Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Jēkaba Straumes (attēlā) vadītais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sola pārbaudīt Latvijas amatpersonu kukuļošanu, ko saskaņā ar ASV varas iestāžu paziņojumu esot veikusi ABLV banka, paklusām ar čiku ir beigusies cita – jau kārtējā KNAB pārbaudes imitācija – šoreiz saistībā ar Ventspils politiķa Aivara Lemberga publiskajiem paziņojumiem par kontrabandas „jumtotājiem” Latvijas specdienestos.

Pagājušā gada 8. jūnijā Lembergs preses konferencē par „jumtotājiem” specdienestos izteicās šādi: „Katram kontrabandas virzienam ir savs no specdienestiem kurators. Kurators. Krieviski kriša jeb jumts.

Nu, piemēram, cigarešu kontrabandas boss ir Jurašs. Tas ir KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, kurš nodrošina savu kontroli par sistēmu ļoti vienkāršā veidā. Ja kāds nedara tā, kā vajag viņam, tad viņš aiziet pie tā un saka, ka jums vai tur jūsu vīram, tēvam vai brālim, vai kam ir nopietnas problēmas. Un būs nopietnas problēmas. Nu, un tas cilvēks dara tā, kā viņam saka. Nu klusē, vai kaut ko neredz, kaut ko neizlasa, vai kaut ko neizdara. Un attiecīgi viņam VIDā ir vadošs cilvēks, kas par to lietu atbild, kas tad arī visu to praktiski nodrošina. Pa tiešo. Šai procesā nekāda VID vadība tādā ziņā kā Pētersone nepiedalās.

Tālāk degvielas kontrabanda, jumts – Sparāns tāds. Tas no Satversmes aizsardzības biroja, iekšējā drošības dienesta vadītājs, pakļauts tikai Maizītim. Viņš tātad ir kurators un jumts par degvielas visu kontrabandu. Tā man stāsta, ja. Es neesmu pie rokas pieķēris, protams, es jums stāstu.

Un viņam attiecīgi tur pretī cilvēks Valsts ieņēmumu dienestā. Vienā gadījumā man saka, ka tas esot tāds Boroviks, un citā – tas esot tāds Ceipe. Es nevaru apgalvot, ka tas tā ir, ja. Lūk! Un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienesta vadība un ministrijas vadība - viņi ira, nu... Viņi neko tur nekontrolē.

Jo, ja viņi tur kaut ko sāktu kustināt, tādā gadījumā viņiem ira izredzes nedabūt pielaidi valsts noslēpumam, ko dod SABs, un viņiem ir iespēja uz lietu no KNAB.”

Pagājušā gada aprīlī tikai līdz ar prokuratūras iejaukšanos izgāzās Drošības policijas un KNAB mēģinājumi šos izteikumus "paslaucīt zem tepiķa", un KNAB nācās oficiāli atzīt, ka tas turpinās resorisko pārbaudi šajā lietā.

Pirms tam KNAB vadība bija pielikusi lielas pūles, lai no šīs lietas „atkratītos”. „No A.Lemberga vairākkārt tika pieprasīta papildus informācija saistībā ar 2016.gada 08.jūnijā preses konferences laikā pausto informāciju. A.Lembergs uz Biroja pieprasījumiem līdz šim brīdim nav atbildējis. Ņemot vērā minēto, pārbaude tika pārtraukta,” – šādu oficiālu atbildi Pietiek pārstāvim 2016. gada decembra beigās sniedza toreizējā KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.

Tas nozīmēja – pēc Pietiek pārstāvja 2016. gada jūnija vidū nosūtītā iesnieguma KNAB veselu pusgadu bija mēģinājis saņemt no Lemberga skaidrojumus, bet, kad tas nav izdevies, jo Lembergs biroju vienkārši ignorējis, KNAB bija nevis ķēries pie kādām nopietnākām metodēm, bet sākto pārbaudi vienkārši pārtraucis.

Pēcāk KNAB gan paskaidroja, ka pārbaudes „pārtraukšana” biroja izpratnē nenozīmējot, ka pārbaude ir „izbeigta”, - tas nozīmējot kaut ko pavisam citu: ko tieši – to KNAB gan nepaskaidroja. Savukārt pēc tam KNAB paskaidrojums šai sakarā bija – biroja atbildē norāde esot bijusi tikai par konkrēta „iesnieguma izskatīšanu, paskaidrojot, ka tā izskatīšana ir pārtraukta”.

Taču tad virsprokurors Modris Adlers uzdeva KNAB sākto pārbaudi turpināt. „KNAB veiktās resoriskās pārbaudes laikā nav iegūta pietiekama informācija, lai pieņemtu kādu no Kriminālprocesa likuma (KPL) 370.pantā vai KPL 373.panta pirmajā daļā paredzētajiem lēmumiem, tādēļ esmu KNAB uzdevis turpināt resorisko pārbaudi attiecībā uz iespējamiem likuma pārkāpumiem, izmantojot KNAB darbību regulējošā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras,” oficiāli informēja Adlers.

