Amatu Valsts policijā zaudējis odiozais Sozinovs, - viņš aizrotēts uz Jelgavu
PIETIEK22.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aizbildināšanās ar „izdegšanu” nav līdzējusi, - sākot darbu jaunajam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, amatu zaudējusi viena no visodiozākajām policijas amatpersonām: Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Sozinovs (attēlā) „dienesta interesēs” uz trim gadiem aizrotēts uz līdzīgu amatu Zemgales reģiona pārvaldē, bet viņa vietā nāks šādu pašu amatu Zemgales pārvaldē ieņēmušais Juris Staļģevics. Pietiek šodien publicē pirms trim gadiem saņemtu lasītāju vēstuli, kurā bija krāšņi aprakstīta A. Sozinova „saimniecība”.
„2017. gada 11. septembrī par nelikumīgā alkohola nelegālo apriti un "točku" biznesu Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja 3 policijas darbiniekus, vienam no tiem pat piemērots apcietinājums.
Valsts policijas (VP) oficiālā pārstāvniecība ļoti aktīvi ziņo par skaļiem noziegumu atklāšanas gadījumiem, kas saistīti ar vienu no VP lielākajām prioritātēm - ēnu ekonomikas apriti mūsu valstī. Policistu aizturēšana par šādu noziegumu - odiozs un kritiku neizturošs gadījums, kas kārtējo reizi met ēnu uz policijas reputāciju.
Šoreiz pat tik nopietni, ka Rīgas reģiona vadība par to klusē, iespējams, cerot, ka kārtējo reizi izdosies "pa klusam" iztikt bez jautājumiem, skandāla un apspriešanas. Neizdosies.
Informācijas slēpšanai no sabiedrības ir savi iemesli. Nonākt uz aizturēto soļa nācās šādām izcilām policijas amatpersonām:
ARMANDS OZOLIŅŠ - Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors, RITVARS KAIMIŅŠ - Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors, SANDIS STUMBERGS - Teikas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieka vietnieks, operatīvo darbinieku šefs. Iecelts amatā no jau minētās Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas.
Rodas nopietnas pārdomas. Pirmkārt, vai ir iespējama situācija, ka Ķengaraga iecirkņa vadība - iecirkņa priekšnieks JURIS ORLOVSKIS, Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks EGĪLS LŪSIS un viņa vietnieks VALENTĪNS ĻEONOVS nevarēja nepamanīt, ar ko nodarbojas viņu darbinieki? Būsim reālisti, iespējams tas nav. Pretējā gadījumā nav skaidrs, vai Ķengaraga iecirkņa vadībai vispār ir kontrole pār iestādi, kuru viņi vada.
Otrkārt, īpaši nozīmīgs ir tas, ka nodarbošanās ar nelikumīgo alkoholu netraucēja SANDIM STUMBERGAM kļūt par operatīvo darbinieku vadītāju Teikas iecirknī un iegūt vēl plašākas iespējas sava "biznesa" attīstībai. Šis fakts ir īpaši nozīmīgs, jo priekšnieku kadru jautājumus visā Rīgas reģionā vienpersoniski lemj viens labi pazīstams cilvēks - Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes šefs ANDREJS SOZINOVS.
Medijos šis vārds ir bieži minēts saistībā ar vairākiem skaļiem (un ne tikai) notikumiem noziegumu apkarošanas jomā. Reprezentabls izskats, kas ļauj domāt, ka Rīgas reģiona Kriminālpolicijā viss notiek taisnīgi un profesionāli, noziegumi tiek atklāti, vainīgie sēžas uz apsūdzēto soļa. Taču daudzi fakti par A. Sozinova ieceltajiem un viņam lojāliem policijas priekšniekiem sabiedrībai nebija zināmi.
1) Pa klusam tika nosūtīts bērna kopšanas atvaļinājumā (tātad joprojām saņemt valsts budžeta līdzekļus) A. Sozinova ieceltais Kriminālpolicijas nodaļas 2. biroja 4. nodaļas priekšnieka vietnieks JURIS LAGZDIŅŠ, kuru Ceļu policijas darbinieki aizturēja, braucot pie stūres aptuveni 3 promiļu alkohola reibumā. J. Lagzdiņš nāk no A. Sozinovam pakļautā 3. biroja (ekonomikas policija), bija ar izteiktām problēmām ar alkoholu. Tas netraucēja A. Sozinovam iecelt J. Lagzdiņu par priekšnieka vietnieku un pēc notikušā saglabāt viņam amatu un atļaut "atpūsties" dekrētā. Atvaļināts nav, nevienas ziņas medijos nebija.
2) 23. augustā par dienestam paredzētā benzīna pildīšanu privātos auto IDB aizturēja JURI AUZIŅU, 1. biroja 2. nodaļas inspektoru. Ilgus gadus A. Sozinovam pietuvināts darbinieks ar izteiktām problēmām ar alkoholu.
