu darbavietu konkursu sistēma pēc noteiktiem kritērijiem. (Sk.NA programma)

* * *

Ārpolitikas un drošības jomā:

Pilnībā pārskatīt un reorganizēt valstī praktizēto sodu izciešanas sistēmu, kas vairumā gadījumu nevis labo sodu saņēmušo cilvēku uzvedību, pozitīvi ietekmē viņus, bet faktiski profesionalizē noziedzniekus, veicina atkārtotus kriminālnoziegumus. Šajā nolūkā vispirms jānodrošina pilnīga arestēto nodarbinātība un jāpaplašina viņu izglītības iespējas. Kardināli jāuzlabo esošā probācijas sistēma, izskaužot formālismu un sodu izcietušās personas pakļaujot pastāvīgai uzraudzībai – vismaz gada garumā, ja nav pieļauti recidīvi (pedofilijas un tiem pielīdzināmos noziegumus izdarījušajiem obligāti pielietojot speciālās aproces).

___________________________________________________________ Papildinājumi no partiju programmām:

* * *

Nozīmīgs valsts drošības nosacījums ir vispārēja cietumu sistēmas reforma, kas paredz gan cietumu ēku kompleksu pārbūvi, gan sodu sistēmas maiņu. Kriminālsodu politikai ir jābūt vērstai uz to, lai sodītais atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis. Ja nav pastrādāts sevišķi smags noziegums, kas apdraudējis personas dzīvību vai veselību, uzsvars liekams uz cietumsodiem ar salīdzinoši īsu termiņu, piespiedu darbiem un naudassodiem, tādējādi sasniedzot kriminālsodu politikas mērķi un vienlaikus samazinot budžeta izdevumus ieslodzīto uzturēšanai. Par sīkajām zādzībām kriminālsodus aizstāsim ar administratīvajiem sodiem. Probācijas dienestu sistēmai ir kardināli jāatšķiras no cietumu sistēmas. Tajos vienlaikus nedrīkst koncentrēties liels bijušo ieslodzīto skaits. Mēs izveidosim sistēmu, kas nodrošinās bijušo ieslodzīto veiksmīgu atgriešanos darba tirgū, piešķirot viņiem nodokļu atvieglojumus. (Sk.NA programma)

* * *

Latvijai kā NATO un ES dalībvalstij ir jāveido jauna un efektīva krīzes pārvaldīšanas sistēma gan kā daļa no NATO Krīzes pārvaldes sistēmas, kas tiek pārbaudīta un trenēta katru gadu, gan reģionālajā, gan nacionālajā, valsts, gan novadu līmenī. (Sk.NA programma)

* * *

Savlaicīgi jāizstrādā un ar ārlietu ekspertiem jāizdiskutē Latvijas 2015.gada ES prezidentūras darba kārtība, iekļaujot tajā Latvijas interesēm atbilstošus politiskās darba kārtības punktus, atceroties, ka prezidentūra ir lielisks līdzeklis Latvijas vārda nešanai pasaulē. (Sk.NA programma)

* * *

Tuvākajos gados Latvijai jāiestājas OECD – Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. (Sk.NA programma)

* * *

Mēs ceram, ka uzsāktais darbs pie kopīgas vēsturnieku komisijas izveides ar Krieviju un panāktā vienošanās par Krievijas arhīvu lielāku atvērtību, ļaus Krievijai neturēties pie 2.pasaules kara Staļina vēstures versijas kā vienīgās pareizās. (Sk.NA programma)

* * *

Reģionālās attīstības un ekoloģijas jomā.

No partiju programmām:

* * *

LZS uzskata, ka nepieciešams veikt meliorācijas kadastra datu aktualizāciju, digitalizāciju un publisku pieejamību, nodrošinot iespēju kvalitatīvai meliorācijas sistēmu uzturēšanai, ekspluatācijai un teritorijas plānošanai. Vajag īstenot valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu uzturēšanu un ekspluatāciju, lai nodrošinātu infrastruktūras uzlabošanu, lauksaimniecības attīstību un meža ražības paaugstināšanu, radot priekšnoteikumus efektīvai uzņēmējdarbībai, tās konkurētspējai ES tirgū.(Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Jāīsteno pašvaldības un valsts pirmpirkuma tiesības, izveidojot lauksaimnieciskās zemes un mežu fondus. Šie fondi izmantojami mērķtiecīgas teritoriju un lauksaimniecības attīstības interesēs. (Sk. Latvijas Zemnieku savienības programma)

