Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim viņi paši bija pārliecināti, ka tieši tā vajag. Kuratori, kuri virzīja viņus līdz kriminālās pasaules virsotnēm, bija iedvesuši tiem pārliecību par piederību augstākajai kastai, jaunajai aristokrātijai, kurai piederēs arī viņu pēcnācēji. Tad nu abi centās piešķirt dzimtai aristokrātiskumu atbilstoši savai saprašanai.

Pilnvērtīgs jaunā koncepta aristokrāts tiek ģenerēts trīs paaudzēs. Laulībām jānotiek starp zināmu kontingentu personām, un dzīvē jāievēro noteiktas prasības. Tas nav grūti, ja reiz esi izdarījis izvēli. Turpretim abi iepriekš minētie indivīdi pieļāva kļūdas, jo gribēja visu un uzreiz. Varbūt tieši ar to izskaidrojams viņu bēdīgais liktenis.

Sabiedrības virsotnē vērojam arī jaunos aristokrātus, kuru lidojums ir piezemētāks, tomēr ir skaidra ilgtermiņa perspektīva. Kādreiz jokoja, ka sociāldemokrātisko partiju vada trijotne Bojārs tēvs, Bojārs dēls un Īvāns - svētais gars. Jaunajā Saeimā vērojam jau divus pārus ar uzvārdiem Krištopans un Šlesers, kas ir tēvi un dēli. Esam jau pieraduši pie profesionāliem deputātiem, tomēr deputātu dinastiju veidošanās ir jauns kvalitatīvs lēciens Latvijas kastu sabiedrības attīstībā.

Kāpēc cilvēki vēlas kļūt par deputātiem? Izcilākie eksemplāri vēlas izvairīties no atbildības par krimināliem noziegumiem vai iedvest elpu savos panīkušajos biznesos. Viduvējības tiecas nokļūt pie naudas dalīšanas, cerot uz komisiju un labumiem, ko tie saņems no pašmāju vai ārvalstu saimniekiem. Margināļi cer izkļūt no parādiem un saņemt deputāta algu, kas nāk kā debesu manna. Pārējie ir (jaunie) censoņi, kuri Saeimā uzņem augstumu, lai saņemtu pielaidi lielajiem medus podiem. Visi kopā viņi veido to milzīgo caurumu, kurā pazūd valsts budžeta un aizņēmumu miljardi.

Viens no deputātiem nesen publiski izteica draudus izrēķināties ar žurnālistu. Par to var izlasīt visos ziņu portālos, tāpēc mūsu mērķis nav nosaukt vārdus un iztirzāt notikumu detaļās. Mēģināsim noskaidrot, kā tas var būt, ka sabiedrībā dominē primitīvākie instinkti? Kādas vērtības veido mūsu sabiedrisko apziņu?

Esmu rakstījis par līdzīgām tēmām jau iepriekš, tāpēc nojaušu, kāda būs lasītāju reakcija. Lūdzu, saglabājiet mieru, dāmas un kungi! Šis ir antropoloģisks pētījums.

Domu eksperiments

Lai izprastu problēmu no pirmsākuma, iedomāsimies hipotētisku sabiedrību, ko veido vienas sugas primāti. Sabiedrībā ir vērtību skala, ko veido sugas īpatņu prasmes, kas vajadzīgas, lai izdzīvotu skarbajos džungļos. Tā vai citādi šīs prasmes ir saistītas ar veiklību, kas nepieciešama, lai izvairītos no plēsoņām, uzrāptos kokā pārtikas meklējumos un no saviem augstumiem trāpīgi mestu ekskrementus uz citu sugu pārstāvjiem.

Sabiedrībai attīstoties, drošības un iztikas jautājumi atvirzās fonā. Īpatņiem parādās brīvais laiks, kuru tie vēlas veltīt atpūtai un izklaidei. Lieliska izklaide ir savu spēju apjūsmošana, kas ceļ arī visas cilts pašapziņu kopumā. Tā rodas spēles.

