Aptauja: vairāk nekā puse aptaujāto vēlas, lai Latvijas valdība nevis apkarotu Lembergu, bet aizstāvētu viņu pret ASV sankcijām
Imants Liepiņš06.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pilnīgi neprognozētus rezultātus devusi socioloģiskā aptauja, kurā iedzīvotāji aptaujāti par Latvijas valdības reakciju uz ASV sankcijām Ventspils brīvostai: vairāk nekā puse respondentu uzskata, ka valdībai vajag nevis apkarot Ventspils mēru, bet gan viņu aizstāvēt starptautiski.
Tirgus un socioloģisko pētījumu firma SKDS vēl februārī, pirms Eiropu pārņēma koronavīrusa krīze, bija aptaujājusi 1014 respondentus, uzdodot jautājumu: “Kā tieši Jūs vērtējat faktu, ka saistībā ar ASV noteiktajām sankcijām Latvijas valdība neaizstāvēja Latvijas Republikas pilsoni Aivaru Lembergu? Jūsuprāt, valdība rīkojās [pareizi]...?”
Uz šo jautājumu 31% no visiem respondentiem atbildējuši, ka uzskata valdības rīcību, neaizstāvot A. Lembergu starptautiski, par “drīzāk nepareizu”, bet vēl 23% valdības darbības uzskata par ļoti nepareizām. Uz viņu fona tikai 12% respondentu teikuši, ka uzskata Latvijas valdības rīcību par pareizu, kamēr 17% — par “drīzāk pareizu”.
Interesanti, ka tikai 18% no respondentiem nav nekāda viedokļa šajā jautājumā. Kopumā tātad 54% no respondentiem atbildējuši, ka Latvijas valdībai vajag aizstāvēt A. Lembergu.
Aptaujas veikšanas periodā spilgti iezīmējās divējāda attieksme Latvijas valdības rīcībā pret diviem mūsu valsts pilsoņiem — pēc ilgāka minstināšanās perioda Latvija beigās tomēr izdarīja visu, lai palīdzētu Kristīnei Misānei nokļūt mājās no Dānijas cietuma, nevis lai viņa tiktu izdota ieslodzīšanai cietumā Āfrikā, turpretī Ventspils brīvostas gadījumā tieslietu ministrs Jānis Bordāns un viņa tābrīža parlamentārais sekretārs (vienlaikus — tiesājamais kriminālprocesā) Juris Jurašs klaji lepojās, ka bijuši Amerikā un panākuši sankciju uzlikšanu Ventspils brīvostai un A. Lembergam.
Jāatzīmē, ka aptaujas veikšanas brīdī vēl nemaz nebija publiskoti dati, ka pēc sankciju uzlikšanas Ventspils ostai kravu apjoms janvārī nokritās par 42,8%, un arī februāra kravu dati bija krasi zemāki nekā gadu iepriekš.
Savukārt attiecībā uz to, kas bija sankciju uzlikšanas iniciatori A. Lembergam, tieši ceturtdaļa no aptaujas respondentiem uzskatījuši, ka sankcijas uzliktas pēc Latvijas valdības iniciatīvas, bet vēl 16% aptaujāto atbildējuši pavisam konkrēti: tas noticis tieši pēc A. Lemberga politisko oponentu — Jaunās konservatīvās partijas — ierosmes. Tikai 27% uz jautājumu “Pēc kā iniciatīvas visdrīzāk tika noteiktas šīs sankcijas?” atbildējuši, ka tas noticis pēc ASV valdības pašas iniciatīvas. Šajā jautājumā 32% no respondentiem nav bijis nekāds viedoklis.
Jau iepriekš rakstīts, ka pašu sankciju uzlikšanas faktu Ventspils brīvostai 57% no respondentiem novērtējuši ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi un tikai 21% tās vērtē ļoti vai kaut daļēji pozitīvi.
Diezgan līdzīgu ainu rādīja SKDS aptaujas dati attiecībā uz otru jautājumu: "Ņemot vērā visu, ko Jūs par to zināt, kāda ir Jūsu attieksme pret to, ka ASV noteica sankcijas pret Aivaru Lembergu?" Šeit tieši puse no respondentiem atbildējuši, ka viņu attieksme pret sankcijām A. Lembergam (kā fiziskai personai un JKP politiskajam oponentam) bijusi negatīva — no šiem respondentiem 29% pauduši drīzāk negatīvu, bet 21% — ļoti negatīvu attieksmi.
Savukārt ļoti pozitīvu attieksmi pre ASV sankciju uzlikšanu tieši A. Lembergam kā fiziskai personai pauduši vien 12% no respondentiem, kamēr daļēji pozitīvu attieksmi šajā jautājumā izteikuši 20%. Interesanti, ka šajā pētījuma daļā uz abiem jautājumiem atbildi nesniegušo respondentu skaits bijis vienāds — pa 19%, kas apliecina, ka sabiedrība par sankcijām ir informēta vienlīdz labi. Aptaujāti tikuši respondenti visā Latvijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