* * *

Izstrādāsim un ieviesīsim ilgtermiņa finansēšanas programmu lauksaimniecības zemes iegādei un ražošanas objektu būvniecībai laukos. (Sk.NA programma)

* * *

Latgale ir ļoti svarīga daudzu valsts iestāžu plānos un dokumentos aprakstītās Latvijas kā tranzīta valsts sastāvdaļa – ES tranzīta ceļa galapunkts, kurai no šāda aspekta vispār nav pievērsta vērība. Nacionālā apvienība uzskata, ka nepieciešams īsā laikā pieņemt kravu tranzīta atbalsta stratēģiju, paredzot Latgalei kā ES robežreģionam īpašu finansējumu loģistikas centru izveidei gan Rēzeknē ar tās dzelzceļa mezglu, gan Daugavpilī, piesaistot šiem mērķiem ES Kohēzijas fonda un citu ES fondu līdzekļus. (Sk.NA programma)

* * *

... sagatavosim un iesniegsim Zaļās ekonomikas likumu, kurš noteiks kompleksu attieksmi enerģētikas jautājumu risināšanā siltuma, elektroenerģijas un transporta sektorā, maksimāli veicinot energoefektivitātes pasākumus, pamatojoties uz minimāli nepieciešamo un pamatā investīciju atbalstu valsts mērķu sasniegšanā, iespējami mazāku ietekmi uz tarifiem un inflāciju un atbalsta pasākumu stabilitāti un prognozējamību ilgtermiņā. (Sk.NA programma)

* * *

Veidosim centralizētu enerģētikas politikas stratēģiskās plānošanas sistēmu, balstoties uz labākajiem Latvijas ekspertiem un ņemot vērā ārvalstu pieredzi. Investīciju atbalstam jābūt plānveida, ņemot vērā Nacionālā attīstības plāna un pašvaldību plānu prioritātes. Jākoordinē maksimāli efektīva pieejamo ekonomisko instrumentu izmantošana – Eiropas Savienības finansējums, finansējums no Eiropas Savienības emisiju tirdzniecības sistēmas izsolēm, rotācijas fondi, mērķfinansējums no CO2 nodokļa fosilajai degvielai, energoservisa kompānijas un cita veida privātais finansējums. (Sk.NA programma)

* * *

Mēs iniciēsim Latvijas “NEGAvatu (ietaupītās enerģijas) programmu” – nosakot zema energopatēriņa ēkas par vienīgo pieļaujamo būvniecības un rekonstrukcijas standartu, veicinot zema enerģijas patēriņa iekārtu izmantošanu, kopumā nodrošinot 50 TWh enerģijas ietaupījumu turpmākajos 10 gados, tādējādi atsakoties no lielas daļas importētās enerģijas, paaugstinot uzņēmumu rentabilitāti, būtiski samazinot bezdarbu un vairojot nodokļu ieņēmumus, sekmējot konkurētspējīgas būvniecības un tās satelītindustriju atdzimšanu. (Sk.NA programma)

* * *

Būvniecības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos precīzi noteiksim visu būvniecības dalībnieku – pasūtītāju, attīstītāju, projektētāju, būvnieku un uzraugu pienākumus un atbildību. Veidojot vienotu par teritoriju plānošanu, būvniecības jomu un vidi atbildīgu Attīstības ministriju, integrēsim vienotā sistēmā teritoriju plānošanas, ietekmes uz vidi novērtēšanas, vides atļauju un būvniecības sistēmas, lai izvairītos no savstarpēji dublējošām administratīvām procedūrām un maksimāli ātri nonāktu no ieceres līdz īstenotam projektam, vienlaikus nodrošinot sabiedrības iespējas izteikt savu viedokli un minimizējot negatīvās ietekmes uz vidi. (Sk.NA programma)

* * *

Par galveno autoceļu lietošanu ar transportlīdzekļiem vai to sastāviem, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, tiks noteikta maksa – eirovinjete. (Sk.NA programma)

