Iesaki rakstu: 
Labas pārvaldības organizācija Impact 2040 ir izzinājusi ģimenes ārstu, pacientu, pensionāru un daudzbērnu ģimeņu organizāciju viedokli par aptieku pieejamību reģionos un citām problēmām saistībā ar pakalpojumu pieejamību.
Protams, valdības līmenī vieglāk ir pievērt acis uz mazskaitlīgo reģionu iedzīvotāju vajadzībām un koncentrēties uz problēmu risināšanu vietās, kur atrodas lielāks iedzīvotāju skaits. Elementāru pakalpojumu iznīkšana reģionos tomēr rada šo apvidu sociālekonomisko degradāciju.
Aptaujas gaitā respondenti, kas dzīvo lauku apvidos, norādījuši, ka vairākos reģionos tik tiešām ir akūtas problēmas ar pakalpojumu pieejamību. Latvijā ir vietas, kur aptiekas un bankomāts atrodas pat 20-30 km attālumā no dzīvesvietas. Piemēram, Zeltiņu pagastā tuvākais bankomāts un aptieka ir 20 kilometrus attālajā Gulbenē vai arī Alūksnē, bet Liepnas pagasta iedzīvotājiem līdz aptiekai un bankomātam jābrauc 35 kilometri uz Balviem, arī Ēdolē jau daudzus gadus nav aptiekas. Aptaujas gaitā arī secināts, ka daļa respondentu zāļu lietošanu atliek uz brīdi, kad izdosies aizbraukt uz aptieku.
Ne tikai zāles maksā naudu, bet arī benzīns kļuvis dārgāks, tāpēc reizēm laucinieki zāļu lietošanu atliek līdz nākamam braucienam uz pilsētu. Kā tas ietekmē cilvēku veselību, vislabāk zina tieši ģimenes ārsti.
Citreiz ar zāļu vai cita pirkuma piegādi palīdz kaimiņi, brīvprātīgie vai arī nākas piemaksāt paziņām par pirkuma atvešanu. No uzņēmējdarbības viedokļa var saprast, ka pakalpojuma sniedzējam atrasties mazapdzīvotā apvidū ir neefektīvi, tomēr valstiskā līmenī būtu jādomā, kā tādas pirmās nepieciešamības preces kā zāles nekļūtu par deficītu attāluma dēļ. Daļa respondentu rosinājuši ieviest autoaptiekas, tomēr izprotams, ka to rentabilitāte kādam būtu jāsedz – valsts vai pašvaldības līmenī.
Esmu pārsteigta, ka laucinieki vietām samierinājušies ar situāciju, ka aptiekas, bankomāta vai veikala viņu apkaimē nav un nebūs. Aptiekas mūsdienās ir privāts bizness, un aptieku tīkliem nākas subsidēt atsevišķu aptieku darbību laukos, kas ekonomiski nav izdevīgi un ietekmē to konkurētspēju. Tāpat ir saprotams, ka bankas, optimizējot savas izmaksas, noīsināja savu filiāļu un bankomātu skaitu reģionos. Protams, šie pakalpojumi tieši neietekmē dzīvības uzturēšanu. Taču zāļu un skaidras naudas pieejamība mūsdienu sabiedrībā ir pašsaprotamas cilvēktiesības, un valsts pārvaldes pienākums ir nodrošināt šo tiesību pieejamību ikvienam.
Organizācija Impact 2040 nupat mudinājusi valdības pārstāvjus atlikt MK noteikumu "Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji" projekta (2021-TA-1281) izskatīšanu un apstiprināšanu, lai nenāktos mazapdzīvotās Latvijas vietās palikt bez aptiekām. Jāatgādina, ka karš Ukrainā, bēgļu krīze un pandēmija ir smags izaicinājums Latvijas veselības aprūpes veidotājiem – īpaši tāpēc, ka jārēķinās ar citām sasāpējušām problēmām, kas ietekmē sabiedrības veselību, tomēr šajos apstākļos nedrīkst pieļaut paviršu normatīvo aktu izstrādi.
Pavisam aptaujāti 140 organizāciju pārstāvji visos Latvijas reģionos un Rīgā.
* Impact 2040 valdes locekle
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.