Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Līdz šim visās Saeimās ir veidotas parlamentārās izmeklēšanas komisijas atsevišķu jautājumu noskaidrošanai. Par šādu komisiju izveidošanu bieži cīnās opozīcijas partijas, kas cer ar to palīdzību risināt sev svarīgus jautājumus. Opozīcijai Saeimā ir garantētas tiesības norādīt uz problēmām un izveidot izmeklēšanas komisiju neatkarīgi no tā, ko par to domā Saimas pozīcijas partijas. Parlamentārajai izmeklēšanas komisijai ir tiesības pārraudzīt izpildvaras darbību.

Ir skaidrs, ka Saeimas opozīcijas partijas izmanto šo iespēju un veido parlamentārās izmeklēšanas komisijas. Piemēram, iepriekšējā Saeimā tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija opozīcijas partijas “No sirds Latvijai” vadītājas Ingunas Sudrabas vadībā, kas izmeklēja tā saukto “oligarhu lietu”, - komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls “Ir” publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tādi Latvijā pazīstami personāži kā Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers pārrunājuši ietekmes sfēru sadalīšanu dažādos uzņēmumos, medijos un politikā.

Atzīstot, ka ir bijušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas, kas ir sniegušas vērā ņemamus secinājumus un priekšlikumus likumu uzlabošanai, arvien biežāk šīs komisijas kļūst diezgan bezjēdzīgas. Izņēmums nav arī šajā Saeimā izveidotā parlamentārā izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izpētei. Par šādas komisijas izveidošanu aktīvi cīnījās partijas “Saskaņa” deputāts Ivars Zariņš un no Kaimiņa partijas saraksta ievēlētais Didzis Šmits. Arī pirms Saeimas vēlēšanām Zariņš un Šmits bija vieni no aktīvākajiem cīnītājiem pret OIK, un Kaimiņa partija solīja to atcelt uzreiz pēc ievēlēšanas Saeimā.

Ceturtdien Zariņš paziņoja, ka ir nolēmis pamest darbu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Viņa vietā tika iecelts Jānis Ādamsons, kurš ir darbojies jau vairākās parlamentārās izmeklēšanas komisijās un ir uzskatāms par veterānu šajā jomā. Visvairāk atmiņā ir palikusi izmeklēšanas komisija, kurā Ādamsons izmeklēja pedofilijas skandālu (2003.gadā Ādamsons paziņoja, ka vairākas amatpersonas, piemēram, Andris Šķēle, Valdis Birkavs un Andrejs Sončiks ir saistīti ar pedofilijas lietu).

Zariņam traucējot tas, ka par komisijas vadītāju ir iecelta Ieva Krapāne no Kaimiņa partijas. Vēl Zariņam nav paticis, ka komisijā gatavojās strādāt Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”, kurš gan arī vēlāk atkāpās no darba šajā komisijā. Viņa vietā tika iecelts Atis Lejiņš.

Šie Zariņa argumenti izklausās diezgan dīvaini un pat smieklīgi. Nav īsti skaidrs, kāpēc Zariņš bija iedomājies, ka tieši viņam ir jākļūst par izmeklēšanas komisijas vadītāju. Kā piektajā klasē skan Zariņa paziņojums, ka pēc tam, kad par komisijas vadītāju tika ievēlēta Krapāne, viņš esot sapratis, ka nevienam neesot vajadzīga viņa kompetence un pieredze. Citiem vārdiem sakot, mazais Pēterītis apvainojās uz Anniņu, kura atņēma viņam spainīti un lāpstiņu smilšu kastē.

