Iesaki rakstu: 
Beidzot kāds to pateicis skaļi — Ventspils kriminālprocesu «arestētās mantas glabātājs» Rūdolfs Meroni atbilst visām trim klasiskajām oligarhijas pazīmēm: ietekme uz medijiem, politiskā «aizmugure» partijās un ievērojami finansiālie resursi. Tikpat klasiski — šie resursi iegūti, tos vienkārši pievācot savā rīcībā ar valsts iestāžu (šinī gadījumā prokuratūras) atbalstu.
Dokumentālā īsfilma «Ietekmētājs» tika izlaista īsi pirms Saeimas vēlēšanām, lai iezvanītu Anša Pūpola jauno videožurnālistikas resursu Nemelo.lv. Tomēr tagad, kad A. Pūpols pats paziņojis par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir iemesls šo īsfilmu noskatīties vēlreiz un pavērtēt to ar jaunām acīm. Īsfilma «Ietekmētājs» noskatāma lapā Nemelo.lv, links atrodams arī ej.uz/Ietekmetajs
Pūpols: «Meroni ir oligarhs!»
Jau pašā pirmajā «Ietekmētāja» teikumā A. Pūpols beidzot skaidri pasaka to, ka Rūdolfs Meroni ir kļuvis par oligarhu Latvijā — par oligarha pazīmēm tipiski uzskata kontroli pār milzu biznesiem (šinī gadījumā tā ir visiem zināmā kontrole pār Ventbunkeru, Kālija parku, Ventspils Tirdzniecības Ostu, jauno ogļu terminālu, Noord Natie Ventspils Terminalu utt., utt.), kam jāpieskaita kontrole pār medijiem — šinī gadījumā tas ir portāls BNN.lv, mēģinājumi nopirkt Radio SWH un reklāmas līgumi ar daudziem citiem medijiem, plus speciāls statuss attiecībā uz Latvijas Avīzi. Trešā oligarhijas pazīme ir tieša ietekme uz politiskajiem spēkiem, kā arī tiesu sistēmu, un tieši šo aspektu pēta īsfilma «Ietekmētājs».
Atgādinot, ka publiski jau plaši tikuši apspriesti R. Meroni kontrolēto uzņēmumu maksājumi uz firmiņām, kuru īpašnieki ir tādi politiķi kā Artuss Kaimiņš un Ģirts Valdis Kristovskis, A. Pūpols turpina: «Nu mums kļuvis zināms par plašāku ietekmēšanu: [Šveices] advokāts maksājis arī Latvijas Reģionu apvienības vadītāja Daiņa Liepiņa firmām, kā arī ar kādreizējās Zatlera Reformu partijas saistītajām personām, sadarbojies ar Saskaņu.»
Kriminālprocess par mazgāšanu
«Mums ir uzsākts [krimināl]process saistībā ar naudas piesavināšanos un piesavinātās naudas legalizāciju,» filmā saka Raitis Kalnačs, Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas 1. pārvaldes priekšnieks. Šis pieredzējušais virsnieks jau vairāk kā 10 gadus apkarojis ekonomiskos noziegumus, tajā skaitā tieši Ventspilī, par ko viņu savulaik centušies izēst no darba. Kad policijas priekšniecība saprata, kas patiesībā notiek, R. Kalnaču atlaišanas vietā paaugstināja. Tagad viņš kļuvis jau par pārvaldes priekšnieku un apstiprina, ka šobrīd tajā uzņēmumā, kas nokļuvis zem kriminālprocesa mikroskopa, R. Meroni ir amatpersona.
«Nauda gājusi arī uz aizdomīgām SIA, kuru valdēs atrodami Krievijas pilsoņi, kuri nekad nav rādījušies Latvijā,» ziņo īsfilmas autors. Formālais pamats — it kā reklāmas pakalpojumu pirkšana Ventbunkera vārdā, izvietojot reklāmu Draugiem.lv un TVNetā. Valsts Ieņēmumu Dienests noskaidrojis, ka tur Ventbunkera reklāma parādījusies neesot.
