Ar deklarētās dzīvesvietas mehānismu varam balsot par savu nodokļu novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai
Guntars Vītols14.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nesen rakstīju par to, ka savu nodokli no lielāka darījuma vēlos novirzīt citai pašvaldībai. Tas nopelnīts pavisam citā, ar mani nesaistītā pašvaldībā. Cilvēki rekomendēja - kurai. Paldies visiem, kas piedalījās ieraksta apspriešanā. Ierakstam bija zemteksts. Padalīšos.
Tātad. Nodokļi ir jāmaksā, tāds ir likums un, ja skatās dziļāk, demonstratīva attieksme - slikta valdība un tāpēc nemaksāšu! - arī nav risinājums. Tā ir tāda alkoholiķa bravūra. Vismaz līdz brīdim, kad nopērc biļeti un aizbrauc no mūsu valsts, pārcel rezidenci un tad jau maksā nodokļus citur.
Bet ir nianse. Kā tad mēs kā vēlētājs varam ietekmēt nodokļu izlietojumu? Faktiski nekādi. Neviens mums neprasa, vai izmest naudu sifiem, briškenpāļiem, lidmašīnām vai salātzaļu recepšu un bolt labbūtības pētījumiem. Apriebies visiem, izņemot, ja tu pats to naudu saņem savā kabatā.
Ir viens izņēmums. Deklarētās dzīvesvietas mehānisms, ar kuru varam balsot par naudas novirzīšanu cerīgākajai pašvaldībai. Tas ir tas pats, kas balsot ar savu naudu par labāko uzņēmumu, pērkot tā preci. Nekas jau nav ideāls, bet par labāko.
Skaidrs, ka deklarēšanās mehānisms ir par dzīvesvietu un var sākt kasīties, cik tas pareizi - deklarēties vienviet, bet dzīvot citviet. Bet, hey, dzīvot tu vari daudz kur vienlaicīgi, neesam jau piesieti. Neviens jau tās dienas, kur pārguli, neskaita. Bieži dara arī tā, ka mazbērns dzīvo lielpilsētā, bet deklarējies dzimtajā vietā un IIN iekrīt vecmāmiņas pampāļos. Slikti/labi? Diskutējami, bet ne par to.
Pati ideja, ka tu vari izvēlēties, kam atdot savu nodokli, kur to tērēs, ir fundamentāli lieliska. Vērts aizdomāties tieši šādā, plašākā kontekstā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.