Spēles būtība ir vērtīgās prasmes demonstrēšana un baudīšana komforta apstākļos. Spēlētāji un skatītāji ir labi paēduši, un tiem nav jābaidās no pēkšņa uzbrukuma. Gluži pretēji, spēlētāji cīnās par iespēju dominēt, bet skatītājos rodas viegli skurbinoša agresivitāte attiecībā uz pretējās puses līdzjutējiem. Tie ir citas sugas mērkaķi, mums viņi nepatīk, un mēs viņus sasitīsim lupatās!

Līderi sabiedrībā, nauda, ekonomika, dzīves areāls un jaunās tehnoloģijas

Mūsu cilts īpatņi ir labi padevušies augumā. Tāpēc īpaši populāra ir spēle, kurā jācenšas iemest bumbu augsti novietotā grozā. Tie, kuriem tas labi padodas, izpelnās atzinību un popularitāti. Mātītes vēlas ar viņiem kopoties, bet tēviņi ir gatavi izvirzīt tos par saviem barvežiem.

Turpinot mūsu domu eksperimentu, noliksim sevi kādas augstāk attīstītas rases pozīcijās. No mūsu viedokļa būtu lietderīgi minētos primātu barus organizēt ar mērķi gūt labumu no tiem. Viņi mums varētu piegādāt mežā atrodamos labumus, bet mēs viņiem pretī varētu dot krāsainas kartiņas. Šādi iegūtām kartiņām ir vērtība no primātu viedokļa, un tie var izmantot tās, lai izveidotu savas preču - naudas attiecības (ekonomiku), ciktāl viņi to vēlas un spēj.

Vēl mēs varētu vēlēties izmitināt primātu ciltis kādā norobežotā zemes daļā, lai tie nemaisās mums pa kājām, nezog mūsu mantas, nepiemēslo mūsu apkārtni un netraucē mūs ar savu lēkāšanu. Sabiedrībai attīstoties, mēs pakāpeniski varētu nodot viņiem mūsu tehnoloģijas, palielinot atdevi no katra primāta, vienlaikus pastiprinot kontroli pār tiem un paātrinot procesus sabiedrībā kopumā.

Patiesībā arī spēles, ar kurām tik ļoti aizraujas primāti, nāk no mums, bet lai nu paliek, kā ir.

Selekcija, sagatavošana un komandas darbs (teamwork)

Kā jau teikts, primātu barus vajag organizēt, jo mēs nevaram izskaidrot un vadīt katru atsevišķi. Lai to dara primātu dabiskie līderi, kuriem viņi klausa. Mūsu uzdevums ir izvēlēties un sagatavot līderus, caur kuriem tad arī notiks iepriekšējā punktā minētās rīcības.

Izvēloties līderus, nākas atbildēt uz daudziem būtiskiem jautājumiem. Vai var izdresēt brīvi izvēlētu mērkaķi tā, lai tas met bumbas grozā labāk par visiem pārējiem? Nē, pastāv būtiski izvēles kritēriji. Pirmkārt, ir jābūt dabas dotai veiklībai un fiziskai attīstībai. Spēles gaitā apkārt skraida, lēkā un traucē pretējās komandas spēlētāji. Tāpēc, otrkārt, ir vajadzīga prasme sadarboties (saspēlēties) ar savējiem. Treškārt, vajadzīga absolūta pakļaušanās treneru (tas ir - mūsu) norādījumiem, kas jāizpilda bez ierunām, ar patiesu centību un vienmēr.

Lielākā daļa spēlētāju nekad nekļūs par līderiem, tiem jāprot "spēlēt komandā". Tas ir mūsu termins, kas izgudrots ar jēdzienu aizstāšanas metodi. "Spēlēt vai strādāt komandā" patiesībā nozīmē bezierunu pakļaušanos mūsu apstiprinātajiem līderiem. Nepakļāvīgos izslēdz no bara un labumu aprites, tos ignorē mātītes, un tie velk nožēlojamu eksistenci visam baram par apsmieklu.

Indoktrinācija

Pieņemsim, ka minēto smalko procedūru rezultātā mums izdevies selekcionēt izcilu līderi. Lai nebūtu bezpersoniski, dosim viņam vārdu Vilnis Kuškucans. Vilnis ir gatavs palaišanai sabiedrības stratosfērā, bet vispirms viņš uzklausa savu treneri, kurš ceļamaizei dod viņam vērtīgus norādījumus. Sekojošo tekstu runā treneris.