* * *

Ir nepieciešams decentralizēt ostu pārvaldības sistēmu atbilstoši pasaules un reģionālai praksei. Jāveic kompleksas likumdošanas izmaiņas, mainot Rīgas ostas pārvaldes un Ventspils ostas pārvaldes statusu no atvasinātas publisko tiesību juridiskas personas, uz sabiedrībā ar privāto uzņēmumu tiesību aktiem, kas veic ostas biznesu un aktīvu pārvaldību, lai gan akcijas var tikt emitētas, tās pilnā apmērā piederētu valstij, vai valstij un pašvaldībai. Ostu pārvalžu valdes sastāvam ir jātiek izvēlētam atklātā konkursā, kuru izsludinātu Satiksmes Ministrs, par pamatkritērijiem nosakot attiecināmo izglītību un/vai darba pieredzi, uz 4 gadu termiņu 5 cilvēku sastāvā ar iespēju ik gadu pārskatīt katra valdes locekļa sniegumu. (Sk.NA programma)

Kā redzams, lielākā daļa papildinājumu nāk no partijas NA programmas, tātad tā ir zināma šīs programmas popularizēšana, kas, manuprāt, ir pelnīta, jo NA ir vienīgā Saeimā ievēlētā partija, kas piedāvā saviem vēlētājiem atklāta tipa, izvēstu un konkretizētu (lai arī daudzviet diskutablu) Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības vīziju. Tādēļ NA programma ir pateicīgs objekts dažādu viedokļu paušanai, argumentētai diskusijai, jo virkne piedāvāto risinājumu ir tikai labu vēlējumu izteiksmē, tie nav grupēti pa prioritātēm (ievērojot budžeta resursus), nereti ir tikai iezīmēts mērķis, definēta problēma, pat piedāvāts tās risināšanas veids, bet nav atklāta risināšanas secība un sistēma (vai tas ir stratēģisks mērķis, kurš iekļaujams Nacionālajā attīstības plānā, vai tiks panākta tā iekļaušana Valdības deklarācijā vai arī citos likumdevēja un izpildvaras rīcību regulējošos dokumentos – pašlaik tas viss ir vienā katlā).

Tā kā partiju progammās fiksētās problēmas un to risināšanai piedāvātie varianti nav viennozīmīgi interpretējami, tie raisa uzskatu kolīzijas, tāpēc, protams, labāk izdiskutēt tos no dažādiem skatpunktiem un rast labāko, Latvijas sabiedrībai optimālāko risinājumu. Tāds tad arī ir mans tiešais mērķis.

Izklāstu savu viedokli paļāvībā, ka tas kādam noderēs, palīdzēs rast ideālus, kas iedvesmo. Piedzīvojis vilšanos šodienas polititiķu darbībā un kultūrā, esmu nostājies pret tradicionālajiem uzskatiem, valdošo materiālismu – tātad izsaucis uguni uz sevi.

Mana protesta forma izpaužas alternatīvas piedāvājumā, tātad tā ir pozitīvi motivēta – sabiedrības pārveidošanas mainstream iet caur sevis pilnveidošanu, bet ne caur vardarbīgām akcijām, revolūcijām un sociālās vides graušanu. Ar patriotismu saprotot nevis pastāvošās realitātes slavināšanu, bet gan konstruktīvu norādi uz esošajiem trūkumiem un iespējām tos labot, piedāvājot tādus iedvesmojošus ideālus, kuri rosina cilvēku mainīties, pilnveidoties – lai būtu vēl kāds, kurš tos izprot un pieņem, vēl kāds un vēl kāds, un tā pamazām visa sabiedrība kļūtu labestīgāka mīlestībā.

Šodien vēl joprojām katrs dzīvo par sevi, rēķinoties ar citiem, ciktāl tas ir apstākļu diktēts. Pat ticība Dievam un tās sludināšana nereti kļuvusi par ieradumu, par profesiju, bet ne sirdslietu.

