Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Budžeta paketē steidzamības kārtībā tiek virzīti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Šis ir ļoti svarīgs dokuments mums visiem, un es gribētu paust savu personisko viedokli.

Izsludinot 2021. gada budžeta likumu pagājušā gada nogalē, valsts prezidents vērsās ar vēstuli pie Saeimas priekšsēdētājas un ministru prezidenta, akcentējot virkni jautājumu saistībā ar budžeta paketes apstiprināšanas procedūru, ar kuru mēs arī visi tikām iepazīstināti. Ar interesi pārlasīju arī šogad šo konstruktīvo aicinājumu un droši varu teikt, ka nekas no prezidenta vēstulē norādītā joprojām konsekventi netiek ņemts vērā.

Piemēram, minētā likumprojekta anotācijā norādīts, ka paredzētās atalgojumu sistēmas valsts un pašvaldību institūcijās ieviešana notiks esošā budžeta ietvaros bez papildu finansējuma piesaistes un, tikai sākot ar 2025. gadu, kad iestādes būs veikušas funkciju un amatu pārskatīšanu, varēs lemt par optimālo algu budžeta lielumu un identificēt iestādes, kurām būs nepieciešams papildu finansējums. Līdz ar to neizpildās neviens kritērijs, kādēļ šis likumprojekts būtu virzāms kā steidzams budžeta paketē.

Par steidzamību neizpratnē ir Finanšu ministrija, norādot uz to savā atzinumā, un Valsts kontrole savā vēstulē, kas adresēta Saeimas atbildīgajām komisijām. Visinteresantākā atbilde, ko nācās dzirdēt no likumprojekta virzītāju puses - citādi mēs to nedabūsim cauri vispār.

Jautājums ir tikai - kas un kam jādabū cauri?

Varbūt baidās no tā, ka nebūs atbalsta no sabiedrības, varbūt nesaskaņos atbildīgās institūcijas, nezinu. Likums, kuru paredzēts grozīt, pieņemts 2009. gadā arī steidzamības kārtībā. Tas ir grozīts 33 reizes un no tām 23 reizes steidzamības kārtībā divos lasījumos. Un ir trīs Satversmes tiesas spriedumi attiecībā uz šo likumu. Tā katru reizi, grozot šo likumu, tiek palielināta alga kādai amatpersonu grupai. Nu tai, kurai stiprāks lobijs, vai tai amatpersonai vai nozarei, par kurām panāktas politiskās vienošanās, neizsverot, neizdiskutējot un tā padziļinot nevienlīdzību, netaisnīgumu iestāžu darbinieku starpā un vairojot sabiedrības neuzticēšanos.

Lai izvairītos no haosa, pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iniciatīvas Saeima 2016. gadā uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt jaunu likumprojektu līdz 2017. gadam. Un tikai 2020. gada sākumā Valsts kanceleja varēja informēt par topošo atlīdzības likumu. Likumprojekts ir izstrādāts un tika izsludināts 2020. gada 30. janvāra valsts sekretāru sanāksmē, bet tā arī nekad nenonāca Ministru kabineta darba kārtībā.

Mēģināju saprast, kas tad īsti ir mainījies pa šo laiku un kādas ir atšķirības starp izstrādāto jauno likumu un šiem piedāvātajiem grozījumiem. Un atradu. Piemēram, jaunajā likumā, kas tika prezentēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā 2020. gadā, augstākajām amatpersonām algas koeficients jau bija būtiski palielināts, un tas bija paredzēts 6,5, bet šajos grozījumos jau 7. Mainot koeficientu tikai par 0,5, atalgojums augstākajām amatpersonām palielinās par vairāk nekā 600 eiro.

Gribētu akcentēt arī Pašvaldību savienības bažas un Valsts kontroles iebildes. Abas vēstules tika adresētas ne tikai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, bet arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tomēr, uzmanīgi noklausoties apspriešanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ne ar vārdu par tām netika pieminēts. Lieki teikt, ka ne Pašvaldību savienībai, ne Valsts kontrolei vārds netika dots.

Pašvaldību savienība gan konceptuāli atbalstīja likumprojektu, jo atkal baidās, ka pašvaldības sadaļa netiks skatīta vispār. Tomēr atzīmēju, ka, lai gan likumprojekta anotācijā ir minēts, ka, nosakot mēnešalgu, tajā skaitā mēnešalgu koeficientus, ir ņemts vērā varas atzaru līdzsvars un hierarhijas princips, tomēr, iepazīstoties ar likumprojekta normām, kas attiecas uz pašvaldību augstāko amatpersonu atalgojumu, secināms, ka iepriekšminētais netiek nodrošināts. Pašvaldību savienība vērš uzmanību arī uz to, ka nav vērtēts, vai visas pašvaldības varēs nodrošināt minimālās mēnešalgas likmes likumprojekta noteiktajā apmērā.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka likumprojekta izskatīšanā Ministru kabinetā netika nodrošināts pienācīgs process un labas likumdošanas principa ievērošana. Tāpat tā atzīmē arī konkrētas lietas. Piemēram, ka, aizstājot visā likumā vārdus “un kompetenču novērtējumu” ar vārdiem “kompetenču un darba snieguma līmeni”, tomēr netiek risināts jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma politikas balstīšanu darba sniegumā.

Tāpat netiek risināts jautājums par augstāko amatpersonu tiesībām savienot amatus kapitālsabiedrībās vai citās publiskas personas institūcijās un netiek risināti arī citi jautājumi.

No tā visa secināms, ka likumprojekts tiek virzīts neatbilstošā kārtībā, nekvalitatīvs un pilnīgi neatbilstošā laikā, tā izrādot necieņu pret sabiedrību kopumā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...