Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd lielā steigā, maldinot Ministru kabinetu un Latvijas sabiedrību, ignorējot nozares viedokli, bez nozares analīzes, bez ietekmes uz tautsaimniecību analīzes Ekonomikas ministrija (EM) mēģina virzīt grozījumus Ministru kabinetā. Pirmdien, 13.06. Ministru kabineta komitejas sēdē tiek plānots skatīt Ministru kabineta noteikumu 262. un 221. grozījumu projektus, atbilstoši kuriem strādā atjaunojamās enerģijas ražotāji. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija kategoriski iestājas pret šobrīd iesniegto projektu, jo tā pieņemšanas rezultātā tiktu pilnībā sagrauta visa nozare.

Ministrija uzsver, ka ir jārespektē iepriekš pieņemtie obligātā iepirkuma lēmumi, taču ministrijas darbs šobrīd ir vērsts, lai mazo ražotāju saņemto atbalstu padarītu neleģitīmu jau no pirmās atbalsta saņemšanas dienas. MK noteikumu nr.262. grozījumu būtība ir caur kaut kādu šodien izveidotu filtru skatīties uz pagātnes notikumiem un sodīt tos ražotājus, kas pagātnē neatbilda šodien izstrādātajiem kritērijiem. Šodien tiek pateikts, kā uzņēmējiem vajadzēja plānot savu darbību pagātnē, un neatbilstība šiem kritērijiem tiek pasludināta par noziegumu, un tam piemērots sods. Tiek aizmirsts, ka ražotāji visu laiku ir strādājuši tikai un vienīgi likumu un MK noteikumu ietvaros (kopš 2009. gada Elektroenerģijas tirgus likums, MK 262. un MK 221. noteikumi kopumā ir grozīti 29 reizes, bet nozare vēl arvien ir tālu no sakārtotības).

Ministrija apgalvo, ka, izstrādājot MK noteikumu projektu, ir bijušas sarunas ar nozares pārstāvjiem. Faktiski ir bijušas tikšanās, kurās ministrijas pārstāvji informēja par izstrādātajām normām, savukārt ražotāju iebildumi un ieteikumu faktiski nav ņemti vērā. Tāpat ir notikušas daudzas tikšanās ar ministrijas pārstāvjiem par līmeņatzīmēm u.c. tehniskiem jautājumiem, taču no nozares profesionāļu ieteikumiem adekvātāka mehānisma izstrādei, kā minimums vismaz 90% ieteikumu ir pilnībā ignorēti. To sauc nevis par sadarbību un diskusiju, bet par diktātu.

Lielā noslēpumainībā ir tīta tēma par Eiropas Komisijas it kā identificētajiem pārsubsidācijas riskiem. Neskatoties uz nozares lūgumiem dalīties ar informāciju un vēlmi iesaistīties problēmas risināšanā, EM tur nevienu nelaiž tuvumā, aizbildinoties ar “it kā EK prasībām”. Izskatās, ka EM nevis aizstāv EAR ražotājus, bet mēģina proaktīvi pierādīt EK, ka AER nozare Latvijā ir bijusi pārsubsidēta.

Ministrija vai nu nespēj vai tīšām to nedara, bet tā nav vērtējusi mehānisma ietekmi uz valsts budžetu un nozari kopumā. MK noteikumu grozījumu anotācijā uzsvērts, ka nav zināms ne komersantu skaits, kuriem tiks piemērota elektrības iepirkuma cenas korekcija (kur nu vēl korekcijas apjoms). Līdz ar to nekādā veidā nevar būt novērtēta ietekme uz valsts budžetu.

Dīvaini ir tas, ka ministrija pārsubsidācijas mehānismu skata kā instrumentu OIK samazināšanai. Tad jau sanāk, ka tas ir tāds pats budžeta lāpīšanas instruments kā SEN un ir tikai kārtējais veids, kā “iegriezt” nozarei. Tikai tādā gadījumā ministrijai jāapzinās iespējamie tiesvedību riski.