Šādā sociālo koordināšu sistēmā lielākā daļa cilvēku dzīvo nevis saskaņā ar bauslību, bieži pat ne saskaņā ar likumu prasībām, bet pēc saviem priekšstatiem (по понятиям) un baidās kaut ko mainīt. Lai tikai nesagrautu sev ierasto (izkurtušo un sapuvušo) kārtību. Baidāmies no reformām, jo tajā ziņā jau ir visai bēdīga pieredze, vairs neceram uz kaut ko labāku, neticam, ka valsts sapratīs savus cilvēkus, ievēros to intereses, vēlmes, attaisnos viņu cerības, nebūs vienaldzīga, pasīva, autoritāra, apspiedoša, pat reizēm ļauna. Rezultātā nonākam pie secinājuma, ka no manis jau nekas nav atkarīgs, esmu mazs un nevarīgs pret valdošo sistēmu. Tādēļ jau labāk saglabāt ar tādām grūtībām sasniegto sociālo minimumu, izkaroto sociālo stāvokli, nekā bezperspektīvi protestēt – mītiņot, demonstrēt, pietiek jau ar ķēķa diskusijām. Valda neuzticība pret politisko eliti, bet bailes zaudēt sasniegto izdzīvošanas minimumu liedz atsaukties uz sevī vēl neizjustām, neizprastām idejām, ierosmēm, reformām. Atklāti smejamies, ironizējam par nebūšanām, par apkārt valdošo teātri, bet dvēsele smeldz, dvēselē tukšums!

Tādēļ mudinu līdzcilvēkus domāt ar savu galvu, rosinu ķerties pie savas dzīves vides sakārtošanas, nepaļaujoties uz tēvu, māti, uz savu priekšnieku, prezidentu .... Nevainot citus, nemeklēt vainu ārpusē (ļaunajos konkurentos, tumsas spēkos, sazvērestībās u.tml.). Gluži cilvēciski pieļaujot muļķību, nesteidziet to noliegt, agresīvi aizstāvēties, taisot jaunas muļķības, meklējot vainu citos, nespējot paškritiski paskatīties uz sevi, izvērtēt savu rīcību, tā krītot banalitātē, zaudējot veselo saprātu, bet nekādi nemēģinot un nesteidzot labot pieļauto kļūdu. Kritikas pieņemšana bez agresivitātes, naida izpausmēm ir veselīgas sabiedrības, valsts iekārtas pamatkritērijs. Esiet patstāvīgi domājoši, aktīvi cilvēki, kuri risina savas problēmas, nepaļaujoties uz citiem.

Katram kaut reizi dzīvē (jo ātrāk, jo labāk) ir jāinventarizē sava personība: kas es esmu, ko es vēlos, kā tas saskan ar morāles normām, bauslību?! Lai nebūtu tikai konstatācija – jā, tam es nepiekrītu, jā, tas nav normāli, tā tam nav jābūt, bet pats turpinu dzīvot pa vecam, neko nemēģinot mainīt sevī. Mums jāatmostas no snaudas, lai citi – mūs nepilnvaroti – nelemtu par mūsu dzīvi, par mūsu likteni!

Mana pozīcija - tā nav vēlēšanās kādam izpatikt, noteikti iekarot sabiedrības atbalstu, bet gan mans sirdsaicinājums izklāstīt savus ideālus, neatstāt tikai sevī dzīves grūtībās dzimušo pārliecību, dalīties ar to, tā bagātinot sevi un sniedzot citiem savas pieredzes augļus. Tas ir mans dziļš gandarījums, ka savas izjūtas, dzīves pieredzē kaldināto pasaules uzskatu neesmu atstājis pie sevis, bet dalījies ar visiem, kam tas var noderēt, nodevis to sabiedrības vētīšanai.

Mans dzīves moto: Dzīvot Dieva bērnam cienīgi – dzīvot Mīlestībā! Tas nozīmē dzīvot paļāvībā uz Dievu, bet rīkoties pašam saskaņā ar Mīlestības tikumu.

Ļoti ceru, ka ar šo dialogam atvērto tiešās demokrātijas vīzijas izklāstu, tās ilustrāciju, gan ar šeit izvirzītajām novatoriskajām ierosmēm, gan ar Saeimā pārstāvēto partiju piedāvātajiem pārmaiņu priekšlikumiem esmu sagatavojis auglīgu augsni, devis iespēju visiem, visiem, kuriem nav vienaldzīga Latvijas nākotne, iesaistīties diskusijās, līdzdarboties, savu profesionālo, intelektuālo potenciālu izmantot sabiedrības mērķtiecīgā sakārtošanā, pilnveidošanā.

