ANO viedoklis: noziegumu kvalifikācija jāsniedz tiesai
Vladimirs Lindermans31.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
27. oktobrī Ženēvā notika preses konference, kurā piedalījās Ravina Šamdasani (Ravina Shamdasani), ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja oficiālā pārstāve.
Uz žurnālista jautājumu, vai Gazā notiekošais nebūtu jāklasificē kā genocīds, Šamdasani kundze atbildēja:
"Esam ļoti satraukti par to, ka notiek kara noziegumi. Esam satraukti par Gazas iedzīvotāju kolektīvo sodīšanu kā atbildi uz nežēlīgo Hamās uzbrukumu, ko arī varētu vērtēt kā kara noziegumu. Mūsu analīze pašlaik nevar sniegties tālāk. Noziegumu kvalifikācija jāīsteno tiesas instancēm.”
https://www.unognewsroom.org/story/en/2068/bi-weekly-press-briefing-27-october-2023, 43.07 - 44.08 min.
Tieši šo principu – “noziegumu kvalifikācija jāīsteno tiesas instancēm” – esmu aizstāvējis jau 2022. gada martā, kad Latvijas iedzīvotājus sāka apcietināt par “nepareizo” Krievijas – Ukrainas kara traktēšanu. Turpināju to aizstāvēt arī cietumā un pēc atbrīvošanas. Dažas publikācijas par šo tematu parādījās portālā pietiek.com. https://pietiek.com/raksti/krievijas__ukrainas_kars_un_kriminalprocesi_latvija_vai_741_panta_piemerosana_ir_pamatota_raksts,_kas_jurista_vardam_bija_nepareizs/
Desmitiem cilvēku ir saukti pie atbildības pēc Krimināllikuma 74.1 panta “Genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana”. Mazai valstij 30-40 cilvēki – tas ir daudz. Tās ir represijas.
Valsts drošības dienests sāka štancēt kriminālprocesus pēc 74.1 panta, kad ne tikai nebija neviena pierādīta kara nozieguma Ukrainā – nebija pat uzsākta normāla izmeklēšana. Vēl medicīnas eksperti nebija apskatījuši bojā gājušo ķermeņus, bet VDD izmeklētājs Rīgā, izrādījās, jau zināja, ka krievi izdarījuši kara noziegumu. Interesanti, no kurienes? No masu medijiem?
ANO Neatkarīgā starptautiskās Ukrainas pārkāpumu izmeklēšanas komisija publicēja savu pirmo pārskatu tikai 2022. gada 18. oktobrī. Līdz tam brīdim es jau paspēju pavadīt četrus mēnešus cietumā. Un ne tikai es.
Mani mēģinājumi iesaistīt diskusijā par šo tematu juristus un politiķus nav vainagojušies ar panākumiem. Totāla klusēšana. Varbūt tagad, ņemot vērā Gazā notiekošo, mēles atraisīsies?
Un ko lai iesāk ar faktu, ka viena daļa Latvijas iedzīvotāju simpatizē Izraēlai, bet cita – palestīniešiem? Apcietināt, tiesāt tos, kuru viedoklis nesakrīt ar varas iestāžu viedokli? Un, kad varas iestāžu viedoklis mainīsies uz pretējo (kas šajā gadījumā ir visai iespējams), – “pārtiesāt” visu otrādi?
Vai arī iemācīties dzīvot sabiedrībā, kur cilvēkiem var būt dažādi viedokli pat šādos asos jautājumos?
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