Ekonomikas ministrijas redzējums atjaunojamās enerģijas jomā diemžēl neietver arī ilgtermiņa skatījumu uz vides saglabāšanu. Mainot spēles noteikumus pagātnei, būtu skaidri jādefinē arī nākotnes noteikumi, kas pašlaik nav zināmi. Tuvojas brīdis, kad būs nepieciešams pildīt vēl augstākus AER mērķus, bet gatavas politikas nav.

Ja Latvijas valsts mērķis nav valsts neatkarību balstīt tikai uz ievestiem energoresursiem, nerūpējoties par savu energopašnodrošinājumu, tad ir jārada sava, pašpietiekama un ilgtspējīga energoapgāde. Tajā pašā laikā Latvija eksportē biomasu koksnes granulu un šķeldas veidā uz citām Eiropas valstīm, kāpēc šis potenciāls netiek izmantots Latvijā?

Ja Latvijas valsts mērķis nav samazināt ekonomisko izaugsmi, sabojājot investīciju klimatu Valstī, tad nedrīkst veikt retro-aktīvus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī pēc investīciju veikšanas, ražotājus apgrūtināt ar jauniem nodokļiem un peļņas normas ierobežojumiem, ar mērķi pasliktināt investoram iepriekš solītos investīciju atmaksas apstākļus.

Mēs, atjaunojamās enerģijas ražotāji, vēršamies pie Latvijas valsts vadītājiem un plašsaziņas līdzekļiem un prasām atbilstoši saviem pienākumiem un kompetencei:

VEICINĀT REĢIONU ATTĪSTĪBU UN TAUTAS LABKLĀJĪBU;

ATTĪSTĪT UN ATBALSTĪT VIETĒJĀS ENERĢIJAS RAŽOŠANU, PATIESU ENERGONEATKARĪBU UN PAŠPIETIEKAMĪBU:

PĀRTRAUKT DEZINFORMĀCIJAS IZPLATĪŠANU UN ATJAUNOJAMĀS ENERĢIJAS NOMELNOŠANAS PROPAGANDU  

Patiesībā 61% no OIK rodas dabas gāzes koģenerācijas stacijās. 100 miljonus EUR no šīs naudas pagājušajā gadā saņēma valsts uzņēmums Latvenergo.

Patiesībā Latvijā atbalsts Zaļās elektrības ražošanai ir tikai 1 eirocents no katras Latvijā nopirktās kilovatstundas, un tas ir viens no mazākajiem atbalstiem visā Eiropā.

Daži fakti par atjaunojamo enerģiju Latvijā:

- Bez 3 lielajām hidroelektrostacijām Latvijā darbojas 305 elektrostacijas, kuras elektroenerģiju ražo no biomasas, biogāzes, vēja un ūdens,

- Šo 305 elektrostaciju kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir 224 MW un 2015. gadā tās saražoja gandrīz 1 milj. MWh elektroenerģijas, kas sastāda ap 14 % no visa Latvijas elektroenerģijas patēriņa,

- Tās gandrīz visas atrodas novados, nodrošinot kliedētas elektroenerģijas ražošanu tuvu patērētājiem,

- 305 elektrostacijas tieši un netieši nodrošina darbavietas vairākiem tūkstošiem novadu un pagastu iedzīvotāju, tādā veidā atturot tos ar savām ģimenēm no dzīvesvietas maiņas vai izbraukšanas no Latvijas,

- Visbiežāk šie elektroenerģijas ražotāji vienlaikus ir arī lauksaimnieki, lopkopji vai rūpnieciskās produkcijas ražotāji,

- Visi šie ražotāji budžetā dažādos nodokļos ik gadu samaksā vismaz 70 miljonus eiro,

- Atjaunojamās elektroenerģijas ražotāji samazina zudumus sadales tīklos par 2%, kas ir ekvivalents 130 GWh elektroenerģijas jeb 5,2 milj. EUR visiem patērētājiem Latvijā.

* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...