Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar Finanšu ministrijas Goda zīmi, kas kādreizējam Latvijas Krājbankas miljonu izpļekarētājam, tagadējam Saeimas Budžeta (finanšu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram piešķirta „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”, šogad apbalvoti vēl tikai pieci cilvēki – Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts kases darbinieki, kuru vārdus un uzvārdus Finanšu ministrija slēpj.

Kā jau informēts, Reirs īsi pirms valsts svētkiem, šā gada 13. novembrī ir parakstījis Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājam un tās finanšu līdzekļu aizpludinātājam Mārtiņam Bondaram diplomu „par nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā”.

Pats Reirs publiski ir pavēstījis, ka, kaut gan diplomu ir parakstījis tieši viņš, to it kā esot piešķīris „Finanšu ministrijas valsts sekretārs” (patiesībā Finanšu ministrijā ir valsts sekretāre Baiba Bāne). Savukārt to, kādas vēl personas šogad ir tikušas apbalvotas ar „Bondara ordeni”, kura komplekta izmaksas ir 273 eiro, Finanšu ministrija atklāt nevēlas.

Aizbildinoties ar „fizisko personu datu aizsardzības normām”, Reira vadītā ministrija ir gatava atklāt tikai to, ka šogad ar Goda zīmi apbalvoti trīs anonīmi ierēdņi no Finanšu ministrijas - vecākais lietvedis, departamenta direktora vietnieks – nodaļas vadītājs un departamenta direktors, kā arī anonīms Valsts ieņēmumu dienesta daļas vadītājs un anonīms Valsts kases daļas vadītājs.

Kādi tieši ir bijuši katra šā ierēdņa nopelni, tāpat netiek atklāts. Savukārt par Bondaru ir zināms tas, ka viņš savulaik „strādājis par latvieti” Latvijas Krājbankas īstā saimnieka Vladimira Antonova vajadzību apmierināšanai un ka šā gada aprīlī Rīgas apgabaltiesa piesprieda no viņa un kompanjoniem piedzīt vairāk nekā 15 miljonus eiro.

Saskaņā ar Bondara tagadējiem skaidrojumu viņam neesot nekādas saistības ne ar Latvijas Krājbankas darbības pārtraukšanu, ne ar šī notikuma radītajiem zaudējumiem. Viņam, protams, esot „ļoti žēl”, ka bankas darbības apturēšanas rezultātā ir cietuši daudzi cilvēki, to skaitā Raimonds Pauls, „taču man ar to nav nekāda sakara”. Turklāt „laikā, kad Latvijas Krājbankā strādāju es, tai bija vislabākie rezultāti”.

Tikmēr tiesas spriedums, ko eksbaņķieris nesekmīgi bija pārsūdzējis, rāda to, ko Bondars tagad atcerēties nevēlas, - kā tieši viņa vadības laikā Latvijas Krājbankas līdzekļi nepamatoti šķērdēti, lai apmierinātu tās saimnieka V. Antonova vēlmes pēc lepnas dzīves un tai atbilstošiem aksesuāriem.

„Ir pierādīts, ka Krājbankas valdes locekļi ar savu darbību vai bezdarbību ir radījuši likvidējamai AS Latvijas Krājbanka zaudējumus Plazmexon epizodē 1 999 938,33 EUR un Consultant-Krapivnij epizodē 13 467 043,17 EUR apmērā,” – no šīm divām un vairākām būtiski mazākām spriedumā minētām summām kopā veidojas vairāk nekā 15 miljoni eiro.

Šī ir kopsumma, kuru Bondaram kā bijušajam Krājbankas prezidentam kopā ar citiem bankrotējušās bankas kādreizējiem valdes locekļiem būs pienākums solidāri samaksāt, ja vien nepaglābs kasācijas sūdzība.

An error has occured