Vilni, tev dzīvē būs viss, ko vēlies. Tu varēsi uzspļaut gandrīz ikvienam, bet tikai nedaudzi spēs uzspļaut tev. Tomēr tas viss var beigties, ja tu kādreiz aizmirsīsi pašu galveno. Es tev uzdošu vienu jautājumu - kas tu esi dzīvē, Vilni? Tu neesi nekas. Bez manis tu neesi nekas. Piedod, bet man tu esi tāds pats mērkaķis kā visi pārējie. Tu atgriezīsies viņu vidū, ja būsi aizmirsis galveno.

Labi, tagad paskaties uz sevi ar ierindas primāta acīm. Fasāde tev ir kārtībā, bet ir maza problēma ar uzvārdu. Reizēm to raksta un izrunā kā "Kuškucāns", un tas nekam neder. Nekādus garos "ā", nav nekāds "kucāns". Līdzība ar draņķa šuneli ir galīgi nevietā. Jābūt īsi, skaidri ar vieglu aristokrātisku piesitienu - kucans!

Tālāk, par tavu imidžu. Tu esi baltais aristokrāts, un izturēties vajag atbilstoši, dabiski un pārliecinoši. Nerausties no žurnālistiem! Nav svarīgi, kā tu izsakies, runā brīvi. Vienmēr taisnība būs tev, jo tu darbojies lielākas shēmas ietvaros, par ko ne tev, ne visiem pārējiem nav sajēgas.

Starp citu, pa baltās aristokrātijas līniju mums ir globālais līderis... nē, pagaidām vārds tev nav vajadzīgs. Kad iepazīsies, tad uzzināsi. Mums viņš ir vienkārši Doņka. Bālģīmju pēdējais virsaitis, ha-ha! Tikai neiedomājies, ka patiešām esi sava elektorāta interešu pārstāvis, tad ar tevi ir cauri.

Ar premjera amatu pārāk neaizraujies. Kad būsi izdarījis visu, kas jādara, vari braukt dzīvot kaut kur uz siltajām zemēm. Naudas tev būs diezgan. Mēs tev dosim informāciju, ar kuru tu varēsi vinnēt biržā.

Jā, un turpmāk aizmirsti par treneri, tagad es tev esmu šefs. Tas arī viss, uz priekšu, Vilni!

Panākumi biznesā un politikā

Pēc potes saņemšanas, Vilnis devās brīvā peldējumā augstākās sabiedrības netīrajos ūdeņos. Tagad, pēc daudziem gadiem viņš ar gandarījumu atskatās uz paveikto. Seko teksts, ko Vilnis runā no pirmās personas, sniedzot interviju uzticamam žurnālistam. Mēs citējam tekstu bez labojumiem.

Nu, kā gāja deviņdesmitajos gados? Tas bija iespēju laiks, kad spēcīgie tika uz augšu, bet vājie gāja uz grunti. No sākuma mēs ar šefu taisījām bankas. Nu kā taisījām? Zini, tur vajag visādus papīrus, bet mums lietas bija sakārtotas. Šefs man pateica, kur jāiet, un es skraidīju apkārt ar papīriem. Šefs iemaksāja naudu, kad vajadzēja.

Tagad iedomājies, cik daudz nopietnu cilvēku ar nopietnām naudām gribēja sev banku. Nevis ofšoru moiku, bet kārtīgu banku jaunā kārtīgā valstī. Tur bija arī lielās bankas, iedomājies? Vot, tur nāca nauda! Viņiem nevajag krāmēties ar birokrātiju, algot juristus, konsultantus, domāt kam un cik jādod. Mēs viņiem pasniedzam visu uz paplātes. Jaunu svaigu banku ar visiem pričindāļiem, nāc un dari, ko gribi!

Protams, bankas nevar taisīt bezgalīgi, tur ir robeža. Par premjera laikiem mēs jau runājām. Tu jautāji par biznesu, kā gūt panākumus biznesā, pie mums un Amerikā? Lai notiek, paskaidrošu lasītājiem, jo nabagi tās lietas nesaprot.