Nav skaidrs, kāpēc Zariņš uzskata, ka viņš savu kompetenci un pieredzi nevarētu izmantot, turpinot darbu izmeklēšanas komisijā. Viņam neviens neliegtu izmantot izmeklēšanas komisijām paredzētās pilnvaras sev interesējošu jautājumu noskaidrošanai un amatpersonu iztaujāšanai. Neviens neliedz Zariņam apšaubīt vai nepiekrist komisijas slēdzienam, ja viņa viedoklis būtu atšķirīgs no tā – Zariņam ir visas iespējas publicēt atsevišķi savu viedokli par komisijā veikto izmeklēšanu un tās secinājumiem (starp citu, šāda prakse bieži bija vērojama arī iepriekšējās Saeimās veidoto izmeklēšanas komisiju darbībā, kad atsevišķi deputāti publicēja atšķirīgus vērtējumus).

Jau iepriekš savu neapmierinātību par nevirzīšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijā izteica Didzis Šmits, kurš šī iemesla dēļ paziņoja par izstāšanos no Kaimiņa partijas frakcijas. Šmita vēlēšanās iesaistīties parlamentārajā izmeklēšanas komisijā izskatās vismaz liekulīga. Viņam tika piedāvāts ekonomikas ministra portfelis Krišjāņa Kariņa valdībā, un šajā amatā Šmits varētu pierādīt savus patiesos nodomus cīņā pret OIK. Tā vietā Šmits pēkšņi paziņoja, ka Kariņš viņam neļauj cīnīties pret OIK un tāpēc viņš nevarot būt ekonomikas ministrs. Līdz ar to nav īsti skaidrs, ko tad Šmits gribēja darīt parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, ja jau pat ekonomikas ministra amats viņam nebija īsti labs cīņai pret OIK.

Saeimas sēdē debatēs par šīs komisijas veidošanu Zariņam un Šmitam pievienojās arī no Kaimiņa partijas un frakcijas izmestais Aldis Gobzems, kurš apsūdzēja savus bijušos frakcijas biedrus bezmaz visos pasaules grēkos. Arvien biežāk ne tikai Zariņš, Šmits un Gobzems, bet arī citi “Saskaņas” deputāti runā par cīņu pret “Jauno Vienotību”, kas esot vainīga visās nepatikšanās Latvijā. Tiesa, šie deputāti neizmanto pat tās tiesības, kas viņiem ir dotas darbībai parlamentāro izmeklēšanas komisiju ietvaros.

Ir redzams, ka Zariņam un Šmitam daudz svarīgāka par OIK problēmas risināšanu ir vienkārši bļaustīšanās par slikto “Jauno Vienotību” un citiem ļaunajiem spēkiem, kas viņiem neļaujot atcelt OIK un sakārtot šo jomu pēc viņu ieskatiem. Paradoksālā kārtā “Saskaņas” un viņu satelītu retorika no citām partijām ir atgriezusies pirmsvēlēšanu kampaņas laikos, kad tika izmantoti tieši tādi paši saukļi un izkliegti līdzīgi lozungi. Var tikai stādīties priekšā, kas Latviju sagaidītu gadījumā, ja “Saskaņa” kopā ar Kaimiņa partiju būtu ieguvusi vismaz 51% vēlēšanās un būtu izveidojusi valdību. Vismaz nebeidzama jautrība tad būtu garantēta.

Bēdīgākais visā šajā stāstā ir tas, ka Zariņš kopā ar “Saskaņu” un saviem domubiedriem, piemēram, Šmitu un Gobzemu turpina graut Saeimas imidžu un mazināt ticību Saeimas spējai darboties konstruktīvi un loģiski. Ar šādu ampelēšanos parlamentārajā izmeklēšanas komisijā Saeima tiek padarīta smieklīga un vāja, arvien mazāk iedzīvotāju pozitīvi vērtē tās darbu.

Iespējams, ka loģiskākais tikko izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmums būtu pašlikvidēties, atzīstot, ka tā tika izveidota atsevišķu deputātu populistisko ambīciju dēļ. Pēc notikušajām kaislībām tās izveidošanas laikā tāpat maz kurš ticēs, ka komisija darbojas konstruktīvi un tās darbības rezultāti būs lietderīgi un vērā ņemami OIK situācijas uzlabošanā. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka šai komisijai nav gaidāmas vieglas dienas un tās darbībai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...