Tālāk filmā intervēts viens no bijušajiem Ventbunkera valdes locekļiem — Edgars Ciniņš, kurš apstiprina, ka savulaik redzējis aizdomīgus maksājumus, un piebilst, ka viņš par tiem jau šobrīd liecina KNAB.
Maksāts pat Ozolnieku ledus hallei
Viens no interesantākajiem jaunumiem īsfilmā «Ietekmētājs» — konstatēti maksājumi no Ventbunkera uz Ozolnieku mazpilsētas ledus halli vismaz 37 tūkstošu eiro apmērā. Nauda skaitīta it kā par Ventbunkera reklāmas izvietošanu ledus hallē, taču — tāpat kā gadījumā ar interneta portālu reklāmu — nekāda Ventbunkera reklāma Ozolniekos parādījusies nav: «Kā liecina VID izmeklēšana, Liepiņš pat logo neizvietoja: saņēma naudu, un viss.»
Šeit būtu interesanti izdarīt aptauju visu to Pārventas uzņēmumos strādājošo cilvēku ģimenēs (sevišķi tajās, kuru apgādnieki R. Meroni «saimniekošanas» dēļ atlaisti no darba pēdējos desmit gados vai kuriem samazinātas algas): vai šie cilvēki vispār zina, kurā Latvijas malā atrodas tāda Ozolnieku mazpilsēta? Vai viņi stādās priekšā, kā varētu izskatīties turienes ledus halle?
Ozolnieku mērs un ledus halles būves iniciators ir Dainis Liepiņš — pieredzējis politiķis, kādreizējais Ainara Šlesera komandas cilvēks, bijis pat Saeimas deputāts, taču pazaudējis amatu Saeimā pēc tam, kad visās instancēs ticis notiesāts par mahinācijām ar valsts amatpersonas deklarāciju. Tagad viņš spēj tikai izdvest: «Es neesmu grāmatvedis.»
D. Liepiņš divas reizes braucis uz Vīni pie R. Meroni. Pirmā tikšanās neesot bijusi veiksmīga: R. Meroni pie galda vienatnē strauji izdzēris veselu pudeli un «atlūzis». Par otro nekas netiek paskaidrots.
Tāpat nekādas konkrētas atbildes A. Pūpolam neizdodas saņemt no zatlerietēm Sandras Sondores-Kukules un Ingas Antānes. Pēdējā toties apstiprina, ka R. Meroni «ir arī īpašnieks Ventspils uzņēmumos» un «protams, ka viņam interesē politiskie procesi!»
Šveicietis un suņubūda
Papildus jau mēnešiem ilgi presē analizētajiem pārskaitījumiem starp R. Meroni uzņēmumiem, ieskaitot SIA Airtech, un deputāta A. Kaimiņa firmu Suņubūda, īsfilmā izskan jaunas aizdomas: vēl viens KPV LV partijas līderis Atis Zakatistovs vedis pārrunas par 150 tūkstošu eiro saņemšanu no R. Meroni pārvaldībā esošajiem arestētajiem uzņēmumiem. Uz A. Pūpola jautājumiem par to, vai ziņas par 150 tūkstošiem ir patiesība, A. Kaimiņš neatbild, atrunājoties ar... jautājuma «garlaicību». Uz nākamo jautājumu «cik bieži esat ticies ar Rūdolfu Meroni?» Saeimas deputāts atcērt: «89 436!»
Uz šādu tīšuprātīgi absurdu sarunas pavērsienu žurnālists neapmulst un mierīgi jautā tālāk: «Tad ko runājāt pēdējā no šīm reizēm?» Tagad A. Kaimiņš sāk svīst un putroties, atbildēdams: «Ēdām šņabi un dzērām kotletes...»
Nav aizmirsts parādīt arī klusās saiknes starp R. Meroni un Saskaņu, intervēts saskaņiešu frakcijas līderis Jānis Urbanovičs, savukārt E. Ciniņš kameras priekšā apstiprina: jā, R. Meroni izteicies par divvalodību Latvijā, par otras oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Citos vārdos, bet saturiski to pašu apstiprina arī I. Antāne.
