Iesaki rakstu: 
Tas nebūs gari. Bet sākumā daži skaidrojumi par manis pieminētajiem tēliem virsrakstā.
Alvis – Alvis Hermanis. Latviešu režisors. Kulta personība daļai Latvijas sabiedrības. Latviešu teātra revolucionārs. Viņa un Jaunā Rīgas teātra aktieru radītā "Garā dzīve" ir šedevrs. Viņa iestudētie "Šukšina stāsti" Maskavas Nāciju teātrī ir labākā izrāde, ko jebkad esmu redzējis. Savdabīga viedokļa paudējs par vissensitīvākajām lietām sabiedrībā. Savulaik uzsvēris, ka atrodas "Krievijas varas melnajā sarakstā".
Žeņa – Jevgeņijs Mironovs. Iespējams, izcilākais mūsdienu krievu aktieris. Apliecinājumam pietiktu kaut ar kņaza Miškina lomu Dostojevska "Idiota" ekranizējumā. Pēdējos gados pazīstams kā viens no visvairāk pamanāmajiem pašreizējā Krievijas varas režīma atbalstītājiem no tā dēvētās kultūras vides.
Vova – Vladimirs Putins. Krievijas prezidents. Cilvēks, kurš izvaroja Ukrainu un Eiropu. Cilvēks, kurš stāvēja zem lietussarga, kamēr Horvātijas prezidente mirka lietū.
Tātad. Šonedēļ vairāki plašsaziņas līdzekļi publicēja fragmentu no Hermaņa intervijas izdevumam "IR". "Delfi" citēja sekojošo: "Viņš stāsta, ka jau gadu gatavo izrādi par Gorbačovu un pirmizrāde būšot nākamgad. Režisors stāsta, ka krievu valodā iestudētajā izrādē Gorbačovu spēlēs Žeņa Mironovs. Izrāde būšot Jaunā Rīgas teātra un Mironova vadītā Maskavas Nāciju teātra kopražojums. Mironovs esot ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un teicis, ka grib izrādi, bet režisoru nelaižot Krievijā. Tad Putins parunājis ar Krievijas Federālo drošības dienestu, nākamajā rītā atzvanījis Mironovam un teicis: "Tavs pretpadomju elements var braukt.""
Mans īss un nedaudz vulgarizēts atreferējums – Alvis pasūdzējās Žeņam, Žeņa piezvanīja Vovam, Vova piezvanīja, kur vajag, Vova atzvanīja Žeņam, un galu galā Vova atļāva.
Cik atceros no puiku gadiem, to sauc par lielīšanos. Bērnībā strīdoties mēs mēdzām teikt: "Bet mans brālis trenējas boksā!" Pusmūžā Alvis saka: "A mans čoms var piezvanīt Putinam!"
Man ir viens ļoti būtisks jautājums. Vai arī pēc šīs epizodes sabiedrība izliksies, ka nekas nav noticis? Tāpat kā gadījumos ar citu pašmājās apjūsmotu izklaides pārstāvju regulārajām vizītēm Kremļa kontrolētajās arēnās?
Ziņkārība. Viena no mana rakstura galvenajām iezīmēm. Neesmu pārliecināts, ka labākā. Un nevajag, lūdzu, – nejauc mākslu ar politiku! Liela māksla allaž ir bijusi bīstama politikai un otrādi. Vai mana paaudze būtu izdzīvojusi, ja nebūtu, piemēram, Bulgakova "Meistara un Margaritas"? Bet atvainojos – tas jau ir trešais jautājums.
Nobeigumam sekojošais. Es jau gara acīm redzu – dzirdu: "Atradies kritizētājs! 9. maija dziedātājs! Kādas tev vispār tiesības šajā sakarā kaut ko teikt?"
Lai nu kam, bet tieši man ir tiesības! Nevienam citam, bet man savulaik pietika drosmes ar palmas zaru rokā doties Latvijas krievu midzenī ar cerību, ka dziesma un vārds palīdzēs viņus padarīt lojālus zemei, kurā viņi dzīvo. Varbūt par vēlu, tāpēc nesanāca. Bet es vismaz mēģināju. Un ar to lepojos joprojām.
Bet jūs? Ar ko lepojaties jūs, tie, kas izlasīja šo līdz galam?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.