3) Medijos 2016. gadā plaši izskanējušais gadījums ar Jūrmalas iecirkņa prieksnieku ALEKSANDRU MELNI, kurš piedalījās sievietes aizturēšanā un izlikšanā no vīra mājas, nepalika slepens. Tomēr jāmin, ka ALEKSANDRS MELNIS savu amatu zaudējis tādēļ, ka arī viņš alkohola reibumā cīnījās ar Ceļu policijas darbiniekiem, savukārt sievietes aizturēšana un izlikšana no mājas, par ko prokuratūra kriminālprocesu izbeidza (tātad, viņas darbībās nebija saskatāms nozieguma sastāvs un aizturēšana, iespējams, bija nelikumīga), nebija pietiekošs arguments, lai izvērtētu A. Melņa atbilstību policijas amatpersonas amatam. A. Melnis arī ir A. Sozinovam ļoti pietuvināta un lojāla persona, un arī viņam A. Sozinovs saglabāja amatu Kriminālpolicijā zem sava spārna.
4) 1. biroja 4. nodaļa, kas nodarbojas ar pedofilijas apkarošanu. Tā ir slavenā nodaļa, kas izmeklēja "Imantas pedofila" krimināllietu. Izmeklēja ilgstoši un bez rezultāta, jo, kā ir zināms, Imantas pedofīlu noķēra tikai un vienīgi tāpēc, ka viņš izdarīja citu noziegumu un viņa DNS cita kriminālprocesa ietvaros tika nosūtīts iekļaušanai DNS nacionālajā datu bāzē, pēc kā tas sakrita ar DNS profilu, kas atradās 1. biroja 4. nodaļas rīcībā.
Šeit jāatzīmē, ka 1. biroja 4. nodaļu tajā brīdī pēc A. Sozinova rīkojuma tika iecelta vadīt 1. biroja 3. nodaļas (narkotiku apkarošana) izmeklētāja IRINA DZEVA, kurai nebija nedz atbilstošas pieredzes kolektīva vadīšanā, nedz atbilstošo zināšanu operatīvās darbības jomā. I. Dzevas iecelšanas rezultātā 1. biroja 4. nodaļas kolektīvs gandrīz pilnībā nomainījās, darbu citās jomā nācās turpināt pieredzējušiem darbiniekiem.
"Imantas pedofila" lietas izmeklēšana līdz DNS sakritībai bija strupceļā, jo nodaļas faktiskās sabrukšanas dēļ atklāt tik smagu un rezonansi izraisījušo noziegumu nebija kam. A. Sozinovs labi apzinājās, ka gadījumā, ja "Imantas pedofils" uzbruks kaut vēl vienam upurim, var aktualizēties jautājums par viņa paša atbilstību ieņemamajam amatam, jo jauns upuris būtu signāls tam, ka A. Sozinova vadītā Rīgas reģiona Kriminālpolicija nav spējīga aizstāvēt sabiedrības locekļus. Rezultātā pēc A. Sozinova rīkojuma milzīgi policijas darbinieku spēki tika iemesti Imantā patrulēšanai par ielām, sabiedriskajā transportā utt.
Jāpiemin, ka patrulēšanā nācās piedalīties milzīgam skaitam operu un izmeklētāju, kuri A. Sozinova rīkojuma dēļ bija spiesti nolikt malā savus tiešos pienākumus, kas bija saistīti ar citu, ne mazāk svarīgu noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu. Situāciju pēkšņi izglāba DNS sakritība, "Imantas pedofils" tika noķerts, sabiedrībai slaveni prezentēts "efektīvs" 1. biroja 4. nodaļas "darbs". Taču ziņas par bezjēdzīgi izlietotiem cilvēkresursiem, par citu darbu novilcināšanu patrulēšanas dēļ, kura ilga ap vienu gadu, izteiktas netika un palika slepenas.
Vēl 1. biroja 4. nodaļas sakarā jāmin tas, ka I. Dzeva nesen tomēr tika pazemināta līdz 2. biroja 3. nodaļas priekšnieka vietnieka amatam (automašīnu zādzību izmeklēšanas nodaļa), un viņas vietā pēc A. Sozinova rīkojuma bez jebkāda konkursa tika iecelta VALĒRIJA SILAJEVA, par kuras amorālo tēlu, uzvedību, fotogrāfijām jau vairākkārtīgi bija rakstīts interneta portālos. V. Silajevas spējas vadīt kolektīvu un kriminālprocesuālo un operatīvās darbības zināšanu apjoms A. Sozinova ieskatā ir pietiekošs, lai izvēlētos šajā amatā tieši šo personu.
Viss minētais, īpaši saistībā ar Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas darbinieku aizturēšanu, prasa atbildi uz vienu jautājumu: vai A. Sozinovs vada situāciju Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijā? Vai jaunieceltais Rīgas reģiona priekšnieks JURIS ŠULTE apzinās situāciju, kas notiek Rīgas reģionā? Kā ir iespējams, ka darbu savos amatos joprojām turpina Ķengaraga iecirkņa priekšnieki E. Lūsis un J. Orlovskis, tajā skaitā pēc medijos jau minētā cigarešu ražošanas iekārtas pazušanas skandāla? Viss, kas ir norādīts, ir signāli, ka Rīgas reģiona Kriminālpolicijā kaut kas nav kārtībā.
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
