Iesaki rakstu: 
Drīz pēc vēlēšanām lielas pārmaiņas varētu skart divas ar oligarhu ietekmi saistītas redakcijas – Dienu un Neatkarīgo Rīta Avīzi Latvijai, zina stāstīt informēti avoti. Abas izdevniecības esot plānots reorganizēt, optimizējot izmaksas un atdalot žurnālu izdošanu. Rezultātā „no baltas lapas” tikšot izveidots jauns dienas laikraksts. Par jaunās izdevniecības vadītāju tikšot iecelts ekspolitiķis Andrejs Panteļējevs, kurš jau trešo mēnesi ievingrina roku medijos, publicēdamies kā laikraksta Diena komentētājs.
Kādreiz bijis viens no partijas Latvijas ceļš līderiem, Andrejs Panteļējevs laikrakstā Diena šovasar nonāca, pametot siltu vietiņu Satversmes aizsardzības birojā (SAB), kur viņa darba pienākumos ietilpa informācijas analīze par postpadomju valstīm - Krieviju, Ukrainu, Baltkrieviju. „Palika garlaicīgi,” viņš Pietiek skaidro savu pēkšņo aiziešanu no SAB un nonākšanu Dienā. Ar viņu par Dienas īpašnieku plāniem neviens neesot apspriedies, ja neskaita dažādas „pa kaktiem” izmestas frāzes, kas neesot uzticēšanās vērtas.
Izdzīvot opozīcijā, padarot valdības dienas grūtas un īsas, ir vieglāk, ja tavā rīcībā ir mediji. Tieši ar šo faktu daži sliecas tulkot mieru, ar kādu oligarhu nometne gaida ārkārtas vēlēšanas. Tās solās aizslaucīt vēstures mēslainē Andri Šķēli, kura dibinātā Tautas partija uzsākusi likvidāciju, visai sliktas sāk rādīties Aināra Šlesera partijas iespējas pārvarēt slieksni iekļūšanai 11. Saeimā. Visai neskaidras ir arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) izredzes. Zaļo zemnieku reitingi dramatiski kritušies, kopš tika iedarbināta Saeimas atlaišanas procedūra: pēc dažādām prognozēm ZZS tiek pareģotas aptuveni 15 vietas Saeimā, kas būtu par 7 mazāk nekā iepriekš.
Aizdomas, ka aiz divus gadus vecā darījuma, kurā laikraksts Diena mainīja īpašniekus un no skandināvu izdevējiem nonāca it kā britu Roulendu ģimenes īpašumā, patiesībā stāv trīs latviešu oligarhi – Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers, nav norimušas visu šo laiku. Reāli pierādījumi, bez tādām norādēm kā dažādu ar trim oligarhiem cieši saistītu menedžeru un citu mazāka kalibra darboņu nonākšana Mūkusalā un izmaiņas saturā, kopš pirkuma nav parādījušies. Neatkarīgā tradicionāli bijusi uzticīga Lemberga tribīne, savukārt Dienā trīs oligarhu intereses nav līdzsvaroti pārstāvētas, lai gan tieši ar vienošanos par spēku līdzsvaru tika skaidrots šis pirkums.
Pēc ziņām, kas mediju telpā regulāri izskan par Dienas virtuvi, tajā ir tikai viens neaizskarams personāžs – Ainārs Šlesers. Kā kuriozs atstāstīts gadījums, kad Šlesera draugs un par viņa menedžeri dēvētais Dienas pašreizējais oficiālais īpašnieks Viesturs Koziols sarājis kādu komentētāju. Iemesls – tas neapdomīgi atļāvies veltīt ievadsleju Zatlera reformu partijas premjera kandidāta Edmunda Sprūdža augstākās izglītības trūkumam, neaizdomājoties, ka tikpat apšaubāms ir arī Šlesera izglītības līmenis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
