Apdrošinātājs jau divarpus gadus mēģina piedzīt 24 tūkstošus eiro no Kaimiņa par dzēruma ugunsgrēku
PIETIEK13.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir guvusi apstiprinājumu kāda Pietiek lasītāja nesen iesūtītā informācija par bijušo bēdīgi slaveno Saeimas deputātu, Egila Levita apmedaļoto Artusu Kaimiņu un viņa dramatisko finanšu stāvokli, - kā izrādās, apdrošināšanas sabiedrība Balta jau divarpus gadus cenšas no tagadējā „vienas lomas aktiera” piedzīt vairāk nekā 24 tūkstošus eiro par dzērumā izraisīto ugunsgrēku. Tā kā A, Kaimiņš nekādi nav vēlējies maksāt, lieta jau nonākusi tiesā.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc tam, kad A. Kaimiņš 2019. gada 1. decembrī savā īrētajā dzīvoklī Rīgā, Antonijas ielā 10-9A dzērumā izraisīja ugunsgrēku, Balta ir izmaksājusi ēkas īpašniekam apdrošināšanas atlīdzību 22 785 eiro apmērā, kā arī segusi 1362 eiro lielos ekspertīzes izdevumus, - kopā tātad 24 148 eiro.
Pietiek rīcībā ir eksperta atzinums, kas pilnībā apgāž bijušā deputāta publiskos melus par to, kā ugunsgrēku izraisījusi Ikea lampiņa.
„Ugunsgrēka izcelšanās iemesls, kas notika 01.12.2019.g. pēc adreses: Rīgā, Antonijas ielā 10 dz.9-A, izcēlās dzīvoklī, guļamistabā, gultas atrašanās vietā. Ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija degošas cigaretes, sveces vai cita mazjaudīgā siltuma impulsa iedarbība uz gultas materiāliem vai degošajām konstrukcijām ar tālāku ugunsgrēka izplatīšanos. Aprakstītājā situācijā pārkāpts 2016. gada 19. aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.238 „Ugunsdrošības noteikumi" 6.punkts,” teikts atzinumā. Faktiski tas nozīmē, ka ugunsgrēks izcēlies, bijušajam deputātam gultā dzērumā smēķējot.
Taču nu jau ilgāk nekā divarpus gadus A. Kaimiņš ir mēģinājis ar dažādiem paņēmieniem ja ne pilnībā izvairīties no zaudējumu apmaksas, tad vismaz to novilcināt, un pašlaik lieta jau nonākusi tiesā. Kopā ar vairākām citām prasībām, kas ir celtas pret A. Kaimiņu, šis fakts liecina par drīzu bijušā deputāta maksātnespēju.
Kad pirms dažām dienām Pietiek publicēja kāda lasītāja iesūtīto informāciju šai sakarā, tajā bija pieminēti gan A. Kaimiņa mēģinājumi izmeloties pēc notikušā ugunsgrēka, gan arī tas, ka kopējā prasību summa varētu pārsniegt pat 100 tūkstošus eiro:
„Tobrīd sākotnēji faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārtoja viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis Adventes svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.
Patiesība gan bija cita – politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis. Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem.
Savukārt pēc tam žūpa nāca klajā ar jauniem meliem – ka ugunsgrēka iemesls esot Ikea pirkta lampiņa (sākumā „vainīga” bija Adventes svece) un ka viņš varonīgi cīnījies ar degošo Dormeo putu matraci, kurš degot kā traks.
Vēl pēc tam atklātībā nonāca fotogrāfijas no ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa, kas lika uzdot virkni jautājumu: nez kāpēc gan svecīte ir viena no retajiem priekšmetiem, kas izskatās galīgi uguns neskarta, nez kāpēc malu malās atrodas reibinošu dziru pudeles un nez kāpēc matracis nebūt neatrodas pie loga, pa kuru klauns to it kā esot mēģinājis izmest.
Taču, kā izrādās, jau trīs gadus senie notikumi nebūt nav uzskatāmi par pagājušiem bez pēdām. Tieši otrādi – tieši tagad A. Kaimiņam pēc ilgas vilcināšanās un cietušo vazāšanas aiz deguna var nākties beidzot atmaksāt tiem nodarītos zaudējumus.
Lieta tāda, ka Antonijas ielas 10. nama īpašnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar AAS Balta un tā tam izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro, kā arī sedza ekspertīzes izdevumus.
Lieki teikt, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvotais kungs visu šo laiku ir centies izvairīties no zaudējumu segšanas. Taču tagad lieta ir nonākusi tiesā, un, spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.
Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…”
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
