Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts amatpersonu lēnīguma un atklātas nolaidības dēļ Latvijā jau divarpus gadus nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna, un atbildība par to vienlīdz jāuzņemas kā Māra Kučinska, tā arī Krišjāņa Kariņa valdībai.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta interneta mājas lapas sadaļā „Tiesību akti” ir atrodama saite ar nosaukumu „Civilās aizsardzības plāns”, kā arī norādes uz diviem likumiem – līdz 2016. gada 1. oktobrim spēkā bijušo Civilās aizsardzības likumu un šajā datumā spēkā stājušos jauno Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu.

Taču, kā izrādās, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ar ģenerāli Oskaru Āboliņu priekšgalā, ne Iekšlietu ministrija, kuras padotībā ir dienests, ne Jāņa Citskovska vadītā Valsts kanceleja, kurai būtu jāuzrauga likumu izpilde arī attiecībā uz likumos paredzētu noteikumu izstrādi, nav nodrošinājušas, lai tiktu ievērots gan likums, gan valsts intereses un likumā noteiktajā termiņā tiktu izstrādāts jauns Civilās aizsardzības plāns, jo vecais līdz ar likumu maiņu vairs nav spēkā.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma pārejas noteikumu 4.punkts skaidri nosaka, ka “Valsts civilās aizsardzības plāns, kas apstiprināts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz 2017. gada 1. augustam”. Tas nozīmē, ka gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā Ministru kabinetam vajadzēja izstrādāt un apstiprināt jaunu Civilās aizsardzības plānu.

Taču, kā izrādās, toreizējā M. Kučinska valdība šo plānu neizstrādāja un nepieņēma ne likumā noteiktajā termiņā, ne līdz sava darba beigām 2019. gada janvārī. Arī vietā nākusī K. Kariņa valdība spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna neesamību ir pieļāvusi līdz šim brīdim. Lai gan visu šo laiku, jau kopš 2017. gada aprīļa, Valsts kanceleju vadīja viena un tā pati persona – J. Citskovskis, arī šī iestāde pieļāva likuma pārkāpumu un plāna neesamību.

Tiesa, 2017. gada 7. novembrī M. Kučinska Ministru kabinets gan ir izdevis noteikumus Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”, bet tie ir tikai noteikumi par plāna struktūru un tajā iekļaujamo informāciju, - pats plāns nav izstrādāts ne tad, ne līdz pat šim brīdim.

Pašreizējais Ministru prezidents K. Kariņš izvairās no skaidras atbildes uz jautājumu – kāpēc atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vēl joprojām nav pieņemts Civilās aizsardzības plāns (CAP) un kas par to ir atbildīgs. Tā vietā viņa preses sekretārs tikai norāda, ka „jaunais Civilās aizsardzības plāns šobrīd atrodas starpinstitūciju saskaņošanas procesā, par ko atbildīga ir Iekšlietu ministrija”, un apraksta pašreizējo krīzes vadības mehānismu.

Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uz aicinājumu minēt iestādi, kas atbildīga par šī plāna izstrādāšanu un pieņemšanu, skaidru atbildi nesniedz. Var saprast tikai to, ka personisku atbildību par to, ka arī viņa pilnvaru laikā – jau ilgāk nekā gadu – plāns nav pieņemts, ministrs noliedz: „Ja jūs uzskatāt, ka esmu personīgi atbildīgs par CAP izstrādes procesu līdz 2019. gada 23. janvārim, tās ir jūsu tiesības. Tādā gadījumā uzreiz rakstiet negatīva rakstura rakstu. Ja jūs neapmierina, ka aktīvi prasu CAP virzību un pieņemšanu, ko es jums varu līdzēt.”

Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadībai ir vesels saraksts ar iemesliem, kuru dēļ ir pārkāpts likums un Latvijai pašlaik krīzes situācijā nav spēkā esoša Civilās aizsardzības plāna.

Pirmkārt, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojekta virzība bijusi „smagnēja”, un, virzot likumprojektu Saeimas 3. lasījumā, ticis lūgts pārejas noteikumos ietvert garāku izpildes termiņu. Taču plāna ieviešanas un apstiprināšanas termiņš neesot ticis pagarināts, - tas noteikts „tikai” viena gada ilgumā.

Otrkārt, kā skaidro VUGD, tikai 2017. gada beigās tikuši apstiprināti visi Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likuma, tajā skaitā jau pieminētie Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumi Nr.658 “Noteikumi par civilās aizsardzības plānu struktūru un tajos iekļaujamo informāciju”.

Pēc šo noteikumu pieņemšanas VUGD bijuši vajadzīgi „tikai” astoņi mēneši, lai izstrādātu „katastrofu riska novērtēšanas rekomendācijas, lai analizētos riskus varētu salīdzināt vienotā matricā”.

Kad nu iestājusies skaidrība gan ar rekomendācijām, gan ar „vienoto matricu”, vēl gads un četri mēneši bijuši vajadzīgi, lai saņemtu un apkopotu ministru iesniegto informāciju par riska novērtējumiem, katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem un citu informāciju, kā arī valsts sekretāru sapulcē izsludinātu Civilās aizsardzības plāna projektu.

Savukārt pašlaik, kad kopš brīža, kad saskaņā ar likumu jaunam Civilās aizsardzības plānam bija jābūt izstrādātam, pagājuši jau divarpus gadi, VUGD esot „saņēmis visu ministriju un citu institūciju atzinumus (iebildumus un priekšlikumus)” par plāna projektu. Līdz marta beigām tas atkārtoti tikšot nosūtīts saskaņošanai visām ministrijām un ieinteresētajām institūcijām.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...