Līdz ar to uzrunāju visus, kuri var, ir gatavi, vēlas un grib ieklausīties citādā, krasi atšķirīgā viedoklī, to objektīvi izvērtēt, konstruktīvi kritizēt, būt radošiem un nest arī savu ieguldījumu tradicionālās demokrātijas pilnveidošanas lielajā lietā, jo Ikkatram ir roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek (J. Rainis). Vienam šo lietu nekad nepacelt, kur nu vēl īstenot dzīvē, ja tajā neiesaistās arī citas saprotošas, varošas, gribošas sociāli aktīvas personības.

Protams, arī neceru un negaidu tūlītēju atsaucību, atbalstu, jo neticībai, ignorancei, kritikai iemeslus vienmēr var un varēs atrast. Tādēļ, lūdzu, meklējiet, atsijājiet atrastās pelavas, sēnalas (tikai nezaudējot arī graudus – neizlejiet ūdeni ar visu bērnu) un mēģiniet rast to racionālo, pragmatisko, vitālo patiesības graudu, ideju, ierosmi, atziņu, vērtējumu, motīvu, kurš iedvesmo, stimulē darboties, būt sociāli aktīvam!

Pat ja man tā arī nebūs izdevies uzjundīt cilvēkus meklēt izeju no krīzes strupceļa, vadoties pēc šeit nospraustajiem orientieriem, pat ja nebūšu licis ievirmoties esošā politiskā pīļu dīķa sastāvējušos ūdeni, tas nekādi nemainīs manus ideālus, manu nākotnes vīziju, jo, kas ir paša izciests, izjusts, saprasts, tas jebkurā situācijā un nekad vairs netiks un nevar tikt izmantots par maiņas monētu.

Rezumējot, vēlos precizēt savas garīgumā sakņotās tiešās demokrātijas vīzijas izklāsta mērķi:

paust alternatīvu valsts nākotnes redzējumu;

īstenot savu sirdsaicinājumu, iepazīstinot ar savas garīgās izaugsmes rezultātu - savu pasaules uzskatu - citus cilvēkus, tādējādi arī pašam pilnveidojoties un bagātinoties;

rosināt cilvēkus būt sociāli aktīviem sabiedrības pilnveidošanas procesos;

apzināt sabiedrisko domu, rast līdzīgi uztverošus domubiedrus, atbalstītājus, entuziastus, kuri gatavi tālāk attīstīt šo vīziju, tās pamatnostādnes, pieņemt šo ideoloģisko platformu un aktīvi līdzdarboties nosprausto vadlīniju ietvaros.

Ja tik tiešām tādi atrastos, pieļauju iespēju, ka veidosies domubiedru kopa, kas tālāk varētu pāraugt to cilvēku sabiedriskā kustībā, kuri uz valsts nākotni neskatās tikai un vienīgi no sava egoistiskā individuālisma un politiskā bizneskarjerisma pozīcijām, redz Latviju kā savu bērnu un visu līdzcilvēku paaudžu laimes zemi.

Beidzot jāsaprot, ka ne jau tikai Dievs svētī Latvija, dara viņu tādu, kāda tā ir, bet mēs ar savām rokām un prātu veidojam mūsu kopējās mājas – Latvijas šodienu, tās nākotni.

Dievs mums visiem ir devis brīvas izvēles tiesības, gribu un spējas mainīt apkārtējo realitāti, dzīvot saskaņā ar dievišķajiem likumiem un kārtību, tātad harmonijā pašiem ar sevi, harmonijā vienam ar otru, harmonijā ar visu dievišķo pasauli. Tikai un vienīgi no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs esam gatavi ieklausīties sevī, rast sevī dievišķo dzirksti un sekot tās aicinājumam dzīvot Mīlestībā un izplatīt Mīlestību!

P.S. Mans blogs: http://ervinsceihners.blogs.lv/

Seko mums

Перевод страницы в Google Translate this page with Google