Intelektuālā mazspēja prokuratūrā
«Ietekmētājs» raksturo Latvijas prokuratūras darbību ar vārdiem «intelektuālā mazspēja». Tam var piekrist: pēdējo divu gadu laikā Latvijas mediji publicējuši kaudzes ar dokumentiem un pierādījumiem, kas demonstrē — prokuroru mērķis ir bijis nevis izmeklēt kriminālprocesus Ventspilī, bet gan piesegt «arestētās mantas glabātāja» R. Meroni izdarības, mazpamazām pārliekot arestētos un mantas konfiskācijai pakļautos uzņēmumus savā kabatā.
Finansu izteiksmē lielākā pagaidām pierādītā afēra ir bēdīgi slavenā Ventspils naftas akciju pārdošana 2015. gada 17. septembrī, kad tika paziņots: Kipras ofšors Euromin Holdings par nieka 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils Naftas akciju paketi, kas līdz tam piederēja R. Meroni pārziņā esošajai A/S Latvijas Naftas tranzīts. Viena Ventspils naftas akcija tika pārdota par 1,77 eiro, kamēr faktiskā cena vēlāk izrādījās 4,56 eiro gabalā! Tātad Latvijas Naftas Tranzītam nepilnu 80 miljonu eiro vietā bija jāsaņem ap 206 miljoniem — zaudējumi veidoja 126 miljonus!
Izrādījās, ka šo afēru prokurori veicinājuši un atbalstījuši. R. Meroni intereses Latvijā kūrējošā advokātu biroja Spilbridge jurists Andrejs Eglītis bija ziņojis R. Meroni, ka viņa kolēģe «sarunāja vakar tikšanos ar prokuroru Juri Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas Tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un [...] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas Tranzīta iesnieguma izskatīšanā».
No šīs vēstules kopijas izrietēja, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, jo par iesniegumiem saistībā ar arestēto mantu īstenībā bija jālemj procesa virzītājam, kas uz to brīdi jau sešus gadus bija Rīgas Apgabaltiesas tiesneši!
Tikmēr no Pietiek.com publicētajiem epastiem izrietēja, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: «J. Juriss ieteica šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas Tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas Tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”
Vēlāko notikumu hronoloģiskā secība liecina, ka tieši tā ir noticis: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc vēlamās atbildes saņemšanas Ventspils Naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro — par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās faktiski bijušas vērtas.
Kāpēc filmā šī epizode izlaista?
Šī ir vieta, kur īsfilmu «Ietekmētājs» ir jāsāk kritizēt. Ansis Pūpols šo kliedzošo afēru 206 miljonu apmērā, kas tikusi pastrādāta ar Ģenerālprokuroras aktīvu līdzdalību un atbalstu tās organizēšanā, nevis vienkārši izlaiž un noklusē, bet griežas pie prokurora Jura Jurisa! Prokurors nevis tiek konfrontēts ar faktiem un afēru pierādošajiem dokumentiem, bet šim tiek dota iespēja novelt atbildību uz VID!
Tas ir tas pats, kas prasīt Ziemeļkorejas premjerministra Paka Pongju viedokli, ko viņš domā par sava līdera Kima totalitārismu, un cerēt, ka premjerministrs atmaskos totalitārā režīma noziegumus.
Tāpēc J. Jurisa atbilde par R. Meroni pārvaldītajiem uzņēmumiem ir pelnījusi, lai to nocitētu pilnībā: «Nuja, ēēē... tas pamatjautājums ir tāds, ka sākumā ir jānoskaidro, kāda ir šo te līdzekļu izcelsme, kāda ir viņu virzība, un līdz ar to, faktiski, mēs runājam par vienas juridiskas personas, nodokļu maksātāja... aktīviem, (viltīgi smaida) un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam sākumā ir jātiek galā ar šiem te jautājumiem, jā, ar šiem jautājumiem tiks galā tādā veidā, ka saskatīs kaut kādus likuma pārkāpumus, kuri saturēs iespējamā noziedzīgā nodarījuma pazīmes, tad, protams, var tikt lemts arī jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu...»
Sapratāt, ja?
Īsfilma «Ietekmētājs» noskatāma lapā Nemelo.lv, kā arī ej.uz/Ietekmetajs
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