Atbildot uz Latviešu vēlētāju biedrības priekšsēdētāja Vilora Eihmaņa iesniegumu, virsprokurors bija norādījis – viņš konstatējis, ka par Eihmaņa 2016.gada 14.jūnija iesniegumā minētajiem faktiem (par Lemberga publiskajiem izteikumiem) KNAB nav pieņemts procesuāls lēmums KPL 369.-373.pantā noteiktajā kārtībā un ka savā sūdzībā Eihmanis pamatoti norādījis - KNAB nebija pamata atstāt iesniegumu bez izskatīšanas. Savukārt pats KNAB nekādus jaunus komentārus saistībā ar „pārtraukto” pārbaudi nav sniedzis.

Arī Drošības policijas 2017. gada februāra vidū pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo neesot konstatēts nekāds noziedzīgs nodarījums, prokuratūra atcēla.

„Pieņemu lēmumu atcelt Drošības policijas 2017.gada 14.februāra lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu un Drošības policijas veiktās resoriskās pārbaudes materiālus nosūtīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) resoriskās pārbaudes turpināšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai,” – šādu lēmumu pieņēmusi prokurore Margarita Dolgova.

Līdz ar to pagājušā gada aprīlī KNAB oficiāli paziņoja, ka „par Jūsu 2016.gada 15.jūnija iesniegumos minētajiem faktiem, KNAB tiek turpināta resoriskā pārbaude. Par pārbaudes rezultātiem un tās ietvaros pieņemto procesuālo lēmumu, Jums tiks paziņots atsevišķi. Resorisko pārbaudi veic KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Lāsma Smaliķe”.

Tagad, nepilnu gadu vēlāk KNAB pārbaude, kā jau prognozēts, ir beigusies ar čiku. Pietiek šodien publicē oficiālo biroja slēdzienu:

Par resoriskās pārbaudes rezultātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk - KNAB) 2017.gada 27.martā no Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurores M.Dolgovas tika saņemts Drošības policijas atteikuma materiāls Nr.4/2017.

Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurore M.Dolgova 2017.gada 23.martā nolēma atcelt Drošības policijas 2017.gada 14.februārī rezolūcijas veidā pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu sakarā ar Aivara Lemberga 2016.gada 8.jūnija preses konferencē pausto informāciju un Drošības policijas veiktās resoriskās pārbaudes materiālus nosūtīt KNAB, resoriskās pārbaudes turpināšanai un procesuāla lēmuma pieņemšanai.

No 2017.gada 27.marta KNAB Izmeklēšanas nodaļā tika veikta resoriskā pārbaude, kuru veica KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Lāsma Kudle.

Informējam, ka, izvērtējot Jūsu 2016.gada 15.jūnija iesniegumus un resoriskās pārbaudes gaitā iegūtās ziņas par faktiem, 2018.gada 26.janvārT, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 373.panta pirmo daļu tika pieņemts lēmums rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, atbilstoši KPL 377.panta 1.punktā norādītajam kriminālprocesu nepieļaujošajam apstāklim, tas ir, nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Atbilstoši KPL 373.panta piektajā daļā noteiktajam, minētā likuma norma neparedz tiesības Jums pārsūdzēt 2018.gada 26.janvārī pieņemto lēmumu rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, jo minēto lēmumu var pārsūdzēt KPL 369.panta otrās daļas 1., 2. un 4.punktā noteiktās personas, un tieši, noziedzīga nodarījuma rezultātā cietusī persona, kontrolējošās un uzraugošās iestādes to darbību regulējošos normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā un bērnu tiesību aizsardzības institūcijas un nevalstiskās organizācijas par nepilngadīgo tiesību aizskārumiem.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Zapad un Zupa

Foto„Kā tu sagaidi, ka viņi tev uzbruks? - Heigens domīgi jautāja. Maikls nopūtās. - Dons man pateica. Ar kāda tuvu stāvoša cilvēka starpniecību. Bardzīni tēmē uz mani caur kādu tuvu vīru, kuru es, pēc viņa ieceres, neturēšu aizdomās.” (Mario Pjuzo Krustēvs)
Lasīt visu...

21

Ilgtspējības zīlētāji jeb kurus rādīt pāvestam

FotoZinātnē ir metodoloģiskā prasība katra laikmeta iztirzājumā ņemt vērā toreiz lietoto valodu. Laikmetu izdosies pareizi izprast tikai tad, ja respektēs tajā lietoto valodu. Valoda raksturo notikumu idejisko tendētību, laikmeta intelektuālo un morālo atmosfēru, ārējo notikumu vienotību ar tolaik dzīvojošo cilvēku iekšējo pasauli – prāta interesēm, vērtējumiem, kognitīvo piesātinātību.
Lasīt visu...

21

VK ziņojums par AS "Sadales tīkls" tarifiem apliecina Ašeradena mazspēju

FotoLatvijas Reģionu apvienība (LRA) vairākkārt uzsvērusi, ka AS "Sadales tīkls" (ST) sadales tarifi ir neadekvāti augsti, turklāt tie nav pamatoti. To, par ko LRA runā jau kopš pagājušā gada, ir apstiprinājusi arī Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā. Revīzijā konstatēts, ka, lai gan ST elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi aprēķināti atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktajai metodikai, nevar apgalvot, ka tarifos ir pilnībā nodrošinātas likumā noteiktās pakalpojuma lietotāju intereses.
Lasīt visu...

15

Tāda ir mana latviskā politiskā humora izjūta

FotoIepriekšējo reizi rakstīju, ka nācijai ir problēmas un nav, par ko balsot. Kā kārtīgs pilsonis atkal esmu mainījis viedokli, jābalso par visām partijām uzreiz!
Lasīt visu...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...