Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Apokalipse

Leonards Inkins
28.03.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zinātni attīsta vēlme radīt jaunus ieročus. Kad ieroči ir radīti, tos mēdz pielāgot arī citām nozarēm. Piemēram, ir ne tikai kodollādiņi, bet arī kodolelektrostacijas. Šai rakstā nav runa par to, būs vai nebūs karš. Runa ir par to, kad un kā tas beigsies un ar kādiem rezultātiem. 

Izklāstīšu vienu no iespējamajām versijām, varat tai ticēt, varat neticēt, varat piekrist, bet drīkstat arī noliegt. Kaut arī mēs daudz kam neticam vai domājam citādi, tomēr vairumā gadījumu mūsu domāšana vai nedomāšana, piekrišana vai noliegšana notikumus nemaina.

Saki, vai tev ir jods mājas aptiekā, krājumā? Tas, vai ir vai nav, vai, pārvarot deficītu, tu tomēr to esi sagādājis sev un saviem tuviniekiem, liecina par tavu apziņu un prāta spējām.

Neapstrīdams arguments Nr. 1

Ja par to valstu vadītāji un politiķi runā publiski, tad tas liecina, ka kodolkarš ir gana iespējams un nav tikai teorētiska spriedelēšana par to – kā būtu, ja būtu.

Runa patiesībā nav par to, par cik procentiem tas ir iespējams. Ir tikai divi varianti: vai nu būs, vai ne. Trešās, ceturtās un citu izvēles iespēju vai variantu nav.

Neviens mums nejautās; ja pogu spiedīs, tad spiedīs, un mūsu spriedelēšana, ka tā nav labi darīt, ka no tā pašam pogas spiedējam būs slikti, nav saistoša un neuzliek nekādus pienākumus un atbildību.

Jārunā ne tik daudz par to, kāpēc, kā un vai tas būs gudri, saprātīgi un izdevīgi kodolieroču izmantotājam, bet gan par to, ko šāda pavērsiena gadījumā darīt mums. Mums, nevis tam, kurš būs pogu spiedis. Kādas sekas būs mums, nevis pogas spiedējam.

Ar katru dienu palielinās procentuālā iespējamība, ka karš izvērtīsies kodolkarā, jo aizvien samazinās gan militāro, gan politisko, gan pasaules skatījuma sadursmju risinājuma iespējas. Katra kara diena mūs pietuvina strupceļam, no kura izeja ir tikai kodollādiņos. Vismaz tā domā Kremlis.

Impērijas pastāvēšanas noslēpums

Putins nenomierināsies, kamēr neapmierinās savas ambīcijas, Krievijas agresija nevar atslābt un pazust, jo tā nekad nav bijis, kamēr pastāv Krievija.

Krievijas impērijas viens no stūrakmeņiem ir pakļaut kaimiņvalstis un tautas, tad nepakļāvīgos nogalināt, izdzīvojušos pārkrievot un sūtīt nākamajos karos pret vēl nepakļautiem kaimiņiem. Ja šo pārtraukt, tad zūd iespēja Krievijas pastāvēšanai.

Ja šobrīd pārtrauktu karu, izvestu karaspēku, tas nozīmētu, ka tuvāko gadu laikā Krievijas tādā apmērā un tādā izskatā, kā ir šobrīd, vairs nebūs. Tāpēc Krievija, ne tikai Putins, šo karu bez uzvaras pārtraukt nevar.

Ukraina pēc Krievijas īstenotajiem kara noziegumiem un genocīda nepiekritīs ar to samierināties, pat ja prezidents ko tādu parakstīs. Tādā gadījumā ukraiņu nācija, ne tikai etniskie ukraiņi, ātrāk mainīs prezidentu, nekā piekritīs šādam kara un ciešanu iznākumam.

Neviena no pusēm nav gatava piekāpties, un esošie resursi un iespējas neparedz uzvaru nevienai no pusēm. Tas nozīmē, ka Krievijai nav citas izvēles, kā, izmantojot aizvien jaunus karošanas veidus un taktikas, tomēr salauzt Ukrainas pretestību.

Atliek tikai minēt, kas būs pirmais – kodolieroči, ķīmiskie vai bakterioloģiskie ieroči.

Ķēdes vājākais posms

Naivi ir stāsti par to, ka kodolieroču pielietošanai ir nepieciešams pārvervēt drošības ķēdi, tas ir – nepietiek ar to, ka viens nospiež pogu, šo darbību vēl jāapstiprina, spiežot savu pogu, vairākiem cilvēkiem.

Naivi ir domāt – ja Putins nospiedīs, kāds uzdrošināsies šo komandu sabotēt. Pirmkārt, šajos posteņos sen ir dabiski izvirzījušies tie, kuri piekrīt un pilda rīkojumus. Pat, ja kāds pacifists būtu nejauši ielavījies, tad viņš jau sen būtu atsijāts ar dažādu psiholoģisko testu un melu detektoru palīdzību.

