Ar „D” novērtētā VID ģenerāldirektore uzstājīgi pieprasa saviem darbiniekiem iegūt vismaz „C” novērtējumu
Pietiek lasītājs19.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Paradoksāli, bet fakts – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, kuras pašas ierēdņa novērtējums „D” (kas nozīmē – „darba izpilde ne visās jomās sasniedz prasības attiecīgajā nozarē, darba izpildē nepieciešami uzlabojumi”), saviem padotajiem uzstājīgi pieprasa iegūt visamaz „C” (labi) novērtējumu. Domāju, lasītājiem būs interesanti un pamācoši iepazīties ar vēstuli, ko VID ģenerāldirektore izsūtījusi visiem iestādes darbiniekiem.
„Labdien, kolēģi!
Ar Jums kopā strādāju jau deviņus mēnešus un tas ir pietiekams laiks, lai uz lietām raudzītos objektīvi. Mana vīzija ir, ka divu līdz trīs gadu laikā kļūstam par mūsdienīgāko valsts pārvaldes iestādi, kas izmanto jaunāko darba metodoloģiju. Galvenais resurss šī mērķa sasniegšanā esam mēs – katrs šīs iestādes nodarbinātais. Tādēļ mēs veicam izmaiņas, tostarp redzējumā, kā tiek piemērots ikgadējā darba izpildes novērtējums, kas šobrīd jau ir sācies.
Esmu konstatējusi, ka lielākā daļa VID nodarbināto strādā “labi”. Darba izpilde pilnībā atbilst prasībām visā novērtēšanas periodā attiecībā uz jebkuru vērtējuma kritēriju, tai skaitā mērķiem, amata pienākumiem, kompetencēm un profesionālo kvalifikāciju.
Ir atsevišķi nodarbinātie, kuri strādā “ļoti labi’’. Viņu darbu raksturo konkrēti fakti un piemēri, kas parāda sniegumu virs amata aprakstā noteiktajām prasībām attiecībā uz kvalitāti, izpildes termiņiem, iniciatīvu, iedziļināšanos un empātiju pret nodokļu maksātājiem.
Katram ir savs vērtību mērs. Es augsti vērtēju visus ”labi” strādājošos nodarbinātos, ar kuru veikumu varam lepoties. Ikviens VID nodarbinātais var būt drošs un pārliecināts, ka, saņemot vērtējumu “labi”, viņa darbs ir novērtēts atzinīgi.
Strādājot “labi”, dzīvē – kā darbā, tā ārpus VID, mēs varam būt enerģijas pilni un radoši. Lai to stiprinātu, esmu uzdevusi strādāt pie attālinātā darba ieviešanas, esmu atbalstījusi arī vairākas izmaiņas struktūrā un šobrīd tiek vērtēta iespēja veikt izmaiņas atlīdzības politikā 2020.gadam, lai netiktu būtiski ietekmēti bonusi saistībā ar darba izpildes novērtējumiem. Nākamais solis būs mērķu noteikšana jaunajam darbības periodam un to sasniegšanas mērījumi. Būs arī citi “nākamie soļi”. Pārmaiņas ir process, kas prasa laiku!
Iespējams, mans redzējums atšķiras no ierastā. Mani vada ticība, ka varam elpot vienā ritmā ar nodokļu maksātājiem. Varam būt lojāli savam darbam un tiekties uz aizvien augstāku darba kvalitāti. Varam darbus savlaicīgi plānot un izvairīties no stresa. Steiga un stress nerada kvalitāti.
Tādēļ labs vadītājs ir tāds vadītājs, kurš pareizi sadala darbus, plāno un seko to izpildei, uzslavē un motivē. Bet par slikti veiktu darbu izsaka konstruktīvu kritiku, neaizskarot personīgi - izzina iemeslus un palīdz, ja neizdodas sasniegt rezultātu, radīt jēgpilnus dokumentus.
Mēs tieksimies uz to, lai mūsu radītais ir skaidrs un saprotams kā pašiem, tā cilvēkiem ārpus iestādes. Viena lapa ar tekstu, kurā ir mērķis, ir daudzkārt labāka par garu tekstu bez mērķa. Mūsu vērtības mērs būs rezultāts, nevis pūles. Mēs – visu līmeņu vadītāji, novērtēsim iniciatīvu un jēgpilnus priekšlikumus, kuri mūs noved pie kopīga mērķa. Mēs neierobežosim, bet dosim iespēju! Ja kāds vadītājs tā nedara, rakstiet man un es darīšu visu, lai situāciju mainītu.
Vēlot savstarpēju sapratni un atbalstu.
Ar cieņu
Ieva Jaunzeme
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore.”
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.