Angažēti ierēdņi mēģina maldināt politiķus un sabiedrību?
Neregulāro pārvadātāju iniciatīvas grupa24.02.2015.
Komentāri (50)
Iesaki rakstu: 
Izlasījām portālā Pietiek Jura Ādamsona rakstu „Vai Saeimas deputāts Valērijs Agešins ir nelegālo pārvadātāju lobists parlamentā?”. Raksta autors, izklāstot problēmas būtību, demonstrē savu acīmredzamo nekompetenci par Latvijas pasažieru pārvadājumu nozarē notiekošo. Lasītājiem saistībā ar šo rakstu, iespējams, var rasties jautājumi un pat neizpratne, tādēļ vēlamies paust savu viedokli.
Jau ilgus gadus dažādi angažēti Satiksmes ministrijas ierēdņi mēģina iestāstīt sabiedrībai, ka neregulārais pārvadātājs ir gandrīz vai viens un tas pats, kas nelegālais. Šī ir vārdu spēle, kas ir vērsta uz to, lai maldinātu cilvēkus, kas lasa un skatās ziņas, bet kuriem nav laika īpaši iedziļināties problēmas būtībā un nav pienākums pārzināt visus likumus un definīcijas.
Autopārvadājumu likuma izpratnē regulārie pārvadājumi ir pasažieru pārvadāšana ar piemērotiem transportlīdzekļiem, saskaņā ar noteiktiem kustības sarakstiem, regulāri pa noteiktu maršrutu ar iepriekš noteiktu braukšanas un bagāžas pārvadāšanas maksu. Citiem vārdiem - sabiedriskais transports. Savukārt neregulārie pārvadātāji ir viss tas, kas nav sabiedriskais transports: ekskursijas, kāzas, starppilsētu braucieni, braucieni uz atpūtas vietām un vispār jebkuri grupas braucieni.
Šī tā saucamā „problēma” ar nelegāliem pārvadātājiem ir mākslīgi uzpūsta. To saprata 9., 10. un 11. Saeima, tāpēc arī neatbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā. Ir acīmredzami, ka pats minētā teksta „autors” (nav zināms, vai tieši viņš to ir rakstījis) nepārzina nedz šīs nozares likumus, nedz arī problēmas būtību.
Saeimas deputāti regulāri rakstiski tiek informēti par situāciju nozarē, tāpēc daudzi deputāti, tai skaitā V. Agešina kungs, būdami diplomēti juristi vai ekonomisti, saprata, ka grozījumi Autopārvadājumu likumā ir pretrunā pasažieru interesēm. Starp citu, 9., 10., un 11. Saeimas darbības laikā pret šādiem grozījumiem ir balsojuši vairāki deputāti no dažādām partijām. Un paldies viņiem visiem par to!
Pašlaik Satiksmes ministrija, Autotransporta direkcija un Latvijas pasažieru asociācija, iniciējot grozījumus Autopārvadājumu likumā, ir izgājusi ārpus nepieciešamo reformu robežām. Lai iznīcinātu nelegālos autopārvadātājus, bija pilnīgi pietiekami izdarīt grozījumus „Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, kas 2014.gadā tā arī notika. Tas, kas notiek tagad, rada aizdomas, ka minēto institūciju ierēdņi dzīvo kaut kādā savā pasaulē, jo viņu tā saucamā „cīņa ar nelegālajiem pārvadātājiem” var novest pie tā, ka tiks iznīcināti arī pilnīgi legāli strādājošie neregulārie pārvadātāji.
Pasažieru plūsma ir krietni samazinājusies visā autopārvadājumu jomā, tāpēc valda liela konkurence. Tieši šī ir galvenā problēma, kāpēc Satiksmes ministrija cenšas grozīt Autopārvadājumu likumu. Mazāk konkurentu - mazāk problēmu. Mārketings lielajos autobusu parkos sen nav pārdomāts un uzlabots atbilstoši demogrāfiskajai situācijai valstī. „Uzsēdināti uz dotāciju adatas”, monopolisti nevēlas samazināt savus izdevumus un visādi cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kas ir pieprasītāki un pieejamāki, pateicoties elastīgākai attieksmei pret pasažieriem.
Nedrīkst aizmirst arī to, ka visi komerciālie (neregulārie) pārvadātāji maksā akcīzes nodokli, no kura galu galā sabiedriskajam transportam maksā dotācijas. Neregulārie pārvadātāji ne tikai piedalās sabiedriskā transporta dotēšanā, cenšas izdzīvot bargajos ekonomiskajos apstākļos, cīnās ar kopējās pasažieru plūsmas samazināšanos, bet arī spiesti cīnīties par to, lai lielie autobusu parki nepaliktu vienīgie monopolisti tirgū.
Pēdējo gadu laikā neregulārie pārvadātāji pilnīgi ir zaudējuši iespēju plānot savu biznesu, jo situācijā, kad to nemitīgi mēģina iznīcināt, nav skaidrs, vai nākamajā mēnesī būs darbs. Šī Satiksmes ministrijas ikgadējā ņirgāšanās un mēģinājumi grozīt Autopārvadājumu likumu, pilnīgi ignorējot pasažieru intereses, var likvidēt neregulāro pārvadājumu biznesu kā tādu. Ja Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un Latvijas pasažieru asociācijas ierēdņi sasniegs savu mērķi, tad ierindas pasažieriem vairs nebūs brīvas izvēles. Monopolisti - autobusu parki - paaugstinās biļešu cenas un pilnīgi nebūs motivēti uzlabot savu servisu. Kāpēc to uzlabot, ja nav konkurences?
Kas būs zaudētāji? Protams, ierindas iedzīvotāji.
Foto - flickr.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
