Ar jaunajiem tarifiem viss kārtībā, prasiet ubaga dāvanas no valdības!
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija08.08.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā iedzīvotāju publiski izskanējušās bažas par jaunajiem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifiem, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apliecina, ka tarifi izvērtēti ar augstu rūpību, uz tiem attiecinot tikai pamatotās izmaksas. Vērtēšanas gaitā izmaksas abiem operatoriem samazinātas kopumā par 176,1 milj. eiro no sākotnēji operatoru iesniegtajiem tarifu projektiem.
"Likums uzliek par pienākumu Regulatoram noteikt ekonomiski pamatotus tarifus, lai sniegtu lietotājiem drošu, nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu. Tas nozīmē, ka ar tarifiem ir jāsedz pamatotās izmaksas, lai uzturētu elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu infrastruktūru valstī. Regulatoram nav tiesību veikt sociālo funkciju," uzsver SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola (2022. gada atalgojums – 79 166 eiro), vienlaikus aicinot politikas veidotājus plānot un ieviest iespējamus atbalsta instrumentus, kas pasargātu un atbalstītu tos iedzīvotājus, kuriem elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izraisītais izmaksu pieauguma slogs ir pārlieku liels.
A. Ozola (attēlā pa kreisi) arī norāda, ka tarifu vērtēšanas gaitā, salīdzinot ar sākotnēji iesniegtajiem tarifu projektiem, no AS "Sadales tīkls" tarifu projekta izmaksām izslēgti 118 miljoni eiro jeb 25%, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu projekta izmaksas samazinātas par 58,1 milj. eiro jeb 38%. Minētie izmaksu samazinājumi ietver gan Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājumu pakalpojuma likumā ietverto pasākumu efektu, gan abu operatoru iesniegtajos tarifu projektos plānoto izmaksu pārskatīšanu, gan pārslodzes ieņēmumu attiecināšanu uz pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu.
Jau ziņots, ka š.g. 1.jūlijā spēkā stājās SPRK apstiprinātie elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus AS "Sadales tīkls" un AS "Augstsprieguma tīkls". Vērtēšanas gaitā tarifos iekļautās izmaksas būtiski tika samazinātas, tomēr tās abiem operatoriem ir augstākas, nekā iepriekš spēkā esošajā tarifā ietvertās. Attiecīgi jaunie tarifi atstās ietekmi uz visiem lietotājiem - gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem.
Sākotnējo tarifu aprēķinu un pamatojumu AS "Sadales tīkls" iesniedza SPRK izvērtēšanai 2022.gada 3.novembrī, AS "Augstsprieguma tīkls" - 2022.gada 14.oktobrī. Publiskā uzklausīšanas sanāksme par AS "Sadales tīkls" tarifu projektu notika 2022.gada 8.decembrī, par AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu projektu - 2022.gada 9.novembrī. SPRK, izvērtējot komersantu iesniegto informāciju un pamatojumus, secināja, ka abu operatoru aprēķinātie tarifi ir pamatoti. AS "Sadales tīkls" tarifu periods noteikts uz 4,5 gadiem, nodrošinot ilgtermiņa tarifu stabilitāti lietotājiem un ierobežojot tarifu lēcienus, savukārt AS "Augstsprieguma tīkls" tarifu periods noteikts uz 2,5 gadiem. SPRK regulāri seko līdzi operatoru izmaksām, lai tarifi būtu ekonomiski pamatoti.
Galvenie ietekmējošie faktori operatoru tarifu palielinājumam bija ne vien elektroenerģijas cenas kāpums elektroenerģijas biržā, bet arī vispārējais cenu pieaugums valstī un elektroenerģijas patēriņa kritums Latvijā ģeopolitisko un sociālo apstākļu ietekmē.
Atbilstoši SPRK metodikai reizi gadā tarifu apjomu varēs koriģēt gadījumā, ja būs mainījušies tarifu izmaksas ietekmējošie ārējie faktori, piemēram, inflācija, samazinājusies elektroenerģijas cena u. tml.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
