Ar "Citadeli" viss ir vislabākajā kārtībā!
Solvita Āboltiņa, partijas Vienotība vārdā25.09.2014.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Politiskā sadrumstalotība un ķīviņi, ko līdz šim esam uzlūkojuši kā neiztrūkstošu un diemžēl arī nenovēršamu Latvijas politiskās vides elementu, priekšvēlēšanu gaisotnē pāraug klajos melos, agresīvā propagandā un politiskās manipulācijās ar sabiedrību. Šāda akla dzīšanās pēc sava politiskā kapitāla kļūst par draudu mūsu nacionālajai drošībai.
Ukrainas notikumi mums visiem māca būt vienotiem un neļauties provokācijām, jo valsts iekšējo vājumu var efektīvi izmantot ārēji pretinieki.
Tie politiķi, kas šobrīd sabiedrību aicina uz protestiem un piketiem, ne uz brīdi nav aizdomājušies par valsts vai sabiedrības interesēm. Ne mirkli viņi nav vērtējuši to, kā šādas rupjas provokācijas var atsaukties uz mūsu iekšējo stabilitāti un ārējo drošību.
Aiz meliem apvītās kampaņas pret bankas Citadele pārdošanu nopietnam ASV investoram slēpjas gluži citas intereses, kas, visticamāk, finansiāli, un ideoloģiski cieši saistītas ar Krievijas biznesa un politiskajām ambīcijām mūsu valstī un reģionā. Tādēļ aicinām nekļūt par ieroci to politiķu rokās, kuriem Latvijas brīvība ir tukši vārdi, un nepiedalīties Rīgas domes kabatas arodbiedrības priekšvēlēšanu mītiņā svētdien Doma laukumā!
Mēs ļoti labi redzam, kādas metodes politisko konkurentu apkarošanā izmanto arvien grūtāk prognozējamajā kaimiņvalstī Austrumos. Šāda veida politika acīmredzami ir arī Saskaņas mērķis, ja tā nāktu pie varas.
Skarbas ir mūsu vēstures mācības, cīnoties par savas valsts neatkarību. Daudz pūļu, cerību un kopīga darba ieguldīts, lai mūsu valsts šodien atrastos Eiropas izaugsmes līderu vidū. Nevienam nav tiesību likt mums no sasniegtā atteikties. Nevienam nav tiesību apdraudēt mūsu kopīgos sasniegumus.
Es zinu, ka mūsu sabiedrība ir gudra. Tā spēj kritiski analizēt notikumus, vērtēt gan politiķu vārdus, gan rīcību, izprast cēloņsakarības un neļauties kļūt manipulējama. Nepakļauties provokācijām. Būt atbildīga par Latviju.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