Nevajag domāt, ka biznesam uzreiz vajag kaut ko lielu. Var iztikt bez noliktavām, tehnikas, mašīnām u.t.t. Ja biznesu taisa ar galvu, tad vajag tikai mobilo telefonu un mazo klēpja datoru. Tu strādā ar galvu, tas ir intelektuāls bizness. Tāpēc esmu pievērsies investīcijām. Tu atrodi perspektīvu kompāniju un palīdzi tai, ieguldot kapitālu. Vēlāk vari pārdot savu daļu ar peļņu.

Tā ir augstākā pilotāža, un tikai nedaudzi to spēj. Tādi kā mans šefs, es, Vorens Bafets, varbūt vēl kāds. Tu jautā, kā tas notiek praktiski? Nu zini, tas nozīmē atklāt biznesa noslēpumu. Labi, nelielu ieskatu varu dot, tad skatīsimies, ko atstāt publicēšanai.

Iedomājies, kādu dienu šefs atsūta uz mobilo man esemesku "Vilni, pērc". Es uzreiz atveru datoru un spiežu lielo zaļo pogu ar uzrakstu "BUY". Tas nozīmē, ka esmu investējis noteiktu summu kādā uzņēmumā. Taču biznesā situācijas mainās, tāpēc reizēm no šefa pienāk teksts "Vilni, pārdod". Tu varbūt domā, ka es nezinu, ko darīt? Nekā tamlīdzīga! Es atkal atveru datoru, bet tagad spiežu lielo sarkano pogu ar uzrakstu "SELL". Lūk, tas īsumā ir investīciju biznesa modelis, kas man nodrošina stabilus ienākumus gadiem ilgi.

Tomēr tas viss ir detaļas, galvenais ir biznesa un dzīves filozofija. To var izteikt vienā teikumā, un tas ir "Vienmēr dari tā, kā liek šefs, un būsi šokolādē". Kā redzi, mana dzīves gudrība ir tādā līmenī, ka varu gūt panākumus ne tikai biznesā, bet arī jebkurā augstākajā valsts amatā. Arī tur man ir kontakti pašā augšā. Zini, pie mums Floridā reizēm ierodas pats Doņka uzlaist golfu.

Nobeigums

Tas bija tikai domu eksperiments. Līdzība ar reāliem notikumiem un personām ir paša lasītāja interpretācijā.

Arvien vairāk pārliecināmies par to, ka mūsu sabiedrību un visu dzīvi vada no aizkulisēm neatkarīgi no mūsu gribas un pretēji tai. Nejēgas kļūst par līderiem, kuri mums liek ievērot sabiedrisko rutīnu un pakļauties jaunajām prasībām, kas kļūst acīmredzami absurdas. Tas ir ceļš uz iznīcību, un izeja atrodama, tiecoties pēc individuālas brīvības un atbilstoši pārkārtojot sabiedrību.

Šajos centienos mums ir darīšana ar pretspēku, kurš līdz šim ir plānojis savus pasākumus paaudzēs un gadsimtos. Rezultātā mēs dzīvojam ilūzijā, kas radīta ar melīgu indoktrināciju (smadzeņu skalošanu un aizpildīšanu ar vēlamo saturu) par mūsu spējām, apkārtējo pasauli, vēsturi, laiku un visu pārējo. Tā vietā mums ir jāliek savs koncepts, kā brīviem dzīviem cilvēkiem un sabiedriskām būtnēm.

Pretējā gadījumā mūsu nākotne aprobežojas ar gatavas instrukcijas izpildīšanu. Tā ir sastādīta pa punktiem, un pilns instrukcijas saturs mums nav zināms. Kārtējo punktu mums paziņo tikai kopā ar prasību to izpildīt, bet pēdējo punktu paziņos tikai tad, kad būs jau par vēlu.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man ir ideja – tagad mums vajag jaunu ārpolitikas stratēģiju

FotoPēc TVNET aptaujas pagaidu rezultātiem tikai 13% neatbalsta TV Rain licences anulēšanu. Starp viņiem ir tādi, kuri bēdājās, ka šis lēmums visizdevīgākais ir tieši putinam un vispār - kanāla aizliegšana esot viņu specoperācija.
Lasīt visu...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...