Šis jautājums jau ir izlemts. Atļaujos apgalvot, Putins to jau ir izlēmis, jautājums tikai — kad... Putins un viņam pietuvinātie ir pārliecināti, ka brīdī, kad viņi izmantos kodolieročus, viņi nesaņems atbildes triecienu, jo kolektīvie Rietumi rīkojas prognozējami. Viņiem ir svarīga katra dzīvība un vēlēšanu rezultāti, tāpēc, lai nepalielinātu upuru skaitu un nepasliktinātu situāciju, šoreiz Rietumi piekāpsies, citādi iešot bojā cilvēce. Tie sevi mierinās – līdzko iestāsies miers, tā mēs ar ekonomiskām metodēm viņu iznīcināsim. Mēs ar vēl lielāku sparu eksportēsim rietumu vērtības, un despots kritīs.

Tajā pašā laikā Krievijas vadība domā – mēs izšausim, viņi piekāpsies, pasēdēsim kādu mēnesi bunkurā un kļūsim vēl varenāki.

Ceļš uz paradīzi

Esi taču dzirdējis par Ēģiptes faraoniem. Kad mira faraons, tad kapā ar viņu glabāja arī viņa kalpus, dzīvniekus un citus. Šobrīd Krievijā ir līdzīga situācija, Putins domā – ja nav manis, tad nav neviena iemesla, kāpēc būtu jādzīvo citiem, bet Kremļa aprindas ir gatavas sekot uz paradīzi savam faraonam.

Kā notiek skolu, slimnīcu apšaude un citu kara noziegumu veikšana? To nedara kāds viens sliktais. Tā arī ir komandu ķēde, kuras stiprumu nosaka tās vājākais posms. Kāds izlemj, kur nomest bumbas, tad viņš dod pavēli izpildītājam, izpildītājs dod pavēli lidotājam, lidotājs dod pavēli tam, kurš reāli met bumbas, vai dara to vienpersoniski, ja lido ar vienvietīgu lidaparātu. Jebkurā gadījumā šajās ķēdēs nav tik vāju posmu, lai ķēde pārtrūktu un bumba nenokristu.

Tāpēc būvēt pārliecību uz tik nereāliem un naiviem prātojumiem ir muļķīgas domāšanas un rīcības piemērs. Arī lielgabalus vai saucamās «katjušas», lai izšautu uz dzīvojamajiem kvartāliem, darbina kāda ķēde cilvēku, kuri labi apzinās, ko dara un kāds būs viņu darbības rezultāts. Tikai gūstā nokļuvuši, viņi stāsta, ka citādi nevarēja un nezināja, ko dara.

Tāpat kā nevar būt drusciņ stāvoklī – vai nu ir, vai nav – tā arī šajā gadījumā. Cilvēcei nav izvēles. Ja Krievija iekaros Ukrainu, ar to karš nebeigsies un izvērsīsies pasaules karā. Ja Krievija nespēs uzvarēt Ukrainu, tad pielietos kodolieročus, un tas skars visus, ne tikai Ukrainu. Arī tad Krievijas agresija pret Ukrainu izvērtīsies pasaules karā.

Secinājumi

Kas no tā ir jāsecina: ja negribat pasaules karu, sakaujiet Krieviju preventīvi.  Ja to neizdarīsiet, no kara postījumiem un kodolapokalipses neizdosies izvairīties. Diemžēl to valstu vadītāji, kuras to spētu izdarīt, ir tik impotenti (nevarīgi un naivi), ka nespēj pieņemt šādus lēmumus. Tas nozīmē, ka kodolkara varbūtība ir reāla.

Ko tu tad darīsi? Vaimanāsi – nu kurš to varēja paredzēt, to neviens negaidīja... Arī tu gaidīji – sporta sacensības, seriālu, paaugstinājumu darbā, centies dibināt ģimeni vai pieliki pūles, lai izšķirtos, bet šāda negaidīta pavērsiena gadījumā tam nebūs nekādas nozīmes.

Pastāv vēl kāda mazāk sāpīga iespēja ar mazāku ticamības pakāpi. Ja Krievijas iedzīvotājiem dzīve kļūs tik nepanesami grūta, ka tie sacelsies pret varu, tas apturēs pasaules kara iespējamību. Ja arī Krievijas iedzīvotāju vairums saceltos pret Kremli, tad ne jau tāpēc, ka tas ir uzbrucis Ukrainai un veic genocīdu, bet gan tikai tāpēc, ka tiem nebūs, ko rīt. Kaut Ziemeļkorejas piemērs liecina, ka var arī ēst zāli un dievināt vadoni...

P.S. Es nezinu, kā skolās turpmāk mācīs Ukrainas vēsturi, bet iztēlojos, kā skolotājs stāsta: kādā agrā rītā mazai saliņai, kur bija izvietoti Ukrainas robežsargi, tuvojās Krievijas karakuģis. No karakuģa pa skaļruņiem draudīgi uzrunāja robežsargus,

– Padodieties! Robežsargi uz to atbildēja, – Krievu karakuģi, ej nahuj! 

Diemžēl skolās bērniem nāksies mācīt lamuvārdus, jo citiem vārdiem saprotami šo vēsturisko faktu un dialogu atstāstīt nav iespējams.

Ka tik pēc šī kara izdzīvojušajiem nenākas bērniem stāstīt par kažokzvēriņu, ka pesec podkralsja nezametno... tas ir – nelaime nenāk brēkdama.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...