Amatpersonu algu paaugstināšanas likumprojekta "dabūšana cauri" – necieņa pret sabiedrību kopumā
Inga Goldberga, Saeimas deputāte, Saskaņa15.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Budžeta paketē steidzamības kārtībā tiek virzīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šis ir ļoti svarīgs dokuments mums visiem, un es gribētu paust savu personisko viedokli.
Izsludinot 2021. gada budžeta likumu pagājušā gada nogalē, valsts prezidents vērsās ar vēstuli pie Saeimas priekšsēdētājas un ministru prezidenta, akcentējot virkni jautājumu saistībā ar budžeta paketes apstiprināšanas procedūru, ar kuru mēs arī visi tikām iepazīstināti. Ar interesi pārlasīju arī šogad šo konstruktīvo aicinājumu un droši varu teikt, ka nekas no prezidenta vēstulē norādītā joprojām konsekventi netiek ņemts vērā.
Piemēram, minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzētās atalgojumu sistēmas valsts un pašvaldību institūcijās ieviešana notiks esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma piesaistes un, tikai sākot ar 2025. gadu, kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, varēs lemt par optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām būs nepieciešams papildu finansējums. Līdz ar to neizpildās neviens kritērijs, kādēļ šis likumprojekts būtu virzāms kā steidzams budžeta paketē.
Par steidzamību neizpratnē ir Finanšu ministrija, norādot uz to savā atzinumā, un Valsts kontrole savā vēstulē, kas adresēta Saeimas atbildīgajām komisijām. Visinteresantākā atbilde, ko nācās dzirdēt no likumprojekta virzītāju puses - citādi mēs to nedabūsim cauri vispār.
Jautājums ir tikai - kas un kam jādabū cauri?
Varbūt baidās no tā, ka nebūs atbalsta no sabiedrības, varbūt nesaskaņos atbildīgās institūcijas, nezinu. Likums, kuru paredzēts grozīt, pieņemts 2009. gadā arī steidzamības kārtībā. Tas ir grozīts 33 reizes un no tām 23 reizes steidzamības kārtībā divos lasījumos. Un ir trīs Satversmes tiesas spriedumi attiecībā uz šo likumu. Tā katru reizi, grozot šo likumu, tiek palielināta alga kādai amatpersonu grupai. Nu tai, kurai stiprāks lobijs, vai tai amatpersonai vai nozarei, par kurām panāktas politiskās vienošanās, neizsverot, neizdiskutējot un tā padziļinot nevienlīdzību, netaisnīgumu iestāžu darbinieku starpā un vairojot sabiedrības neuzticēšanos.
Lai izvairītos no haosa, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iniciatīvas Saeima 2016. gadā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt jaunu likumprojektu līdz 2017. gadam. Un tikai 2020. gada sākumā Valsts kanceleja varēja informēt par topošo atlīdzības likumu. Likumprojekts ir izstrādāts un tika izsludināts 2020. gada 30. janvāra valsts sekretāru sanāksmē, bet tā arī nekad nenonāca Ministru kabineta darba kārtībā.
Mēģināju saprast, kas tad īsti ir mainījies pa šo laiku un kādas ir atšķirības starp izstrādāto jauno likumu un šiem piedāvātajiem grozījumiem. Un atradu. Piemēram, jaunajā likumā, kas tika prezentēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 2020. gadā, augstākajām amatpersonām algas koeficients jau bija būtiski palielināts, un tas bija paredzēts 6,5, bet šajos grozījumos jau 7. Mainot koeficientu tikai par 0,5, atalgojums augstākajām amatpersonām palielinās par vairāk nekā 600 eiro.
Gribētu akcentēt arī Pašvaldību savienības bažas un Valsts kontroles iebildes. Abas vēstules tika adresētas ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tomēr, uzmanīgi noklausoties apspriešanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne ar vārdu par tām netika pieminēts. Lieki teikt, ka ne Pašvaldību savienībai, ne Valsts kontrolei vārds netika dots.
Pašvaldību savienība gan konceptuāli atbalstīja likumprojektu, jo atkal baidās, ka pašvaldības sadaļa netiks skatīta vispār. Tomēr atzīmēju, ka, lai gan likumprojekta anotācijā ir minēts, ka, nosakot mēnešalgu, tajā skaitā mēnešalgu koeficientus, ir ņemts vērā varas atzaru līdzsvars un hierarhijas princips, tomēr, iepazīstoties ar likumprojekta normām, kas attiecas uz pašvaldību augstāko amatpersonu atalgojumu, secināms, ka iepriekšminētais netiek nodrošināts. Pašvaldību savienība vērš uzmanību arī uz to, ka nav vērtēts, vai visas pašvaldības varēs nodrošināt minimālās mēnešalgas likmes likumprojekta noteiktajā apmērā.
Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka likumprojekta izskatīšanā Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un labas likumdošanas principa ievērošana. Tāpat tā atzīmē arī konkrētas lietas. Piemēram, ka, aizstājot visā likumā vārdus “un kompetenču novērtējumu” ar vārdiem “kompetenču un darba snieguma līmeni”, tomēr netiek risināts jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma politikas balstīšanu darba sniegumā.
Tāpat netiek risināts jautājums par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās un netiek risināti arī citi jautājumi.
No tā visa secināms, ka likumprojekts tiek virzīts neatbilstošā kārtībā, nekvalitatīvs un pilnīgi neatbilstošā laikā, tā izrādot necieņu pret sabiedrību kopumā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.